Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Valsts kontrole: pedagogu darba samaksas sistēmai jākļūst vienkāršākai un saprotamākai

Autors: Ilze Brinkmane @ 12.10.2018

Valsts kontrole: pedagogu darba samaksas sistēmai jākļūst vienkāršākai un saprotamākai
Foto: Publicitātes foto

 

Pedagogu darba samaksas sistēma ir kļuvusi tikpat sarežģīta un nesaprotama līdzīgi kā nodokļu sistēma, tāpēc Latvijas Republikas Valsts kontroles pārstāvji mēģinājuši izprast, vai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pašvaldības un skolas labi orientējas šajā sapiņķerētajā un pat mistiskajā sistēmā. Lai atbildētu uz jautājumiem, vai skolas un pašvaldības izlieto valsts doto naudu atbilstoši; vai pedagogu darba samaksas sistēma ir pilnvērtīga; vai atbalsts un uzraudzība no ministrijas puses ir pietiekama, izraudzītas tādas raksturīgākās vidusmēra 10 pašvaldības kā Auces, Burtnieku, Kocēnu, Kokneses, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Neretas, Salas un Vecumnieku novada un analizēts notiekošais IZM.

 

 

Neievēro regulējumu par pedgoga darba samaksu

Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu. Valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties,” uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Pašreizējās pedagogu atalagojumam paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas vadības sistēmas nepilnības pedagogiem rada neskaidrību par slodžu sadali, algu apmēra noteikšanas principiem un kārtību.

„Neviena skola nav pilnībā ievērojusi regulējumu par pedgoga darba samaksu. Ļoti daudz atkarīgs no direktora kompetences, izpratnes un pieejas. Pedagogu slodzi un algu nosaka pēc skolas vadības ieskatiem un tikai 12 no 32 skolām ir darba samaksas noteikšanas kārtība, tikai piecās no 32 skolām ir aprakstītas paaugstinātas darba algas likmes noteikšana, tāpat konstatējām, ka piemaksas noteiktas par pamatpienākumu izpildi,” plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informē Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Kā pozitīvs piemērs tiek minēta Salas vidusskola, kur formulēti kritēriji, skaidri pateikts, kāpēc un par ko skolotājs saņem paaugstināto darba algas likmi. Kocēnu novadā piemaksas noteiktas par pamatpienākumu izpildi, t.i., klases audzināšanu, vai neizprotamu darbu veikšanu – klases sakārtošanu. Prēmijas dažkārt maksātas par pilnas slodzes darbu vai klases audzināšanu, tāpēc skolotājiem varētu arī nebūt skaidrs, kas jāpaveic, lai saņemtu naudas balvu vai prēmiju. Revīzijā konstatēti arī fakti, ka kritēriji ir noteikti, bet netiek ievēroti. Bez personīga ieguldījuma vērtēšanas prēmijās un balvās 2017. gadā izmaksāti 44 257 eiro, bet atkal viens no labajiem piemēriem, kas konstatēts revīzijas laikā, ir Auces vidusskola, kur izveidota ļoti pamatota un optimāla sistēma.

Krimuldas, Kocēnu, Auces un Kokneses novadā konstatēts, ka nav ievērots procentuālais ierobežojums 15 % jeb iezīmētās summas skolas vadītāju un vietnieku atalgojumam, tātad atlīdzībā nav ievērots līdzsvars starp administrāciju un pedagogiem. Kopējā katlā nereti ieskaitīti arī 13,5% ierobežojumi, kas paredzēti pedagogu papildu pienākumu apmaksai un mēneša likmes palielināšanai. Valsts kontrole ierosina pārskatīt ierobežojumu jēgu, vai arī veikt lielāku uzraudzību, kā tas tiek ievērots.

Viens no darba tiesību pārkāpumiem ir fakts, ka pedagogi darba samaksu uzzina tikai pēc mācību gada uzsākšanas.

Pozitīvi piemēri ir Krustpils pamatskola un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola, kur pedagogi pirms vasaras atvaļinājuma saņem pārskatu par paredzamo slodzi, plānotajām mācību stundām, stundām citu pienākumu veikšanai, kā arī darba algas likmi un piemaksu apmēru.

Septiņās pašvaldībās 19 skolās novēroti darba laika pārsniegumi, piemēram, Atašienes vidusskolā kāda skolotāja pilda četrus amatus un nedēļā strādā 50,89 stundas noteiktā limita – 40 stundu vietā, bet bieži arī netiek maksāts par virsstundu darbu.

Nepilnības darba laika uzskaitē

„Vismaz 10% skolotāju strādā vairākās skolās, gan vienā pašvaldībā, gan arī citās. Tas rada problēmas skolas vadībai, jo ir grūtības saplānot darba apjomu, kā arī direktori novērojuši bīstamu tendenci – skolotāji fiziski ir noguruši. Lai saprastu, cik skolotājam jāmaksā, jāveic darba laika uzskaite – jāuzskaita tarificētās stundas, ko apzīmē ar burtu „T”. Darba likums nosaka, ka jāuzskaita visas nostrādātās stundas. Praksē secinājām, ka tās uzskaitītas visās iespējamās kombinācijās – tikai T, tikai faktiskās, vai abas, bet grāmatvežiem jāzina tikai faktiskās stundas, lai veiktu algu aprēķinu,” skaidro E. Korčagins un atklāj, ka tikai 11 skolās norādītas stundas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu, bet nostrādātas virsstundas netiek uzskaitītas nevienā skolā.

Revīzijā novērots, ka vienā pašvaldībā, bet dažādās skolās darba organizācija un uzskaite mēdz būt ļoti atšķirīga, piemēram, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā darba samaksas un uzskaites organizācija veikta ļoti labi, bet Mazzalves pamatskolā gluži pretēji, lai arī direktores vietniece ir pašvaldības izglītības speciāliste.

 

Ieteikumi IZM darba uzlabošanai

Kā uzsver E.Korčagins, IZM pienākums būtu radīt saprotamu sistēmu, kas patlaban ir ļoti smagnēja attiecībā uz darba laika un samaksas noteikumiem, kā arī valda liela birokrātija. Valsts izglītības informatizācijas sistēmā (VIIS) būtu jāiestrādā procentuālā kontrole, jo tas atvieglotu pašvaldību darbu.

Valsts kontrole ir ieteikusi noteikt normālo jeb 40 darba stundu slodzi nedēļā, atsakoties no līdzšinējās 30 stundu slodzes. Vienlaikus skaidri jānosaka pienākumi, kas jāveic skolotājam, pildot pedagoģisko darbu, tāpat nepieciešams nodalīt pārējo – nepedagoģiskā – darba apjomu, kas būtu papildu darbs par atbilstošu piemaksu un padarītu sistēmu saprotamu.

Interesants, bet diezgan ironisks un neglaimojošs izklausījās Valsts kontroles pārstāvja kopsavilkums jeb iespējamais darba sludinājums, jauno pedagogu piesaistei: „Darbā būs augstas prasības, nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, jāpārzina jaunākās mācību metodes, jābūt pieredzei un pretī piedāvāsim neskaidru darba slodzi, pagaidām nezināmu atalgojumu, neskaidrus papildu pienākumus, sarežģītu darba laika uzskaiti, neizprotamus prēmiju un naudas balvas piešķiršanas kritērijus.”

 

Ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu var iepazīties šeit: http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-valsts-merkdotacijas-pedagogu-atlidzibai-vadibas-sistema-ir-efektiva-un-nodrosina-normativo-aktu-prasibam-atbilstosu-lidzeklu-izlietojumu/

 

Uzziņa

IZM piešķir 323,1 milj. dotāciju pedagogu darba samaksai, pašvaldības sadala naudu 662 skolām, skolas nosaka darba samaksu un izmaksā to 28 054 skolotājiem.

Ministrijas kompetence ir:

* noteikt skaidrus darba noteikumus darba laikam un tā uzskaitei, savlaicīgai darba samaksas noteikšanai;

* skatīties līdzi naudas izlietošanas nosacījumiem par piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanu, % sadalījumu dažādām darbinieku grupām, sniegt atbalstu sistēmas darbībai ar VIIS.

Pašvaldības pienākumi ir:

* nodrošināt, ka tiek ievēroti naudas piešķiršanas nosacījumi par piemaksām un sadalījumu;

*nodrošināt vienādu pieeju visās pašvaldības skolās;

* veicināt darba tiesību ievērošanu savlaicīgas darba samaksas noteikšanai.

Skolas pienākumi ir: #

* pamata 30 stundu nedēļā slodzei noteikt darba apjomu, kritērijus darba intensitātei un personiskajam ieguldījumam paaugstinātas darba algas likmes piešķiršanai;

* noteikt papildu pienākumus līdz 40 stundām nedēļā piemaksai par papildu darbu, veikt vērtēšanu prēmiju un naudas balvu piešķiršanai.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
18 nov

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ikvienam vajadzētu saprast, ka skolēniem ir jādod iespēja mācību laikā ārpus skolas sadarboties ar dažādām organizācijām, cilvēkiem, lai viņi dzīvē spētu iziet jau ar pieredzi, drošāki. Taču, lai to izdarītu, ir jāmaina mācību process: tagad skolēni zinātniski pētnieciskos darbus veic un produktus skolēnu mācību uzņēmumiem gatavo naktīs vai brīvdienās, jo pārējā laikā viņiem ir mācību stundas.
Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja, „Ekselences balvas 2017” ekonomikā ieguvēja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.