Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Saeima konceptuāli atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā

Autors: IK informācija @ 22.02.2018

Saeima ceturtdien, 22. februārī, konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā, portālu „Izglītība un Kultūra” informēja Saeimas Preses dienestā.

„Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un pašlaik diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Kā uzsvēra A. Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību literatūru, kultūru un valodu.

„Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau pašlaik mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes. Tieši tādēļ satraukumu rada tas, ka daļa skolotāju iebilst pret reformu,” sacīja A. Adamovičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi paredz likumā noteikt mācību valodas proporcijas bilingvālajā izglītībā pamatskolas posmā. 1.-6. klasē paredzēts, ka pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9. klasē valsts valodā bērniem jāapgūst 80 procenti mācību priekšmetu.

Savukārt vidusskolā paredzēts izveidot vienotu vidējās izglītības programmu latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Sēdē piedalījās arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, izsakot atšķirīgus viedokļus par iecerētajām pārmaiņām un to potenciālo ietekmi uz mazākumtautību izglītības iestāžu skolēniem.

Pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” rezultāti liecina, ka 39 procenti Latvijas mazākumtautību jauniešu prot latviešu valodu teicami, tikpat daudzi to pārvalda labi. Tomēr 22 procenti jauniešu atzīst, ka apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji. Tāpat pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – apmēram 70 procenti – uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.

Lai grozījumi Izglītības likumā un grozījumi Vispārējās izglītības likumā stātos spēkā, tie jāskata Saeimā vēl otrajā un trešajā lasījumā.

Komentāri:




cruz

25.05.2018

aizdevuma liecība
Es esmu Marta CRUZ, kas meklē aizdevumu vairāk nekā 3 mēnešus. Man ir vairākkārt viltota aizdevumu vietās starp indivīdiem, kad viņi vēlas aizdot aizdevumus starp vairākiem cilvēkiem. .
Bet, par laimi, pagājušajā mēnesī man nāca klajā ar aizdevumu atbalsta liecību par Nathalie KUSKA kundzi, es sazinājos ar viņu, ievērojot šos nosacījumus.
Pateicoties viņai, es saņēmu aizdevumu 35 000 eiro apmērā 120 mēnešu laikā.
Tātad, jums, kuriem vajag, piemēram, man, varat rakstīt un izskaidrot savu situāciju, un jūs 48 stundu laikā apmierināsit; Tas varētu arī palīdzēt jums saņemt aizdevumu.
Šeit ir tavs e-pasts: financialagreement0@gmail.com
WhatsApp: 004915217099519

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Parasti koncentrējamies uz to, ka sasniegumi mūs darīs laimīgus, bet tas ir nebeidzams aplis, kas neļauj izjust laimes brīžus. Laimes izjūtu sniedz vien tas, ko darām.
Zelanu Montminī (Zelana Montminy), grāmatas „21 diena pretī dzīvesspēkam” autore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Viņi abi iemīlējās apavu veikalā jau no pirmā acu uzmetiena.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.