Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Par latviešu valodas mācīšanu

Autors: Normunds Dzintars, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs @ 07.06.2018

1. Patlaban ap 45-50% vidusskolas beidzēju domrakstā pieļauj vairāk nekā 18 kļūdas, tas ir, nesaņem nevienu punktu.

2. Latviešu valodas statuss sabiedrībā – tam jābūt prioritāram, valstiski noteiktam arī sadzīvē. Tādēļ nepieciešams latviešu valodu un literatūru iekļaut vienā, tas ir, latviešu valodas un literatūras jomā kā patstāvīgā jomā, jo dzimtajai valodai nav piemērojama svešvalodu metodika un to nevar mācīt pēc svešvalodas mācīšanas principiem.

3. Ne visai pārliecinoši izskan argumentācija, ka skolēni visu atklās mācību procesā paši. Nav jātērē laiks, lai atkal atklātu Ameriku, tas jāvelta, lai attīstītu skolēnu valodisko domāšanu, prasmi pilnvērtīgi izteikties mutvārdos un rakstveidā, risinot gan lingvistiska, gan kulturoloģiska, gan cita rakstura problēmas.
4. Izstrādājot programmas un lasot tās, nerodas priekšstats par pēctecību, kā arī par valodas sistēmas apguvi. Valodas sistēma (atvieglināta vai neatvieglināta) ir pamats valodas pilnvērtīgai apguvei, kā arī noder svešvalodu apguves procesā.
5. Ir bažas, ka mācību programmas netiek un netiks pilnvērtīgi aprobētas. Semināros dažu stundu laikā tas nav objektīvi izdarāms. Ir jābūt profesionālai mācību procesa izpētei, bet tāda nav notikusi. Lai pilnvērtīgi aprobētu standartu un programmas, ir jābūt izstrādātam atbilstošam mācību materiālam, bet tas skolotājiem nav iedots.
6. Kā programmu, tā mācību līdzekļu izstrāde notikusi ļoti lielā steigā, tādēļ ir jautājumi par kvalitāti. Turklāt netiek izstrādāta pilnīga mācību līdzekļu sistēma, bet katrai klasei paraugmateriāli, kurus rada dažādi autori, tāpēc netiks nodrošināta saturiskā pēctecība.
7. Mācību pieejas maiņa, protams, ir iespējama, bet nav īsti skaidrs, kādēļ un kas maināms dzimtās valodas apguvē. Ir izskanējuši lozungveidīgi apgalvojumi, ka skolēni vairs nevar mācīties kā agrāk. Tas atstāj iespaidu arī uz mācību palīglīdzekļu izveidi, jo nu tur jārada uzdevumi, kādu vēl nav bijis. Valodas mācībā nav pamata nebalstīties uz iepriekšējo gadu metodiskā mantojuma.
Lai radītu ko jaunu, jābūt skaidram, kādas ir problēmas, grūtības valodas apguvē.
Ja netiks mainīta dzimtās valodas apguves pieeja, palielinot stundu skaitu un atvēlot skolotājiem vairāk laika rakstu darbu pārbaudei, ja netiks izstrādāti kvalitatīvi mācību līdzekļi, tad neviens standarts situāciju neglābs.
8. Joprojām ir neskaidrs stundu skaits mācību priekšmetā, kā arī skolotāju noslodze. Ja skolotājiem ir jāstrādā, izmantojot piedāvāto pieeju, tad slodzē nevar būt vairāk par 15 kontaktstundām. 
9. Jāievieš beidzot skaidrība, kādēļ īsti nepieciešama mācību satura reforma. Standarts lielos vilcienos ir tas pats. Kur tur ir reforma? Ja pieejā ir reforma, tad tai jābūt teorētiski pamatotai; jābūt apzinātām problēmām, kas skolēniem sagādā grūtības latviešu valodas mācību priekšmeta apguvē.
Nepieciešama diferencēta pieeja, radot atbilstošus mācību apstākļus skolēniem, kuriem nepieciešams vairāk laika satura uztverei un uzdevumu izpildei, un tiem, kuri ātrāk apgūst mācību saturu. 
Jāmaina valsts pārbaudījumu veids.

Komentāri:




Pp

07.06.2018

Dīvaina loģika. Vaj tad atbilde uz 9. tēzi nav 1. tēze? Cai autora to nesaskata?

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ja mēs kā nācija, kā tauta gribam ilgtermiņā pastāvēt, izglītība ir noteicošā. Latvijas lielākā bagātība nav meži, bet gan cilvēka smadzenes. No šāda viedokļa izglītības sistēmai ir ne tikai mācīšanas un izglītošanas funkcija, bet izglītība ir arī ievērojami dzelžaināks priekšnosacījums nācijas pastāvēšanai.
Aldis Baumanis, biznesa augstskolas „Turība”rektors un valdes priekšsēdētājs


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.