Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta pārdomātu izglītības satura reformu

Autors: IK informācija @ 05.06.2018

Patlaban valstī viens no aktuālākajiem jautājumiem ir „Grozījumi vispārējās izglītības likumā”. Saeima 7. jūnijā tos plāno skatīt 2. lasījumā. Grozījumi vispārējās izglītības likumā raisījuši plašu sabiedrības diskusiju, arī neskaidrības.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan Saeimas atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un citās sarunās vienmēr ir paudusi skaidru nostāju, ka atbalsta izglītības satura reformu un arī saskata būtiskus argumentus tās nepieciešamībai. Tieši vieda un pārdomāta izglītība nākamajās desmitgadēs noteiks Latvijas valsts izredzes attīstīties un latviešu tautas izredzes saglabāties. Tomēr ikvienā diskusijā LPS arī uzsvērusi, ka atbalsta pārdomātu un aprobētu izglītības sistēmu, un norādījusi uz vairākiem problēmjautājumiem, kas izkristalizējušies, apkopojot pašvaldību, skolu un pedagogu viedokli.

„Mērķis – zināšanās, prasmēs un attieksmēs balstīta izglītība – ir pareizs. Latvijai kopumā un katrai pilsētai un novadam atsevišķi ir vajadzīgi gudri un prasmīgi uzņēmēji, kā arī gudrs un prasmīgs darbaspēks. Tāpēc izglītības reformas ietekme nākotnē uz visu valsti, tai skaitā pilsētām un novadiem un to attīstību, ir izšķirošs jautājums,” uzskata LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

30. maija Saeimas komisijas sēdē LPS padomniece Ināra Dundure pauda gandarījumu, ka daudzus LPS norādītos riskus IZM jau ņēmusi vērā, tāpēc labi iesāktais darbs noteikti jāturpina. Tāpat padomniece uzsvēra, ka ikviena jauna reforma jāaprobē reālajā vidē, tikai tad var izdarīt argumentētus secinājumus, vai reforma sasniegs definētos mērķus un rezultātus. Pašlaik tāda iespēja ir, jo uz kompetencēm balstīta izglītība kā pilotprojekts tiek īstenota 100 Latvijas skolās. Pagaidām gan nav neviena šī pilotprojekta rezultātu apkopojuma, tāpēc LPS vairākkārt uzsvērusi, ka šāda rezultātu analīze būtu vajadzīga pēc iespējas drīzāk. Tas ir vienīgais uz faktiem balstītais veids, kā pārliecināties, ka izbēgsim no nekvalitatīvas reformas īstenošanas. „Citu valstu pieredze liecina, ka reformas reti izdodas tā, kā sākotnēji definēts mērķos. Ja reformas plānu sastāda centrālās varas institūcijas, ieviešanu uzsāk visā valstī vienlaicīgi bez iepriekšējas pārbaudes praksē, dara to neelastīgi un neveic savlaicīgas korekcijas, tad rezultāts lielākoties ir negatīvs,” uzsver LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

LPS aicina izglītības reformas turpinājumā izvērtēt minētos riskus, lai Latvijas valsts izglītības sistēma būtu nevis tāda pati, bet labāka nekā citur Eiropā.

LPS pauž bažas, ka satura reforma pazeminās matemātikas un dabaszinātņu zināšanu apjomu, kas savukārt potenciāli var samazināt Latvijas izredzes uz inovatīvu un zinātņietilpīgu ekonomiku.

Tāpat satura reforma neparedz konkurētspēju kā vērtību. Tas potenciāli var kavēt mūsu valsts tautsaimniecības konkurētspēju nākotnē.

Svarīgi, lai, iestājoties augstskolā, zināšanas un prasmes būtu noteicošais faktors. Pašreizējais piedāvājums iestājpārbaudījumus neparedz, līdz ar to skolēniem nebūs motivācijas konkurēt savā starpā.

Sasteigta reforma draud ar jaunu depopulācijas vilni, kas var negatīvi ietekmēt apdzīvotību un latviešu tautas kā nācijas nākotni.

Pašlaik trūkst arī sabiedrības un pedagogu atbalsta un uzticības šai izglītības satura reformai, jo tās priekšlikumi neizriet no reālajām Latvijas problēmām, uz mūsu situāciju tiek pārnesta arī tāda pieredze, kas nav devusi pozitīvus rezultātus citās valstīs.

LPS aicina turpināt iesākto darbu un atzinīgi novērtē paveikto, tāpat aicina veikt reformu secīgi, pakāpeniski un balstoties uz faktiem, nevis emocijām un pieņēmumiem.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Šajā pasaulē ir jāmācās nepalikt pie autoritātes teiktā atstāsta, bet izmantot to kā starta laukumu savai domai un saviem darbiem. Tajā pašā vai pilnīgi citā virzienā.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.