Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Labais vīrs Ūsiņš

Autors: Aīda Rancāne, Dr. biol., Mg. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece @ 22.05.2018

Labais vīrs Ūsiņš
Foto: https://www.hd-wallpapersdownload.com

 

Latviešu gadskārtu svinamo svētku sarakstā Ūsiņi nu jau ir ieņēmuši savu stabilo vietu. Mūsdienās tie ir vieni no gada astoņiem nozīmīgākajiem svētkiem, kas tiek svinēti pa vidu starp Lieldienām un Jāņiem un iezīmē pavasara, vasaras gadalaiku maiņu. Par Ūsiņu svinamo laiku joprojām nav īstas vienprātības, un vēsturiskie materiāli vien piedāvā versijas. Pēc Mēness-Saules kalendāra šogad Ūsiņi ir 21.maijā. Katru gadu datums mainās atkarībā no otrā vai trešā jaunā mēness parādīšanās pie debess juma pēc pavasara ekvinokcijas. 

 

 

Pilnīgi iespējams, ka šobrīd svētkos ar nosaukumu “Ūsiņi” mēs vēlamies ietilpināt plašāku seno svētku un rituālu kompleksu, kas savulaik bijuši saistīti ar zemkopības un lopkopības sfērām, to nodrošināšanu, kas, savukārt, sevišķi aktuāla siltās gada sezonas sākumā.

Ūsiņš un Jurģis

Vai Ūsiņš ir tas pats Juris, Jurģis, kā to mēdz lietot tradīciju aprakstos un atzīmējams 23.aprīlī? Diez vai iespējams vienā dienā pārvākties uz citu dzīves vietu, dzīt pirmo reizi govis ganībās, laist pirmo reizi zirgus pieguļā, sākt aršanas, sēšanas darbus. Ja govīm ēšanai pietiek ar mazāku zālīti, tad zirgu ganīšanai pieguļā jēga ir tad, kad zāle jau nedaudz paaugusi. Ar pieguļas laiku sāk kūkot dzeguze, pie tam, kā liecina ticējums, tā kūkojusi jau vismaz deviņas dienas. Koki, krūmi līdz pirmajai pieguļas naktij jau gana salapojuši, tajos pogo lakstīgala. Izplaukuši ziediņi un bites dodas ganos. Diez vai šo laika aprakstu var attiecināt uz aprīļa beigām. Iespējams, ka starp Jurģiem un Ūsiņiem ir kāds laiks, pat vesels mēnesis, ja abu noteikšanu saistām ar viena vai otra jaunā mēness sirpīša parādīšanos debesīs pēc pavasara ekvinokcijas. Jurģi kā mītisko tēlu nereti salīdzina ar Miķeli rudenī, Ūsiņu – ar Mārtiņu, savukārt, rituālās darbības Jurģos sasaista ar darbībām Lielajā Piektā Lieldienu ciklā, bet Ūsiņos – ar Vasarassvētku rituāliem. Iespējams, ap Jurģiem pirmo reizi laiž ganībās govis, simboliski aizsien vilkam (ziemai) muti, bet Ūsiņos sāk zirgu ganīšanu pieguļā, svin mīlestības nakti. Interesanti, ka zīme, ko mūsdienās pazīstam kā Ūsiņa zīmi, sastāv no divām simetriskām, taču pretēji vērstām daļām. Vienlaikus jāatzīst, ka abu dievību funkcijas ir tik līdzīgas un laika gaitā saplūdušas, ka šobrīd ir sarezģīti tās nodalīt.

Ūsiņš –pavasara un atdzimšanas dievība

Ūsiņš(Ūziņš, Ūzainis, Jeuseņš), būdams debesu dievība, par ko liecina viņa saistība ar zirgiem un jāšanu pār kalnu, ir gaismas un saules personifikācija. Ūsiņa vārds cēlies no darbības vārda `aust`, tātad uzlekt saulei, rasties gaismai. Sanskritā ushas nozīmē ausma, bet usra – rīts. Ar sakni ush un uzlecošo sauli saistītas daudzas indoeiropiešu tautu dievības.

Ūsiņš noslēdz pavasara pārejas laiku uz vasaru. Jau pieminētajā Ūsiņa zīmē daži saskata simbolisku atslēgas atveidu, ar ko atslēdz vārtus zemei, vasarai. Drīz pēc Ūsiņiem, kas nosakāmi pēc jaunā mēness sirpīša parādīšanās debesīs un saistāmi ar vīrišķo sakralitāti - augšanu, celšanos, tiekšanos uz augšu, seko pilnmēness sievišķie Vasarassvētki un sākas vasaras sezona. Dziesmās Ūsiņam minēti arī divi dēli, divas izpausmes. Abu Dieva dēlu simboliskā jēga saistīta ar kumeļiem un to dažādajām funkcijām. Viens no viņiem ar tīrumā, ir dienas darbu darītājs, otrs darbojas naktī, pieguļā. Debesu iemītnieku saimē divas diennakts daļas iezīmē Auseklis un Rieteklis.

Ūsiņdienas rīta rituāli

Ūsiņdienas rītā, tāpat kā Lieldienās un citos pavasara svētkos, jāceļas pirms saules, un īpaši svarīgi, lai pirms saules pieceltos saimnieks un saimniece. Sagaida saullēktu un mazgā seju rasā vai tekošā ūdenī. Citviet agri no rīta ļaudis dodas uz avotu, dzer avota ūdeni, aplej viens otru ar ūdeni, lai visu gadu būtu spēks un veselība.

Līdzīgi, kā rudenī Mārtiņam, arī Ūsiņam upurē gaili. To dara vīrieši. Upurējamais dzīvnieks ir melns, ar deviņiem cekuliem, ar sarkanām vai dzeltenām kājām un sarkanu, kankarainu seksti. Ar gaiļa asinīm velk uz durvīm lietuvēna krustus, bet mazliet asiņu ietecina zirgu silē auzās, - lai labi barojas un labi aug! Ja gaiļa nav, lietuvēna krustus var vilkt ar ogli. No gaiļa gatavo rituālo svētku maltīti, bet tā iekšas novieto uz akmeņa dievībai. Dzīvnieka iekšu upurēšana dievam un to novietošana tieši uz akmens ir pazīstams fenomens dažādās reliģijās. Sievas šajā laikā līdzīgi kauj vistu, lai pagatavotu to kopā vai citviet atsevišķi ar gaili.

Kā lasām liecībās, Ūsiņam drīkstēja ziedot tikai svarīgākie sabiedrības, kopienas vai saimes locekļi – valdnieks, sabiedrības vecākais, nama tēvs vai nama māte. Upurēdienu pagatavo paši ziedotāji un pirms ziedošanas to neviens nedrīkst aiztikt. Pirmie ēdienu pagaršo saimnieks vai saimniece, tad to ziedo dievībai un tikai tad ar ēdienu cienājas pārējie ļaudis. Jāpiezīmē, ka bez gaiļa Ūsiņos svarīgu vietu ieņem arī citi ēdieni, plāceņi, olas un alus. Plāceņa vai karašas gabaliņu ziedo arī bišu stropiem, jo zirgu dievs Ūsiņš ir arī bišu pieskatītājs un aizbildnis.

Ūsiņš un pieguļa

Ūsiņš, būdams zirgu patrons, tiek daudzināts kā zirgu sargātājs un barotājs. Vīrišķais simbols - kumeļš ir ne vien dievišķais, bet arī vīrišķais auglības spēks. Ne velti pašam Ūsiņam ir akmeņu kumeliņš, kas slaistās, lec un dej staļļa galiņā. Saules gada cilvēciskotajā atainojumā viņš ir jauneklis, vasaras sākums, dzīvības devējs un uzturētājs.

Kad sāk krēslot, puiši ar pašu saimnieku priekšgalā ņem zirgus un dodas pļavā. Pie viena pieguļas ugunskura satiekas visu tuvējo māju vīri. Kad Ūsiņa naktī puiši pirmoreiz izjāj pieguļā, saimniece tiem dod līdz tik daudz olu, cik zirgiem kāju. Pirms vārīšanas olas ar ogli dažādi izraksta un tad vāra pieguļnieku ugunskurā. Kad olas izvārītas, tad izrauj zemē iesistu mietu, apaušu cilpā ieliek olu un ielaiž mieta caurumā, lai zirgi pieguļā būtu rāmi. Lai zirgi arī brangi uzbarotos, tad olu iemet kārklu krūmā. Spēku un izturību zirgiem sagādā ozola caurumā ielikta ola.

Pieguļas naktī vīri gatavo īpašo svētku ēdienu - vāra pantāgu, ko kopā ar gaļu apēd. Iekur ugunskuru, un pēc tam pūš taures un āža ragus, šauj gaisā un citādi trokšņo, lai attīrītu telpu. Pantāga mielastā aicina arī sievietes. Kad mielasts sagatavots, pieguļnieku vecākais ziedo ēdienu ugunskurā un saka runu, vēršoties pie Ūsiņa.

Pieguļas naktī notiek īpašs vīru rituāls  – mieta duršana. Ar cirvja kātu zemē pie akmens vai turpat, blakus ugunskura vietai, izdur dziļu bedri. Tajā ieliek olu vai ielej karoti pantāga, un virsū liek akmeni. Skaidri nojaušams simbolisks auglības akts.

Ūsiņos tiek veiktas ne tikai dažādas ziedošanas rīcības, bet arī zīlēšana un pareģošana. Vīri iemet zirgu pulkā olu un dzen zirgus pāri. Ja kāds zirgs uzkāps olai, tam tovasar gaidāmas nelaimes. Ziedo, pārsviežot katram zirgam pāri pār muguru krūmos krāsotu olu. Par veiksmīgu zirgu gadu liecina labi atlecoša vārītas olas čaumala.

Ūsiņu ugunskurā puiši ziedo strēmelītes no krekla vai saujiņu salmu no sava guļammaisa. Uguns ir ne tikai saules, bet arī mīlestības simbols un auglību veicinoša stihija. Ziedo arī lakstīgalai, iesienot krūmu zaros krāsainas lupatiņas. Lakstīgala ir mīlestības un ekstāzes putns, kāzu vēstnese. Pieguļas nakts ir īpaši piepildīta ar auglības enerģiju. Neprecētās meitas parasti Ūsiņdienas pieguļā nemaz nav laistas, tikai tās, kas togad gatavojas iziet pie vīra un gatavas atklāt auglības noslēpumus.

Pie Ūsiņu ugunskura jaunieši muzicē, iet rotaļās, dejo un dzied. Īpaša ir Ūsiņu dziesma “Tumša nakte, zaļa zāle”, kurā vīrišķais kumeliņš pazūd sievišķajā naktī, miglā. Līdzīgs sižets ar kājas paslīdēšana jaunu meitu pulciņā kumeļam norisinās rotaļā “Kumeliņi, kumeliņi”. Neatņemama Ūsiņdienas sastāvdaļa ir arī puišu/vīru spēkošanās. Puišu spēkošanās atmodina un vairo auglības spēkus, kas tik ļoti nepieciešami visam dzīvajam.

Pēctecība

Ūsiņdienai ir arī pēctecības maģija, līdzīgi kā ar šūpoļu kāršanu Lieldienās. Ja to sākts svinēt, tad jāsvin katru gadu vienā un tajā pašā vietā, jo dievība tiek tai piesaistīta, un svinētājus tur nākamajā gadā atkal gaidīs. Tāpēc, ja zina, ka nākamreiz nāksies svinēt citur, tad pēc rituāla svinību vietā iznīcina visas pēdas un ugunskura vietu apkaisa ar zemi.

 

Receptes:

Pantags, pontags

Pantagu gatavo uz ugunskura. Katlā ielej pienu, pievieno  miltus, olas un sakuļ. Katlu uzkar kāsī vai trijkājī virs ugunskura un vāra maisot ar garu koka karoti. (Cesvaine).

Līdzīgi gatavo pontagu. Saklapē olas, ielej vāroties putrā no bīdelētiem miltiem. Sagrauzdē speķi – circenīšus, ielej vidū un ēd (Rugāji). Var gatavot arī šādi. Ielej katlā ūdeni un ieliek kumosiņos sagrieztu šķiņķi. Pavāra, tad pielej ar miltiem sakultas olas un uzvāra. Pontagu gatavo vīrieši (Dagda).

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Deja spēj ļoti daudz dot bērna attīstībai – tā ir gan muzikalitāte, ritms, fiziskā izturība, gan māka sadarboties… Ļoti daudz būtisku īpašību, kuras katrs no vecākiem vēlas attīstīt savā bērnā.
Aiga Kāla, četru „Zelta sietiņa” dejotāju – Reiņa, Mārtiņa, Kristapa un Viestura – mamma


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Viņi abi iemīlējās apavu veikalā jau no pirmā acu uzmetiena.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.