Augstskolām, uzņemot studentus, konkursa atlasē būs jārespektē triju obligāto CE rezultāti

Autors: IK informācija @ 06.12.2018

Normatīvā akta anotācijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka MK 2013. gada 21. maija noteikumu Nr. 281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” 17. punktā ir noteikts, ka notiek ne mazāk kā četri valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi: CE latviešu valodā, matemātikā un vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles un vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles.

Šobrīd MK 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 „Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” 10. punktā ir paredzēts, ka augstskolas un koledžas nosaka vismaz divus mācību priekšmetus, kuros kārtotā CE rezultāts ir konkursa atlases kritērijs. Valdībā pieņemtā grozījuma būtība ir noteikt, ka konkursā ir jārespektē visu obligāto CE rezultāti, proti, CE latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vērtējumi. IZM norāda, ka šāda prasība palīdzēs atrisināt situācijas, ka persona, iegūstot vidējo izglītību, atbilstīgi konkrētā perioda prasībām ir kārtojusi nevis minētos trīs, bet mazāk CE. Tādējādi augstskolas un koledžas savos iekšējos uzņemšanas noteikumos noteiks kārtību, kādā respektējami studētgribētāju visu kārtoto CE rezultāti atkarībā no tā, cik CE persona ir kārtojusi. Taču, lai konkurss būtu vienlīdzīgs – lai persona, kas nav kārtojusi, piemēram, CE matemātikā, varētu piedalīties līdzvērtīgā konkursā ar personu, kurai saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ir jākārto CE matemātikā, vērā jāņem personas gada vērtējums matemātikā.

IZM norāda – šos grozījumus normatīvajā aktā veic tādēļ, ka darba tirgū ir pieprasīti augsti kvalificēti, savā jomā zinoši speciālisti, savukārt augstskolām un koledžām, lai sagatavotu augsti kvalificētus speciālistus, kas var nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, ir jāatlasa tikai spējīgākie studētgribētāji. Augstskolas un koledžas šobrīd savstarpēji konkurē par studētgribētājiem, kuru ar katru gadu paliek aizvien mazāk. Uzņemšanas prasības augstskolās un koledžās nav pietiekami augstas, tādējādi netiek veicināts process, ka augstāko izglītību iegūst tikai spējīgākie studētgribētāji, bet ierobežotie resursi tiek izmantoti neefektīvi. Vidējās izglītības mērķis ir dot vispusīgas zināšanas, prasmes un veidot attieksmi, lai sagatavotu skolēnus izglītības turpināšanai augstskolās un koledžās. Šobrīd skolēnu iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmi vislabāk apliecina CE rezultāti, kas ir objektīvs kritērijs studētgribētāju atlasei.

Lai dotu laiku augstskolām un koledžām sagatavoties izmaiņām, kā arī laikus informētu studētgribētājus par noteiktajām uzņemšanas prasībām, grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2019. gada 1.janvārī.

Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Studentu apvienība iebilda, ka nepieciešams atļaut augstskolām un koledžām pašām noteikt, kuru CE rezultātus respektēt konkursā, kā arī novērst nepilnības, kuras noteikumu projekts rada attiecībā uz personām, kas nebūs kārtojušas tos CE, kas šobrīd ir obligāti. Savukārt noteikumos ir paredzēts, ka ir jāņem vērā visu obligāto CE rezultāti – augstskolām un koledžām netiek dota iespēja noteikt, kuru CE rezultāti konkursā būtu respektējami.