Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem – vecāku pieredzes stāsti

Autors: Viedokļus apkopoja Neatkarīgās izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmskolu biedrība @ 13.03.2018

Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem – vecāku pieredzes stāsti
Foto: Publicitātes foto

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā ideja par skolas gaitu uzsākšanu ar sešu gadu vecumu ir izsaukusi plašas diskusijas sabiedrībā, tostarp ir savākti 11 000 paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība, kad bērni skolas gaitas uzsāk ar septiņu gadu vecumu, ar retiem izņēmumiem sešu vai astoņu gadu vecumā pēc vecāku ieskatiem. Virkne izglītības nozares profesionāļu uzsver, ka esošā kārtība ir visatbilstošākā, jo bērni ir dažādi, arī viņu gatavība uzsākt skolas gaitas ir ļoti individuāla. Pieredzē par to, kad bērns ir gatavs uzsākt mācības skolās, dalās divas māmiņas ar atšķirīgiem stāstiem. 

Zināšanu jomā gatavs, emocionāli – nē

Santa ir māmiņa, kuras dēls uzsāka skolas gaitas septiņu gadu vecumā, un tā paša gada decembrī zēnam apritēja astoņi gadi. Par savu izvēli viņa stāsta: „Esmu gandarīta, ka nesākām iet skolā agrāk, jo šajā vecumā dēls bija emocionāli un psiholoģiski daudz nobriedušāks, viņam nebija grūtību iejusties skolas vidē. Faktiski jau mans dēls pats pateica, ka ir gatavs mācīties, turklāt tā, kā tas ir paredzēts skolā. Raugoties no zināšanu aspekta, jāsaka, ka lasīt un rēķināt atbilstošā līmenī viņš prata jau daudz agrāk, taču es uzskatu, ka tas nebūt nav vienīgais kritērijs, pēc kura var secināt, ka bērns ir gatavs skolai. Sešos gados zināšanu jomā viņš bija gatavs skolai, bet emocionāli nē. Tikai pēc gada redzēju, ka viņš labi spēj tikt galā ar savām emocijām, ilgāk koncentrēties kādai lietai u.tml. Lai gan akadēmiski bērnudārzā viņš bija ļoti labi sagatavots, pašlaik, ejot pirmajā klasē, dēlam nav garlaicīgi, jo skolotāja spēj atrast diferencētu pieeju, piemēram, dodot manam dēlam papildus uzdevumus. Pateicoties tam, ka dēls, uzsākot skolas gaitas, bija pietiekami emocionāli nobriedis, viņš mācās ar prieku.”

Skola absolūti nebija piemērota tik mazam bērnam

Ilze ir māmiņa, kuras meita mācības skolā uzsāka ar sešu gadu vecumu. Pašlaik, atskatoties uz lēmumu, Ilze saka: „Tolaik šķita, ka meita bija gatava, bet tagad saprotu, ka gatavība mācību ziņā, proti, prasme lasīt un rēķināt atbilstošā līmenī, vēl nenozīmē gatavību iet skolā.”

„Bērnudārzā meitiņa visu bija apguvusi perfekti – prata lasīt un rēķināt atbilstoši savam vecumam, tāpēc izlēmām, ka uz skolu var doties arī sešu gadu vecumā. Bet skolas plašums un bērnu daudzums tomēr radīja lielu stresu. Mācības nenotika vienā telpā, tāpēc visu laiku bija bažas, vai meita spēs atrast vajadzīgo klasi, vai spēs orientēties, lai atrastu ēdnīcu, labierīcības, garderobi u.c. nepieciešamās telpas. Skola absolūti nebija piemērota tik mazam bērnam, kurš brīžiem vēl īsti nesaprot, kur atrodas. Ja bērnudārzā meita bija pieradusi pie mīļas vides, kur katrs bērns tiek apčubināts, tad skolā bija vairāk katrs par sevi, jo klasē bija 28 vai 29 bērni. Skolā nebija pagarinātās grupas, tāpēc pieņēmu lēmumu aiziet no darba. Mums nav omes, kas varētu izņemt mazo no skolas, stundas beidzas jau dienas vidū, tāpēc šķita, ka tas ir labākais risinājums. Tik mazu bērnu nevar vienu laist no skolas mājās, lai līdz vakaram gaida vecākus. Arī auklītes pakalpojumi nebija risinājums, jo bērnam gana daudz stresa radīja skola, vēl viena sveša cilvēka ienākšana viņa ikdienā būtu papildus satraukums un stress. Pašlaik meitiņa mācās 2. klasē, ikdienā visus skolā uzdotos darbus viņa pilda ar manu atbalstu, tā teikt „sēžu klāt”, un arī klases audzinātāja atzīst, ka, raugoties uz visiem bērniem, ir jūtams, ka mana meita uzsākusi mācības sešu gadu vecumā,” piebilst Ilze.

Nenoliedzami, ir bērni, kuri gan emocionāli, gan fiziski ir gatavi uzsākt skolas gaitas jau sešu gadu vecumā, un arī pašlaik vecākiem ir iespēja pieņemt tādu lēmumu un sūtīt bērnu skolā agrāk. Taču ir virkne gadījumu, kad arī septiņu gadu vecumā bērns nav pietiekami emocionāli nobriedis, tāpēc ir būtiski saglabāt esošo kārtību.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vēl jautājums, par kuru diskutē, – vai jau patlaban skolēnus māca domāt? Manuprāt, ir jāzina pamatjautājumi, tad var gaidīt, lai viņi sāktu domāt un no tiem kaut ko radītu. Nevaru iedomāties metodes, ar kurām panāks, ka bērns pats radīs pamatlietas. Vārdu savienojums „kompetencēs balstīts” ir pārāk abstrakts jēdziens. Visi skaisti runā par paradigmas maiņu, bet arī spēkā esošajā standartā ir paredzēta kompetenču attīstība un prasmju pilnveidošana.
Rita Niedre, izglītības psiholoģe


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars šajā darbā ir izveidots kā aizmāršības tēls. Bet Kristīne kā idioloģiska persona, kam sliktas īpašības praktiski nav novērojamas.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.