Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Izglītības jomā jāmācās pieņemt ātrus un gudrus lēmumus

Autors: Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents @ 24.05.2018

Izglītības jomā jāmācās pieņemt ātrus un gudrus lēmumus
Foto: Publicitātes foto

Maija sākumā valdība paziņoja, ka izglītības reforma joprojām rada daudz šaubu, turklāt esot ļoti neskaidrs mācību programmu piedāvājums. Patlaban, līdz 28. maijam, deputāti sniedz priekšlikumus otrajam lasījumam, un ir īstais brīdis saprast, ka būtiska uzmanība jāvērš ne tikai uz saturu, bet arī uz vidi, kurā reformas rezultātā var nonākt bērni, jo tieši vide veido cilvēku. Videi ir ļoti liela nozīme, īpaši, kad runājam par bērniem.

 

 

Videi, kurā mācās bērni, jābūt funkcionālai un patīkamai

Ja bērni jau no agrīna vecuma pavada laiku nepiemērotā vidē, viņi to sāk uztvert par normu, taču, ja ļausim bērniem mācīties vecumam atbilstošā un atraktīvā vidē, izaugot viņi paši turpinās veidot sev un citiem patīkamu vidi. Šādi bērni nākotnē spēs pieprasīt atbilstošu vidi arī no sabiedrības, politiķiem, valstsvīriem, kas kopumā tikai sekmēs mūsu visu labklājību. Videi ir izšķiroša nozīme jebkurā dzīves posmā, sākot no pirmsskolas, beidzot ar augstāko izglītību. Ir būtiski, lai bērnam, ir ne tikai, kur mācīties, bet arī atpūsties, paēst, pastaigāties svaigā gaisā u.tml. Tikpat būtiski tas ir arī vidusskolēniem, studentiem u.tml. Vide ir būtiska daļa no mūsu dzīves kvalitātes. Pašlaik vide lielākajā daļā skolu nav piemērota sešgadniekiem, un nepiemērotā vidē arī sekmīga satura reforma nav iespējama. Tieši par to būtu jādomā vairāk – lai vide, kurā mācās bērni, būtu patīkama un funkcionāla, ne tikai par to, kā pēc iespējas vairāk piepildīt visas skolas.

Somijas kā veiksmīgas ekonomikas piemērs

Debatējot par to, no cik gadiem bērniem jāiet skolā, ir jāņem vērā saturs un vide – un abi šie lielumi ir vienlīdz būtiski. Mani satrauc politikas veidotāju nespēja pieņemt gudrus lēmumus. Izglītības jomā mums nav jāizgudro velosipēds, bet gan jāpalūkojas uz valstīm, kurām ir augsti tautsaimniecības attīstības, ekonomikas un arī izglītības rādītāji. Piemēram, Somija, kuras ekonomiskie rādītāji ir krietni virs vidējā gan Eiropas, gan pasaules kontekstā, savukārt korupcijas rādītāji ir vieni no zemākajiem pasaulē. Šajā valstī cilvēki prot veidot sev patīkamu vidi, un, ja ielūkojamies izglītības sistēmā, tad jāmin, ka Somijā bērni skolas gaitas uzsāk septiņu gadu vecumā, un skolas apmeklēšana ir obligāta vien deviņus gadus. Somija cenšas saglabāt īsas mācību stundas, veidot atraktīvu to saturu un samazināt mājasdarbus. Valstī, kurā ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits, izglītībā uzsvars tiek likts uz radošumu un jauninājumiem, kas tiek īstenots jau no ļoti agrīna vecuma. Arī Latvija, līdzīgi kā Somija, ir ar mazu iedzīvotāju skaitu, tāpēc būtu vērts aizdomāties par šo piemēru. 

Ekonomiskajā spēkstacijā Singapūrā pārdomāta izglītības sistēma

Es nebūt neaicinu pilnībā pārkopēt Somijas piemēru, taču nepieciešams meklēt līdzības un analizēt tās valstis, kuras ir strauji augošas ekonomikas. Vēl viens spilgts piemērs ir Singapūra, kas strauji ir kļuvusi par ekonomisko spēkstaciju. Šajā valstī bērni sāk iet skolā no septiņiem gadiem, turklāt pirms tam ir divi būtiski posmi – t.s. pamatu veidošanas posms (foundation stage), kas ilgst līdz četru gadu vecumam, un t.s. orientācijas posms (orientation stage) piecu un sešu gadu vecumā. Pēc pirmajiem sešiem izglītošanās gadiem tiek izvērtētas katra bērna spējas un atbilstoši tam ieteikta skola ar vispārēju izglītību vai kādu konkrētu ievirzi.

Mums nav pilnībā jāatsakās no izglītības satura reformas, taču nav jācenšas zem šīs cepures palikt visu – pedagogu algas, sešgadniekus u.tml. Reformas jāveic gudri un pārdomāti, mums nepieciešami ātri, bet ne sasteigti lēmumi. Veiksmīgās valstis un viņu piemēru pielāgošana ir mūsu iespēja pieņemt gudrus lēmumus. Būtiski ir analizēt nevis to, cik daudzās valstīs mācās no sešiem vai no septiņiem gadiem, bet gan izpētīt to, kā izglītības sistēmu organizē tieši pasaules un Eiropas veiksmīgākās valstis, un pašiem pieņemt gudrus lēmumus.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Būs jaunas profesijas, un tur varēs palīdzēt tikai radošās industrijas, radošie prāti, tāpēc, domāju, ir būtiski mācīties ieraudzīt neredzamo.
Kristīne Šulce, J. Simsona Madonas Mākslas skolas direktore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.