Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Baltu vienības diena – pozitīvais mīts

Autors: Guntis Zemītis,Biznesa augstskolas Turība profesors @ 21.09.2016

Baltu vienības diena – pozitīvais mīts
Foto: Publicitātes foto

22. septembrī divas pēdējās baltu tautas – latvieši un lietuvieši, atzīmē Baltu vienības dienu. Šis datums izvēlēts pieminot uzvaru Saules kaujā 1236. gada 22. septembrī, kurā lietuvieši un zemgaļi iznīcināja tā laika lielāko un organizēto krustnešu militāro spēku Austrumbaltijā – Kristus Bruņinieku brālību jeb Zobenbrāļu ordeni. Vai tas ir patiess apliecinājums tam, ka kopīga ienaidnieka priekšā radniecīgās baltu tautas spēja apvienoties un uzvarēt potenciāli daudz varenāku pretinieku? Baltu vienotība – likumsakarīga, nejauša, vai pārspīlēta?

Mīts

Kamēr vien cilvēku sabiedrībā pastāv kopības, kuras sevi apzinās kā radniecīgas, pastāv mīti, kas tās saista. Radīšanas mīts, mīts pa kopīgiem senčiem, kopīgas atmiņas par pagātni. Kad zūd šīs atmiņas, aizmirstas mīti un kopiena beidz pastāvēt. Ir mīti, kuri ir izdomāti, visbiežāk tie ir radīšanas mīti. Cilvēce savu kopīgo izcelsmi var apzināties, atceroties Ādamu un Ievu, bet katra tauta vēstures dzīlēs var meklēt stāstu par saviem senčiem. Reizēm tas ir labi saglabājies, reizēm tikko apjaušams pasakās un leģendās, vai paslēpies tautasdziesmu rindiņās. Romiešiem tas bija stāsts par Romulu un Remu, kurus uzaudzina vilkumāte, latviešiem teiksmās par Lāčplēsi – puisi ar lāča ausīm, vai ķēves dēlu Kurbadu. Tomēr mīts nav tikai tas, kas dzimis vien cilvēku galvās, mīts var būt arī vēsturisks notikums. Valsts sākas ar radīšanas mītu, kas neapšaubāmi ir vēstures fakts. Kamēr valsts pastāv, mītu uztur. To atzīmē ar svinīgiem rituāliem, godina varoņus, kuri bija klāt radīšanas brīdī. Ja valsti iznīcina, mītu cenšas izdzēst no tautas apziņas, to aizstājot ar jaunu radīšanas mītu – mītu par revolūciju, tautas gadsimtu ilgu piepildījumu svešu tanku izskatā, vai ko tamlīdzīgu. Bez radīšanas mīta pastāv daudzi citi, kuri rodas no patiesiem vai daļēji patiesiem notikumiem, kurus mēs izvēlamies kā īpaši nozīmīgus tautas vai kādas citas kopības dzīvē.

Baltu vienotība

Baltu apdzīvotā teritorija senatnē – pirmajā gadu tūkstotī pirms Kristus bijusi apmēram sešas reizes lielāka par teritoriju, kuru mūsdienās apdzīvo latvieši un lietuvieši. Situācija daudz nemainījās arī pēc tam, kad mūsdienu Latvijas teritorijā dzīvojušās baltu tautas bija nonākušas bīskapa vai ordeņa pakļautībā. Padošanās noteikumi parasti paredzēja pakļauto tautu līdzdalību karagājienos. Tas savukārt deva iemeslu lietuviešiem iebrukt ordeņa un bīskapa zemēs. Postījumi vairāk skāra vietējās tautas nekā vāciešus, kuri patvērās savās pilīs.

Saules kauja

Par Saules kauju mums stāta „Atskaņu hronika”, kas sacerēta 13. gadsimta beigās, taču Saules kauja nav vienīgais baltu tautu sadarbības piemērs. Līdzīgas kopdarbības izpausmes redzamas arī 1260. gada 13. jūlijā Durbes kaujā, kad ar lielāku vai mazāku kuršu līdzdalību žemaiši pieveica Livonijas ordeni. 13. gadsimta beigās vērojama zemgaļu valdnieka Nameiša sadarbība ar lietuviešu valdnieku Traideni. 1281. gadā Nameisis atstāja Zemgali un devās pie Traidena uz Lietuvu, lai kopīgi cīnītos pret ordeni. 13. gadsimta beigās vēl nepakļautie zemgaļi nodedzināja savas pēdējās pilis un lielā skaitā aizgāja uz Lietuvu.

Noderīgais mīts

Ikviens mīts ir revidējams. Ir skaidrs, ka notikumu dalībnieki, īpaši tad, ja laika distance, kas mūs šķir no paša notikuma, mērojama gadsimtos, rīkojušies citu motīvu vadīti nekā tas šķiet 21. gadsimta cilvēkam. Tomēr, kamēr pastāv kāda kopība, tai ir savi mīti. Laika gaitā baltu teritorija sašaurinājusies – austrumbaltus asimilējuši slāvi, rietumbaltus – vācieši. Mazākās tautas – kurši, zemgaļi, sēļi iekļāvušies latviešos un lietuviešos, kurām izdevies kļūt par nācijām. Baltiskā identitāte ir viens no latviešu un lietuviešu nacionālās pašapziņas stūrakmeņiem. Ja runājam par identitāti, tad neapšaubāmi abām mūsu tautām piemīt gan eiropeiskā, gan baltiskā, gan nacionālā identitāte. Jautājums tikai, cik augstā vietā mūsu vērtību skalā katra no tām atrodas.

Lietuviešiem baltiskā identitāte tiek vērtēta augstāk

Par tās kopšanu rūpējās gan zinātnieki, gan mākslinieki, gan daudzas lielākas vai mazākas sabiedriskas organizācijas – neskaitāmas folkloras grupas, ansambļi, seno cīņu klubi utt. Lietuvieši jūt atbildību arī par zudušo baltu tautu piemiņas saglabāšanu. Lietuvas pilsētās ir ielas, kuras nosauktas senprūšu vadoņa Erkusa Manta (jeb Montes) vārdā. Latviešu domas parasti tik tālu nesniedzas. Tiesa, mums ir folkroka grupa „Skayforger”, kura ir izdevusi albumu „Senprūsija” – tajā atrodama arī dziesma „Erkus Monte”. Mīts par baltu vienību ir aktuāls. Vismaz tādēļ, lai kaut reizi gadā, 22. septembrī, apzinātos, ka neesam gluži vieni pasaulē – tepat līdzās mums ir vēl viena radniecīga tauta, un lai gan, esam staigājuši pa dažādiem ceļiem, kritiskos brīžos esam spējuši būt arī vienoti.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ja mēs kā nācija, kā tauta gribam ilgtermiņā pastāvēt, izglītība ir noteicošā. Latvijas lielākā bagātība nav meži, bet gan cilvēka smadzenes. No šāda viedokļa izglītības sistēmai ir ne tikai mācīšanas un izglītošanas funkcija, bet izglītība ir arī ievērojami dzelžaināks priekšnosacījums nācijas pastāvēšanai.
Aldis Baumanis, biznesa augstskolas „Turība”rektors un valdes priekšsēdētājs


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.