Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt |
Autors: Inga Bite, Saeimas deputāte, trīs bērnu māmiņa, juriste @ 11.09.2017.
Autors: Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists @ 07.09.2017.
Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.
Mācību rezultāti un sasniegumi Latvijas skolās diezgan ievērojami atšķiras. Pasaulē par šo tēmu ir veikti simtiem pētījumu, tāpēc kādam var kļūdaini likties, ka "viss jau sen ir izpētīts".Tomēr to secinājumi lielā mērā atspoguļo valsts specifiku, konevar pilnībā attiecināt uz pārējām valstīm.
Autors: Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists @ 05.09.2017.
Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.
Autors: Kristaps Svīķis, Latvijas Bankas ekonomists @ 01.09.2017.
Kā jau ievadrakstā minēja mans kolēģis, izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats. Īpaši tas ir svarīgi valstīm, kurām nav citu priekšrocību, piemēram, derīgo izrakteņu. Ja vēlamies jelkad dzīvot Latvijā, kura labklājībā un iedzīvotāju ienākumu līmenī līdzinās turīgāko Eiropas un pasaules valstu pulciņam, nav cita ceļa, kā sākt līdzināties tām. Proti, ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes līdzinās turīgā valstī dzīvojošo prasmēm un zināšanām. Turklāt – ar to domājot sabiedrību kopumā.Ar nelielu saujiņu spīdekļu vien nepietiks, lai visas valsts iedzīvotāji varētu atļauties dzīvot labklājībā.
Autors: Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists @ 29.08.2017.
Šogad, tāpat kā citus gadus, 1. septembris ir īpašs tiem vairāk nekā 20 tūkstošiem skolēnu, kas uzsāk savas skolas gaitas.Katrs no viņiem ar savām domām, cerībām, bet visi kopā tomēr nedaudz satraukti lielo pārmaiņu priekšā.
Autors: Ilze Miķelsone, Dr. paed. Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne @ 09.08.2017.
Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Autors: Andris Antāns, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas direktors @ 09.08.2017.
Autors: Linda Ritmane, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas spāņu valodas skolotāja @ 03.08.2017.
Man bija iespēja apmeklēt divus starptautiskus seminārus – „Starppriekšmetu sadarbība mācību procesā un eTwinning projektos” („eTwinning Cross-Curriculum projects”), kas norisinājās aprīļa sākumā Rīgā, un „Iekļaušanās caur radošumu un kultūrizglītību” („Creative and Cultural Education – Inclusive Approaches”) maija sākumā Minhenē. Tā kā jau, pirms piedalīšanās kursos, no citiem pedagogiem biju dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par „eTwinning” aktivitāti, nolēmu pamēģināt pieteikties mājaslapā www.etwinning.lv izsludināto semināru apmeklējumam, un nu arī es varu pievienoties kolēģu sajūsmai – abi šie semināri man ir devuši daudz aizraujošu ideju, kā bagātināt mācību procesu spāņu valodas stundās, kā arī iedvesmojuši uzdrošināties uzsākt pašai savus „eTwinning” projektus.
Autors: Daiga Kļanska @ 27.06.2017.
Eiropas Kodolpētniecības centra (European Organization for Nuclear Research – CERN) pētnieks un vecākais padomnieks sadarbībai ar Latviju Kristofs Šēfers (Christoph Schäfer) Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atkārtoti viesojās maijā, kad CERN zinātnieki lasīja lekcijas par aktuālākajiem pētījumiem elementārdaļiņu fizikā un Latvijas skolēni interaktīvā izstādē varēja apskatīt Lielā hadronu paātrinātāja tuneli, kurā tika atklāts Higsa bozons, un izzināt šā tuneļa darbības pamatprincipus. Sarunā laikrakstam „Izglītība un Kultūra” K. Šēfers stāsta par CERN sasniegumiem un iespējām sadarboties ar skolotājiem un skolēniem.
Autors: Aīda Rancāne, Dr. biol., Mg. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece @ 30.05.2017.
Kad: Zāļu diena 20.jūnijā, Jāņi 21.jūnijā. Svin vakaru un nakti līdz 21.jūnija saullēktam.
Kāpēc: Saule pie apvāršņa riet vistālāk ziemeļrietumos, visgarākā diena un visīsākā nakts.
Tradīcijas: Aplīgo dārzus, tīrumus, kokus, bites, lopus, kaimiņus. Kurina Jāņuguni. Dedzina pūdeli jeb raganu – darvas muciņu vai vecu ratu rumbu, piestiprinātu kārts galā. Ugunī ziedo sieru, alu, Jāņuzāles. Naktī peldas ezerā vai upē, ripina no kalna lejā ugunsratu, peldina uguns plostiņu. Līgo, iet rotaļās un danco. Visu nakti pavada uguns gaismā. Sagaida saullēktu un mazgājas rasā.
Kontakti:
Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva
Tālr. 26002264
E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv
Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa
Tālr. 29190557
E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv
vecakiem@izglitiba-kultura.lv
Laikraksts "Izglītība un Kultūra"
Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"
Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”
No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)