Latvijas vispārējās izglītības sistēmas raksturojums

Autors: Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists @ 05.09.2017.

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

 

 

 

 

 

 

 

lasīt tālāk

Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību?

Autors: Kristaps Svīķis, Latvijas Bankas ekonomists @ 01.09.2017.

Kā jau ievadrakstā minēja mans kolēģis, izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats. Īpaši tas ir svarīgi valstīm, kurām nav citu priekšrocību, piemēram, derīgo izrakteņu. Ja vēlamies jelkad dzīvot Latvijā, kura labklājībā un iedzīvotāju ienākumu līmenī līdzinās turīgāko Eiropas un pasaules valstu pulciņam, nav cita ceļa, kā sākt līdzināties tām. Proti, ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes līdzinās turīgā valstī dzīvojošo prasmēm un zināšanām. Turklāt – ar to domājot sabiedrību kopumā.Ar nelielu saujiņu spīdekļu vien nepietiks, lai visas valsts iedzīvotāji varētu atļauties dzīvot labklājībā. 

lasīt tālāk

Kā izrauties no viduvējības slazda Latvijas izglītībā? Un kāpēc Latvijas Bankai tas rūp?

Autors: Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists @ 29.08.2017.

Šogad, tāpat kā citus gadus, 1. septembris ir īpašs tiem vairāk nekā 20 tūkstošiem skolēnu, kas uzsāk savas skolas gaitas.Katrs no viņiem ar savām domām, cerībām, bet visi kopā tomēr nedaudz satraukti lielo pārmaiņu priekšā. 

 

 

 

lasīt tālāk

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Autors: Ilze Miķelsone, Dr. paed. Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne @ 09.08.2017.

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu. 

lasīt tālāk

Jautājums Nr. 1

Autors: Andris Antāns, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas direktors @ 09.08.2017.

Deklarācija par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu un lēmums par Satversmes darbības atjaunošanu, Pilsonības likums, iestāšanās ES un NATO – vieni no tālredzīgākajiem lēmumiem, kurus pieņēmuši tautas pārstāvji – deputāti. Savukārt sociāli ekonomiskajā jomā – lēmums par svarīgāko infrastruktūras un enerģētisko objektu (par to balsoja pilsoņi) saglabāšanu valsts īpašumā, par pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu (pagaidām tas glābj visu pensiju sistēmu), kā arī lēmumi par vairāku demogrāfisko programmu īstenošanu.

lasīt tālāk

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide starptautiskos „eTwinning” semināros

Autors: Linda Ritmane, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas spāņu valodas skolotāja @ 03.08.2017.

Man bija iespēja apmeklēt divus starptautiskus seminārus – „Starppriekšmetu sadarbība mācību procesā un eTwinning projektos” („eTwinning Cross-Curriculum projects”), kas norisinājās aprīļa sākumā Rīgā, un „Iekļaušanās caur radošumu un kultūrizglītību” („Creative and Cultural Education – Inclusive Approaches”) maija sākumā Minhenē. Tā kā jau, pirms piedalīšanās kursos, no citiem pedagogiem biju dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par „eTwinning” aktivitāti, nolēmu pamēģināt pieteikties mājaslapā www.etwinning.lv izsludināto semināru apmeklējumam, un nu arī es varu pievienoties kolēģu sajūsmai – abi šie semināri man ir devuši daudz aizraujošu ideju, kā bagātināt mācību procesu spāņu valodas stundās, kā arī iedvesmojuši uzdrošināties uzsākt pašai savus „eTwinning” projektus.

lasīt tālāk

CERN palīdz skolotājiem mācīt 20. un 21. gadsimta fiziku

Autors: Daiga Kļanska @ 27.06.2017.

Eiropas Kodolpētniecības centra (European Organization for Nuclear Research – CERN) pētnieks un vecākais padomnieks sadarbībai ar Latviju Kristofs Šēfers (Christoph Schäfer) Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atkārtoti viesojās maijā, kad CERN zinātnieki lasīja lekcijas par aktuālākajiem pētījumiem elementārdaļiņu fizikā un Latvijas skolēni interaktīvā izstādē varēja apskatīt Lielā hadronu paātrinātāja tuneli, kurā tika atklāts Higsa bozons, un izzināt šā tuneļa darbības pamatprincipus. Sarunā laikrakstam „Izglītība un Kultūra” K. Šēfers stāsta par CERN sasniegumiem un iespējām sadarboties ar skolotājiem un skolēniem.

 

 

 

 

lasīt tālāk

Vasaras Saulgrieži

Autors: Aīda Rancāne, Dr. biol., Mg. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece @ 30.05.2017.

Kad: Zāļu diena 20.jūnijā, Jāņi 21.jūnijā. Svin vakaru un nakti līdz 21.jūnija saullēktam.

Kāpēc: Saule pie apvāršņa riet vistālāk ziemeļrietumos, visgarākā diena un visīsākā nakts.

Tradīcijas: Aplīgo dārzus, tīrumus, kokus, bites, lopus, kaimiņus. Kurina Jāņuguni. Dedzina pūdeli jeb raganu  – darvas muciņu vai vecu ratu rumbu, piestiprinātu kārts galā. Ugunī ziedo sieru, alu, Jāņuzāles. Naktī peldas ezerā vai upē, ripina no kalna lejā ugunsratu, peldina uguns plostiņu. Līgo, iet rotaļās un danco. Visu nakti pavada uguns gaismā. Sagaida saullēktu un mazgājas rasā.

lasīt tālāk

Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot [1]

Autors: Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors @ 10.05.2017.

Jautājums par valsts izglītības iestāžu spēju jauniešus kvalitatīvi sagatavot darba tirgum, vienlaikus veicinot pieprasītāko un perspektīvāko amatu pratēju sagatavošanu, vienmēr ir bijis aktuāls. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši augstskola ir tā institūcija, kas jauniešus sagatavo viņu izvēlētajai profesijai. Taču izšķiroša nozīme ir skolas solā gūtajām zināšanām, jo tās vislielākajā mērā ietekmē profesijas izvēli. Tāpat apsveicama ir katra jaunieša iniciatīva darīt vairāk nekā to pieprasa izglītības sistēma, jo tas ļauj, vēl skolas vai augstskolas solā esot, paplašināt zināšanas, apgūt jaunas prasmes un jau ieguldīt turpmākajā karjerā. Un šādu iespēju ir daudz – dažādi izglītojoši konkursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni un citi.

lasīt tālāk

Ilgtspējīgs mācību process

Autors: Austra Reihenova, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotāja @ 24.04.2017.

Gadsimtiem ilgi attīstības pamatā bija darbaspēks, kapitāls un resursi, tad šajā gadsimtā attīstības pamatā būs zināšanas, jaunrade un ātrums. Latvijas valsts, ar gadsimtiem senām izglītības kultūras tradīcijām, ir ideāli piemērota jauniem globālās ekonomikas izaicinājumiem.

Sabiedrība gadsimtiem ilgi varēja atļauties izniekot cilvēku resursus, līdzīgi kā dabas resursus, taču šajā gadsimtā ir nopietni jāmaina attieksme un jāveido jauna veida attiecības, izglītības sistēmā visos līmeņos.

lasīt tālāk