Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Sporta pedagogu tālākizglītība

Autors: Vita Pļaviņa @ 07.03.2012

Sporta pedagogu tālākizglītība
Foto: No personīgā arhīva

Līdzīgi kā tehniskās jaunrades izglītības programmās, arī sporta izglītība ir ļoti sadrumstalota - pastāv daudz un dažādi sporta veidi, kuros skolēni izvēlas pilnveidot fizisko veselību. Taču līdz ar to ir grūti piedāvāt tālākizglītības kursu tēmas, kas interesētu visu sporta veidu skolotājus. Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra (RIIMC) Sporta pedagogu metodiskās apvienības vadītāja Inga Liepiņa skaidro, ka visefektīvāk sporta pedagogi var pilnveidoties, ja konkrētajā sporta veidā ir spēcīga federācija, kura organizē izglītojošus seminārus un kursus. „Tomēr, manuprāt, pedagogiem būtu nepieciešams ne tikai iepazīties ar jaunāko savā sporta veidā, bet varbūt pat atcerēties jau sen ko aizmirstu tādejādi gūstot jaunas idejas,” stāsta I.Liepiņa.

Galvenokārt, ierobežotie finanšu līdzekļi neļauj organizēt specifiskus kursus šauram pedagogu lokam. Tomēr, lai kaut nedaudz risinātu šo problēmu, RIIMC no pagājušā gada sāka organizēt meistarklases sportā. Pateicoties izmaiņām likumdošanā, tagad interešu izglītības pedagogiem trīs gadu laikā 12 no 36 profesionālās pilnveides stundām drīkst būt iegūtas neformālās izglītības veidā. Kopumā līdz maijam ieplānotas vēl trīs meistarklases: florbolā, badmintonā un vieglatlētikā.

Cik efektīva ir meistarklašu kā neformālās izglītības pieredze un tālākizglītības kursu sistēma kopumā? Nereti nākas saskarties ar situāciju, ka skolotāju skolas direktors nelaiž darba laikā uz profesionālās pilnveides kursiem, lai arī likums šādu aizliegumu neparedz. Izglītības likuma 52.pants nosaka pedagoga tiesības „saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei”[1].

Jānis Zicāns ir Rīgas 37.vidusskolas sporta skolotājs. Ar 7. līdz12. klases skolēniem darbojas arī interešu izglītības pulciņā – atlētiskā vingrošana. „Tā kā mūsu skolā ir jauns sporta komplekss ar labu trenažieru zāli, tad mums ir ļoti labas iespējas īstenot vispārējo fizisko sagatavotību ar atlētiskās vingrošanas novirzienu. Pagājušajā mācību gadā es vadīju meistarklasi šajā pašā jomā. Jāsaka, ka kolēģi, kas ir gatavi integrēt dažādus elementus ikdienas sporta stundās, labprāt apmeklē meistarklases un arī man citu kolēģu vadītās nodarbības noder. Ja citu pieredzi neizmanto savās stundās, tad meistarklases nav efektīvas. Tomēr, lai ļoti šaurā specifiskā sporta jomā gūtu jaunu pieredzi vai zināšanas, nepietiek ar skolotāju kursiem. Es pats meklēju iespējas pilnveidoties. Piemēram, nupat janvāra beigās apmeklēju sporta speciālistu – treneru kursus, kas paredzēti profesionāļiem. Kopumā ņemot, šodien tālākizglītības kursu saturu gan skolotāji, gan skolas vadība daudz rūpīgāk izvērtē, jo nav vajadzības bezjēdzīgi pavadīt laiku klausoties to, ko jau zini. Manuprāt, pat šīs 36 tālākizglītībai veltītās stundas trīs gadu laikā ir pietiekamas, jo galvenais ir kvalitatīvo zināšanu ieguve.

Šobrīd man pietrūkst dažādas jaunākās, aktuālākās informācijas piemēram, par psiholoģijas atklājumiem saistībā ar fizisko veselību. Tālākizglītības kursos es labprāt par to uzzinātu, turklāt nevis, kas paredzēta profesionālajām sporta skolām, bet ikdienas skolēniem, kas pēcpusdienās apmeklē skolas pulciņus. Jāstrādā ir ar katru bērnu, šodienas situācija mums to parāda ‒ ar katru bērnu bez atlases.” Skolotājs J.Zicāns gan pats nav piedzīvojis situāciju, kad skolas vadība nebūtu laidusi uz kādiem tālākizglītības kursiem, kas notiek darba laikā, tomēr šādus gadījumus zin. Viņš pats atzīst, ka pats nelabprāt darba laikā izmanto tālākizglītošanās iespējas. Galvenokārt tāpēc, ka tiek izjaukts ierastais mācību procesa ritms. 

Bērnu un jauniešu centra “Kurzeme” aerobikas vadītāja Ieviņa Zakrepska pagājušajā nedēļā vadīja visiem ieinteresētajiem sporta skolotājiem meistaklasi – funkcionālo treniņu ar jogas elementiem vispusīgai attīstībai, kā arī spēka un elpošanas vingrinājumus. Skolotāja gan vēl nav īsti pārliecināta par meistraklašu noderīgumu lielam sporta skolotāju skaitam. „Sporta stundas uzbūve un mērķi atšķiras no interešu izglītības pulciņa – aerobika. Tāpēc arī radusies sajūta, ka mans ieguldītais darbs šai meistarklasē nebija adekvāts tam, cik daudz skolotājs bija spējīgs uzņemt vai arī uzskatīja par vajadzīgu uzņemt no šīs nodarbības. Kaut vai tādā līmenī, ka arī sporta skolotāji nemaz tik daudz uzmanības nepievērš savai fiziskajai veselībai un sportiskumam.

Es pati apmeklēju Aerobikas Asociācijas organizētos kursus. Diemžēl tie ir par maksu un viena diena ar četrām, piecām meistarklasēm izmaksā aptuveni 20 latus, taču tad zinu, par ko maksāju un ko sagaidīt, piemēram, ka būs speciālisti ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm ar jaunu, rūpīgi pārdomātu programmu.

Ja runājam par bezmaksas tālākizglītības kursiem, neredzu tajos aktualitāti. Piemēram, nesen saņēmu Veselības un Fitnesa Institūta aicinājumu apmeklēt maksas kursus par muguras un stājas problēmām. Es domāju, ka šāda tēma ir svarīga katram sporta skolotājam, tāpēc būtu noderīgi, ja attiecīgu speciālistu informācija mums būtu pieejama tālākizglītības kursos bez maksas. Uzskatu, ka vajadzīga nopietna aptauja par sporta skolotāju profesionālajām vajadzībām un uz to bāzes jāveido tālākizglītības kursu piedāvājums.”

RIIMC Sporta pedagogu metodiskās apvienības vadītāja Inga Liepiņa gan piebilst, ka aptaujas par konkrētām kursu tēmām tiek veiktas katru mācību gadu. Tiesa, fakts vai anketas saņem attiecīgie pedagogi ir skolas vadības kompetencē, savukārt anketu aizpildīšana aizvien ir skolotāja atbildība.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Varam tad, ja gribam; ne tad, ja kāds liek vai grib mūsu vietā.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.