Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Saruna kā būtiska pedagoģiskās saskarsmes forma interešu izglītības iestādē

Autors: Renārs Rapa, BJC „Kurzeme” pedagogs @ 04.01.2012

Saruna kā būtiska pedagoģiskās saskarsmes forma interešu izglītības iestādē
Foto: No BJC "Kurzeme" arhīva

Nav noslēpums, ka reizēm nozīmīgākās ir tieši ikdienišķās lietas un šķietami sīkumi. Taču bieži vien liela nozīme tiek pievērsta rezultātam un sasniegumiem un tik vienkārša lieta kā saruna tiek aizmirsta. Lai gan saruna ir galvenais virzītājspēks jebkādu vēlmju, piemēram, interešu izglītības, izpildē. Šajā rakstā vēlos pievērst uzmanību sarunas nozīmīgumam pedagoģiskajā un izglītības vadības procesā, kā arī tās nozīmei Bērnu un jauniešu centra (BJC) „Kurzeme” ikdienas darbā.

Iesaistīt sarunā vairākus partnerus

Bērnu un jauniešu centrā „Kurzeme” par interešu izglītības pedagogu strādāju trešo gadu. Studēju izglītības darba vadību Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. BJC „Kurzeme” sāku strādāt, kad mācījos otrajā kursā. Pirmais darba gads nebūtu bijis iespējams bez kolēģu palīdzības un atbildēm uz maniem jautājumiem par dažādu procesu norisi izglītības iestādē. Kad sāku savu darbību BJC „Kurzeme”, mans sarunas biedru loks nebija plašs. Visus sev interesējošos jautājumus, kuri saistīti ar mācību procesu, risināju, izmantojot dialogu ar vienu no sarunas dalībniekiem, visbiežāk kādu kolēģi. Vēlos akcentēt, ka pedagoģiskā procesa kvalitāte var uzlaboties, savā darbā iesaistot vairāk nekā vienu sarunu biedru grupu. Tās varētu būt vecāki, izglītojamie, pedagogi un iestādes vadība.

Katram sarunas dalībniekam ir savs uzdevums. Iestādes vadības uzdevums ir nodrošināt pārējos sarunas biedrus ar iespēju radīt un aktīvi darboties veselīgā, estētiskā un jēgpilnā mācību vidē. Vecāku uzdevums ir atbalstīt savus bērnus apmācībām studijās. Pedagoga uzdevums ir radoši strādāt, izglītojamā – aktīvi darboties un savā mijiedarbībā attīstīt dzīvē tik noderīgās zināšanas, spējas un prasmes.

 

Sarunu rezultāts – divi jauni pulciņi

Sākot katru mācību gadu, BJC „Kurzeme” tiek apzināts pulciņu pieprasījums. Vasaras periodā un septembra sākumā vecāki bieži apmeklē centru, lai uzzinātu par iespējām apmeklēt pulciņus. Lielākoties ir novērojamas divas tendences. Pirmkārt – vecāki un bērni, kuri nāk uz iestādi uzzināt par pulciņiem bez noteiktas intereses, noskaidro, kāds ir izglītības iestādes piedāvājums, un, ja kāds no pulciņiem ieinteresē, tad nolemj tajā darboties. Otriem jau ir skaidri zināms, par kādām nodarbēm viņi interesēsies, un, ja iestāde tās nepiedāvā, tad to nemaz neapmeklēs. Pēc sarunas starp visām četrām iesaistītajām pusēm šajā mācību gadā sākuši darbību vairāki jauni pulciņi, piemēram, divi jauni, neatkarīgi un tajā pašā laikā savā starpā saistīti fingerborda pulciņi. Fingerborda prasmju attīstības pulciņš, kā arī braukāšanas laukuma jeb parka konstrukciju darbnīca. Pulciņa dalībnieki var pilnveidot savas braukšanas prasmes un paši veidot konstrukcijas. Ja bērni nebūtu izrādījuši interesi vai nebūtu bijis pedagogu, kas viņus uzklausa, tas gluži vienkārši nebūtu noticis. Šāds sadarbības modelis ir motivējošs, jo audzēknis nodarbojas ar vienu sporta veidu divās atšķirīgās lomās. Balvas par godalgotām vietām sacensībās varētu būt fingerborda darbnīcas veidotas konstrukcijas, taču balvā tiek sniegta iespēja doties un izveidot pašam savu konstrukciju. Tādējādi interešu izglītības iestāde pilnībā izpilda savu virsmērķi – palīdzēt bērniem darīt to, kas viņiem patiešām interesē. Ja ir saruna, kaut kas tāds ir iespējams. Viens pats pulciņs vai viens pedagogs to nevar izdarīt.

 

Saruna paaugstina iestādes efektivitāti

Vēl viens labs piemērs, kā saruna spēj uzlabot iestādes efektivitāti, ir stāsts par šūšanas pulciņu. Vēl pirms pāris gadiem tāda pulciņa BJC „Kurzeme” nebija, taču bija pusaudžu un jauniešu interese. Viņi vēlējās iemācīties modelēt un šūt tērpus un veidot aksesuārus. Nebija ne šujmašīnu, ne atbilstīga pedagoga. Trīs vasaras mēnešu laikā tika sameklēts pedagogs, un septembrī veiksmīgi atvērts šūšanas pulciņš, turklāt nodrošināts ar nepieciešamo materiāltehnisko bāzi. Jauniešu interese nebija zudusi, un pulciņā darbojas gan meitenes, gan zēni.

 

Tapis jauns skeitparks

Līdztekus dažādiem brīvā laika pavadīšanas veidiem iekštelpās BJC „Kurzeme” piedāvā iespēju aktīvi darboties skeitparkā. To izmanto gan skrituļslidu, gan skrituļdēļu, gan BMX braucēji vecumā no 6 līdz 25 gadiem. Siltajā gada periodā daudzi no viņiem skeitparkā pavada dienas lielāko daļu. Pašsaprotami, ka ar laiku konstrukcijas sāk palikt neinteresantas, kā arī nolietojas. Jau vairākus gadus brīvā laika pedagogiem jaunieši jautāja par jaunām konstrukcijām. Pēc kāda laika sarunā iesaistījās kuģu modelisma studijas pedagogs Verners. Viņa ideja bija, apzinot skeitparka apmeklētāju un pedagogu vēlmes, gatavot jaunas, pieprasītas konstrukcijas. Šī saruna ilga pusgadu, un tās rezultāts ir jauns un moderns skeitparks, bet pats galvenais – ieinteresēti jaunieši.

Šie ir tikai daži piemēri, kas spilgti parāda, kāda ir sarunas nozīme attīstībā. Kā redzams, dažkārt var gadīties tīri paradoksāli: kamēr speciālā iestādē vesels pedagogu un vadības kolektīvs strādā, lai īstenotu interešu izglītību, jauniešu intereses ir mainījušās, jo atrodas nepārtrauktā kustībā. Neveidojot kontaktus ar jauniešiem, nav iespējams uzzināt, kas viņus interesē un ko viņi vēlētos apgūt. Ja tā notiek, tad interešu izglītība kļūst neefektīva. Rakstā minētie piemēri ir pozitīvi, jo BJC „Kurzeme” starp jauniešiem un pedagogiem, vadību un vecākiem notiek „dzīva” saruna un ieguvēji ir visi.

 

Atšķirīgie skolas un interešu izglītības mērķi

Bērnu un jauniešu centrā „Kurzeme” 2010./11. mācību gada noslēgumā tika veikta audzēkņu anketēšana, lai izzinātu, kādas ir intereses un motivācija pulciņu apmeklējumam. Aptaujas rezultāts parādīja faktu – lielākā daļa audzēkņu studiju nodarbības apmeklē, nevis lai apgūtu kādā konkrētā interešu izglītības programmā piedāvātās prasmes un iemaņas, bet gan lai varētu veidot saskarsmi un komunikāciju ar vienaudžiem un pedagogu – pieaugušo, kas viņus uzklausa.

Verbālā komunikācija ir prasme sniegt informāciju, prasme klausīties un prasme jautāt, un tieši šīs trīs prasmju apgūšanas iespējas ir tās, kas atšķir skolas un interešu izglītības mērķi. Starp skolu un interešu izglītību atšķirība sarunas kontekstā ir tāda, ka skolā saruna tomēr tiek tendēta uz rezultātu – sarunas mērķis ir iemācīt, iemācīties un paust rezultatīvu rādītāju (izglītojamā zināšanu atspoguļojumu). Savukārt interešu izglītībā, kur, pēc manām domām, dominē paša radīšanas procesa vērtība, saruna ir kā instruments attīstībai – pedagoga un izglītojamā mijiedarbībā apgūt un pilnveidot prasmes, lai radītu jauno, pamatojoties uz zināmo.

Sarunāšanās ārpus ģimenes – skolā, pulciņā, darbā –, manuprāt, ir cilvēka garīgās pasaules nepieciešamība kā kompensācija komunikācijas trūkumam mūsdienu steidzīgajā ritmā.

 

P. S. Veidojot šo rakstu, notika ļoti veiksmīga saruna starp pedagogu un iestādes vadību.

Komentāri:




ES

20.11.2012 13:42

Prieks lasīt jaunā pedagoga rakstu un redzēt viņa izpratni! Tieši tas interešu izglītībā ir svarīgi un audzēkņiem būtiski (arī skolotājam/pedagogam svarīgi!)- lai katrs viens jaunietis var ne tikai mehāniski iemācīties, bet lai veidojas draudzīga un lietišķa sadarbība ar pedagogu. Tāda var būt tikai, ja pedagogam ir atļauts PAŠAM izvēlēties mācību/audzināšanas metodes un paņēmienus(kā to nosaka izglītības likums!)un iestādes vadība nevis nosaka, kuru bērnu laidīs uz pulciņu un kuru ne u.t.t. Bieži vien tieši ieinteresējušias pulciņš un praktiskā darbība ir galvenā motivācija ierasties skolā un tikai pakāpeniski un sarunās ar skolotāju jaunietis atkal (pēc neveiksmēm un skolotāja nepatikas, savas bezcerības...) iesaistās mācībās arī citos priekšmetos. Īpaši svarīga ir jauniešu lietišķa un nopietna saruna ar pedagogu - vīrieti (Malacis Renār, ka to saproti!), jo tagad tik ļoti biežas ir situācijas, ka skolā vīriešu vairs nav, vadībā (agresīvas vai ne tik ļoti) viszinošas sievietes, mājās vecmāmiņa vai nogurusi mamma... Tagad jāatgriežas pie diskriminācijas - vispirms vīriešu diskriminācijas skolās! Vai tas ir labi un pareizi, ka skolā NAV skolotāju-vīriešu? Vai labi un audzinoši, ja kokapstrādi un metālapstrādi māca skolotāja, kura lielās konkurences dēļ uz šo priekšmetu pārgāja no t.s. "meiteņu mājturības"?
Vadībai - Jums ir ļoti laimējies, ka jau 3 gadus ir tāds saprātīgs un labs pedagogs kā Renārs!!!

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Mācību gada sākumā, kad skolotāji instruē skolēnus par drošību, viņi to var darīt ne tikai formāli – izlasot noteikumus, bet var aicināt skolēnus izspēlēt dažādas situācijas, kurās ir jāzina pareizā rīcība.
Solvita Lauzēja, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas jomā sociālo zinību, ekonomikas un komerczinību skolotāja un 8.b klases audzinātāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.