Ziņas

Jaunākais numurs

IZM ieceri par minimālo skolēnu skaitu sola izņemt no budžeta paketes Paziņojums laikraksta Izglītība un Kultūra abonētājiem Apbalvoti Draudzīgā Aicinājuma fonda Skolu reitinga 2019 uzvarētāji LLPA: IZM ir jāpārskata kvantitatīvie kritēriji skolām Vidusskolēni konkursā var iegūt stipendiju mācībām "UWC" skolu tīklā Izsludināts Nordplus programmas projektu konkurss "Latvijas valsts meži" izstrādās digitālo mācību un metodisko līdzekli par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu IZM atkārtoti pauž gatavību risināt jautājumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vienkāršošanu Klases 100 Latvijas skolās piedalīsies veselīga dzīvesveida izaicinājumā Kad skolēni māca skolotājus: pasniegtas Izcilības balvas vidusskolēniem ar disleksiju Konkurss Gribu būt mobils visos Latvijas reģionos Izraugās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentus un virsvadītājus 16 pirmsskolas izglītības iestādes ieguvušas sertifikātu "Bērniem drošs un draudzīgs bērnudārzs" RSU aicina vidusskolu pedagogus uz ikrudens pilnveides lekcijām VBTAI izsludina konkursu pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu Vērtības - būtiska mūsdienu sabiedrības un arī izglītības daļa

Izglītība un Kultūra Nr.17 (572) E-žurnāls Vecākiem Nr.17 (140) Nr.15 (156)

Raksti, viedokļi un intervijas

Skolas dibinātāja: Jāsaredz katras mazās skolas pievienotā vērtība

Oktobra vidū plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē iekļauts likumprojekts, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu arī pamatskolu klasēs un liegt darboties skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Skaidrojot šobrīd jau atcelto ieceri, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atsaucās uz valdības rīcības plānu, kas paredz nodrošināt "kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla un izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksus risinājumus", tomēr realitātē šāds lēmums nozīmētu daudzu Latvijas skolu pastāvēšanas beigas - tostarp visas privātskolas, vecāku dibinātās skolas, kā arī virkni pašvaldību skolu.

Pedagoģe: Pētnieciskie uzdevumi ir lielākais klupšanas akmens eksāmenos [1]

Šogad skolēnu matemātikas eksāmenu rezultāti sasnieguši sliktāko līmeni pēdējā desmitgadē. Vieni norāda uz kļūdām pedagogu darbā, citi apšauba bērnu spējas. Vēl citi norāda uz kraso atšķirību starp to, ko skolēni apgūst matemātikas mācību stundās un eksāmenu saturu. Pedagoģe un Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Inguna Granta, paužot savu viedokli, norāda, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Viņa piebilst, ka diemžēl visas iesaistītās puses vēl nav sapratušas, cik būtiska problēma ir zemie eksāmenu rezultāti.

 

Pedagoģe: Līderi nevar izcept kā pankūku

Ir sācies jaunais mācību gads, kad mācības uzsākuši vairāk nekā 35 000 vidusskolēnu visā Latvijā. Daļai no viņiem šis būs pēdējais mācību gads skolā, kad būs jāizdara izvēle par profesijas izvēli. Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Elita Kalnbērza norāda, ka tikai neliela daļa jauniešu savu mērķi ir nosprauduši jau uzsākot mācības vidusskolā, jo pārsvarā skolēni šajā posmā vēl meklē sevi. Lai sekmētu izaugsmi, parādu ceļu uz panākumiem un veiksmīgas karjeras izveidi nākotnē, ir būtiski jau skolas laikā mudināt jauniešus piedalīties dažādos ārpusskolas projektos un pasākumos.

Pirmsskolās Latvijā sāk īstenot pakāpeniskas pārmaiņas vispārējā izglītībā Latvijā

Līdz ar jauno mācību gadu Latvijā sākas pakāpeniskas un pēctecīgas pārmaiņas vispārējā izglītībā. 1. septembrī stājas spēkā pirmsskolas izglītības vadlīnijas, un pirmsskola kļūst par pirmo posmu vispārējā izglītībā, kurā sāk īstenot pilnveidoto saturu un pieeju. Nākamgad – 2019./2020. mācību gadā –  pārmaiņas turpināsies pamatizglītībā un plānotas – arī vidusskolas posmā – attiecīgi 1., 4. , 7. un 10. klasē.

Šā gada diplomētie skolotāji skaitļos un faktos

Latvijas lielākajās augstskolās ir iespēja studēt profesionālajā bakalaura un maģistra studiju programmā, lai iegūtu kvalifikāciju „skolotājs”. Aptaujājot Latvijas Universitāti (LU), Liepājas Universitāti (LiepU), Daugavpils Universitāti (DU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA), var secināt, ka šogad skolotāja diplomu kopumā ieguvuši 364 studējošie. Vislielākais absolventu skaits – 113 – bijis LiepU, seko LU – 104, DU – 99, bet RTA – 48. Laikraksts vēlējās noskaidrot, kāda ir tendence, vai absolventu izvēlētā darbavieta ir skola.