Ziņas

Jaunākais numurs

LIZDA prasīs garantijas pedagogu atalgojuma kāpinājumam, pretējā gadījumā lems par protestu rīkošanu Paziņojums laikraksta Izglītība un Kultūra abonētājiem RSU aicina vidusskolu pedagogus uz ikrudens pilnveides lekcijām VBTAI izsludina konkursu pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu Vērtības - būtiska mūsdienu sabiedrības un arī izglītības daļa Levits: Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir "iedzīta projektu slazdos" CSDD izsludina pieteikšanos ikgadējam skolēnu konkursam "Gribu būt mobils" LIZDA: Šuplinskas retorika par pirmsskolas pedagogu darba slodzi ir profesijas prestižu graujoša Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" atklās sarunu ciklu skolotājiem Valsts tomēr piedalīsies skolēnu brīvpusdienu finansēšanā Līdz mācību gada sākumam reorganizētas gandrīz 50 izglītības iestādes, vēl 14 likvidētas Rīgas skolu vadītāji par vienu no galvenajiem izaicinājumiem min pedagogu trūkumu Ziņas par papildu atbalsta nepieciešamību skolēniem izglītības procesā uzglabās elektroniski Pirmsskolās mācības turpmāk notiks pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas Brīvpusdienām paredzētos 20 miljonus eiro IZM varētu novirzīt pedagogu algām Skolu reitingā par starptautisko olimpiāžu rezultātiem pirmo vietu saglabā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija

Nr.14 (569) Nr.13 (136) Nr.13 (154)

Raksti, viedokļi un intervijas

Pedagoģe: Līderi nevar izcept kā pankūku

Ir sācies jaunais mācību gads, kad mācības uzsākuši vairāk nekā 35 000 vidusskolēnu visā Latvijā. Daļai no viņiem šis būs pēdējais mācību gads skolā, kad būs jāizdara izvēle par profesijas izvēli. Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Elita Kalnbērza norāda, ka tikai neliela daļa jauniešu savu mērķi ir nosprauduši jau uzsākot mācības vidusskolā, jo pārsvarā skolēni šajā posmā vēl meklē sevi. Lai sekmētu izaugsmi, parādu ceļu uz panākumiem un veiksmīgas karjeras izveidi nākotnē, ir būtiski jau skolas laikā mudināt jauniešus piedalīties dažādos ārpusskolas projektos un pasākumos.

Pirmsskolās Latvijā sāk īstenot pakāpeniskas pārmaiņas vispārējā izglītībā Latvijā

Līdz ar jauno mācību gadu Latvijā sākas pakāpeniskas un pēctecīgas pārmaiņas vispārējā izglītībā. 1. septembrī stājas spēkā pirmsskolas izglītības vadlīnijas, un pirmsskola kļūst par pirmo posmu vispārējā izglītībā, kurā sāk īstenot pilnveidoto saturu un pieeju. Nākamgad – 2019./2020. mācību gadā –  pārmaiņas turpināsies pamatizglītībā un plānotas – arī vidusskolas posmā – attiecīgi 1., 4. , 7. un 10. klasē.

Šā gada diplomētie skolotāji skaitļos un faktos

Latvijas lielākajās augstskolās ir iespēja studēt profesionālajā bakalaura un maģistra studiju programmā, lai iegūtu kvalifikāciju „skolotājs”. Aptaujājot Latvijas Universitāti (LU), Liepājas Universitāti (LiepU), Daugavpils Universitāti (DU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA), var secināt, ka šogad skolotāja diplomu kopumā ieguvuši 364 studējošie. Vislielākais absolventu skaits – 113 – bijis LiepU, seko LU – 104, DU – 99, bet RTA – 48. Laikraksts vēlējās noskaidrot, kāda ir tendence, vai absolventu izvēlētā darbavieta ir skola.

 

Pētniece: Kurš rādīs diasporas izglītības ceļu jeb Quo vadis diasporas izglītība?

Pēdējā laikā novērojama dažādu Latvijas valsts iestāžu visai haotiskā un nesaskaņotā pieeja diasporas un remigrantu izglītības jautājumiem, kas, līdz ar 2018. gadā pieņemto Diasporas likumu uzliek tām pienākumu veikt dažādas, ar likuma izpildi saistītas, darbības. ”Uz galviņām” sadalītā atbildība nevieš skaidrību par plānoto pasākumu koordināciju, kas veidotu vienotu, visiem saprotamu nākotnes stratēģiju, neraugoties uz nesen darbu uzsākušās Diasporas konsultatīvās padomes daudzveidīgo sastāvu, tajā iekļaujot gan izglītības politikas veidotājus, gan izpildītājus.

Skolas direktore: Vai reitingi ir svarīgāki par bērniem?

Nesen publicēti reitinga rezultāti, kas nosaka labākos skolu kolektīvus pēc to skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Papildus tam pastāv arī skolu topi, kuros par pamatu tiek ņemti centralizēto eksāmenu rezultāti (audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums). Komentējot dažādus reitingus un to ietekmi uz skolēniem, privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele norāda, ka reitingi var maldināt sabiedrību un skolas kvalitāte ir rādītājs, kas jāskata kompleksi.