| Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt |
Raksti, viedokļi un intervijas
Izglītības reformas zemūdens akmeņi: vai par kļūdām maksās bērni
Ko patiesībā slēpj izglītības reforma? Uz kādiem zemūdens akmeņiem turpmākajos mācību gados klups pedagogi, vecāki un bērni? Un vēl pēc laiciņa atjēgsies politiķi?
Skaļi tiek diskutēts tikai par mācību satura izmaiņām jeb kompetenču izglītības ieviešanu, savukārt patiesībā fonā klusītēm tiek iestrādāti savu kļūdu labojumi, piesegti nepopulāri, nepatīkami jautājumi un, rodas iespaids, arī slēptas privātā biznesa intereses.
Pieci jautājumi pašiem sev, pirms doties piketēt par reformām izglītībā
Progress nav apturams – tas ir jāapzinās. Ir mainījies gan tas, kādi ir bērni un viņu uztveres īpatnības, mērķi un vajadzības, gan tas, cik pieejama ir kļuvusi informācija un apšaubāma skolotāja kā vienīgā eksperta loma un autoritāte izaugsmes procesā. Pārmaiņas apturēt nevar, to arī nevajag darīt. Tas, kas būtu mūsu kā izglītības jomas profesionāļu nozīme, ir uztraukties par progresa procesa vadību, lai tas nekļūtu haotisks vai pašdestruktīvs. Nevienas pārmaiņas nav apriori labas vai produktīvas, ja mēs neapzināmies nianses un to, kā savstarpēji attiecināmi tādi lielumi kā mērķis, līdzekļi un dotais laiks.
Vai uzraudzības padomes dos gaidīto efektu augstākajai izglītībai?
Lai panāktu straujāku tautsaimniecības un kopējās labklājības izaugsmi, dažādu interešu pārstāvji ik pa brīdim izsaka aicinājumu reformēt augstāko izglītību. Lai gan mērķis ir cēls, nereti izraudzītie līdzekļi nav pietiekami izvērtēti un analizēti, tādēļ var apdraudēt universitāšu turpmāko attīstību, kas balstīta uz izcilību un ilgtspēju.
Lielākoties dzirdēts vērtējums „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?” [1]
Izglītības jomā jāmācās pieņemt ātrus un gudrus lēmumus
Maija sākumā valdība paziņoja, ka izglītības reforma joprojām rada daudz šaubu, turklāt esot ļoti neskaidrs mācību programmu piedāvājums. Patlaban, līdz 28. maijam, deputāti sniedz priekšlikumus otrajam lasījumam, un ir īstais brīdis saprast, ka būtiska uzmanība jāvērš ne tikai uz saturu, bet arī uz vidi, kurā reformas rezultātā var nonākt bērni, jo tieši vide veido cilvēku. Videi ir ļoti liela nozīme, īpaši, kad runājam par bērniem.
Atziņas
Aija Tūna, izglītības eksperte
Gadās arī tā...
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.
Citi mūsu projekti
Kontakti:
Laikraksts „Izglītība un Kultūra”
Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”
Galvenā redaktore — Daiga Kļanska
daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv
Tālr. 29808301
Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”
Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa
vecakiem@izglitiba-kultura.lv
Tālr. 29190557
Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns
info@izglitiba-kultura.lv
reklama@izglitiba-kultura.lv
Tālr. 67096393; 25628748
Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce
redakcija@izglitiba-kultura.lv
Maketētāja: Linda Prātniece
redakcija@izglitiba-kultura.lv
Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:
Reģ. Nr. 40103361805
Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011
Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010
Banka: AS „Swedbank”
Kods: HABALV22
Konts: LV78HABA0551030067643
|
Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli. |