Ziņas

Jaunākais numurs

Paziņojums laikraksta Izglītība un Kultūra abonētājiem Tuvojoties jaunajam mācību gadam, brīvas ap 500 pedagogu vakances LIZDA aicina nekavējoties nodrošināt pirmsskolas pedagogiem pieeju digitālo mācību resursu krātuvei Šogad sāks pakāpenisku pāreju uz jaunajiem mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā Rīgas dome aicina skolas pieteikt pedagogus balvām Skolu tīkla attīstību izglītības ministre plāno pārrunāt ar visu 119 pašvaldību pārstāvjiem Vidējās izglītības posmā pakāpeniski pāries uz mācībām latviešu valodā Izvērtēs Latvijas mūzikas un mākslas skolu atbilstību darba tirgus pieprasījumam Aglonas novadā likvidē divas pamatskolas Latvijas skolēniem šogad zelta medaļa arī Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Skolotāji konferencē varēs izmēģināt biznesā aktuālās inovācijas Slēdz Mētrienas pamatskolu Madonas novadā Lemj par Mežgaļu sākumskolas pievienošanu Griķu pamatskolai Noslēdzas Ropažu novada izglītības iestāžu reorganizācija Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola kļūst par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu Izglītības iestādes informēs par bērniem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem

Nr.11 (565) Nr.11 (134) Nr.11 (152)

Raksti, viedokļi un intervijas

Skolas direktore: Vai reitingi ir svarīgāki par bērniem?

Nesen publicēti reitinga rezultāti, kas nosaka labākos skolu kolektīvus pēc to skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Papildus tam pastāv arī skolu topi, kuros par pamatu tiek ņemti centralizēto eksāmenu rezultāti (audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums). Komentējot dažādus reitingus un to ietekmi uz skolēniem, privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele norāda, ka reitingi var maldināt sabiedrību un skolas kvalitāte ir rādītājs, kas jāskata kompleksi.

 

Trīs aktuālie darbi: jaunais izglītības saturs, finansējums pedagogu algām un zinātnei [1]

 

23. janvārī Saeima apstiprināja Krišjāņa Kariņa („Jaunā Vienotība”) valdību, kurā izglītības un zinātnes ministres amats uzticēts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) profesorei, filoloģei, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedrei Ilgai Šuplinskai. Intervijā laikrakstam „Izglītība un Kultūra” viņa stāsta par jaunās valdības plānotajiem darbiem izglītības un zinātnes nozarē.

 

 

Izglītības reforma jāturpina pārdomāti [1]

Pašlaik izglītības reformā iezīmējas jauns pavērsiens – valdībā iesniegts jauns Pamatizglītības standarta projekts, kas ir pilnveidots. Tajā vairs nav diskutablo formulējumu, uz kuriem norādīja Latvijas Pedagogu dome (LPD), un kas bija pretrunā ar Satversmi, Latvijas kultūras vērtībām un politiskajām reālijām.

 

 

 

 

 

 

Literatūras stundu skaita samazināšana apdraud nācijai būtisku vērtību iedzīvināšanu [1]

 

Vispārīgie jautājumi

Iepazīstot projekta „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” satura īstenošanas mērķus un uzdevumus, iekļaujamās vērtības, caurviju prasmes, jāsecina, ka konceptuālā nostādne ir vērtējama pozitīvi metodisko nostādņu ziņā, bet atsevišķi satura aspekti latviešu valodā, literatūrā un drāmā ir gan no mācību satura, gan apguves laika plānojuma diskutabli. Atbalstāma ir formatīvās vērtēšanas īpatsvara palielināšana un skolotāju sadarbība, kā arī valsts pārbaudes darba noteikšana 9. klasē. Daļa kolēģu lietpratības attīstīšanas elementus jau sistēmiski mācību procesā izmanto, citi vēl mācās to darīt. Pozitīvi ir vērtējamas arī konkrētas skolēna darbības – lasa, nosaka, salīdzina, raksturo, pamato, vērtē, analizē u. c. – standarta sasniedzamo rezultātu formulējumos, taču skolotāji gaida praktiskus metodiskos paraugus. Viņus gandarī semināros gūtais apliecinājums, ka praksē iepriekš nosauktais jau tiek īstenots, un viņi ir priecīgi par jaunām metodiskām ierosmēm. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija (LVLSA) atbalsta projekta domu, ka visās, arī mazākumtautību, skolās literatūrai ir vienāds stundu skaits.

 

Dokuments ir vāji sagatavots un būtu nekavējoties pārrunājams un pārstrādājams [1]

Pamatizglītības standartā projektā un programmā daudzi no būtiskajiem ieteikumiem, kuri bija darīti zināmi jau to izstrādes apspriešanas laikā, joprojām nav respektēti. „Piemēram, varu izveidot uzdevumu, domājot, ka tas atbilst kādam no punktiem, bet otrs cilvēks, kas to pilda, tikpat labi var iebilst, ka to punktu tur nesaskata. Apgalvojumi ir dažādi interpretējami. Nupat, oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāte Ingūna Rībena izteica nopietnu pārmetumu IZM un VISC, kāpēc izglītības standarti kārtējo reizi tiek nesti uz Saeimu saskaņot, ja neviens no iepriekšējiem ieteikumiem nav ievērots un tiek pausts tikai viens viedoklis. Viņas teiktajam varu pilnīgi piekrist un cerēt, ka ierēdņi tomēr sāks domāt.