Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ziņas

Jaunākais numurs

RTU aicina skolēnus izzināt Visuma izcelšanos CERN izstādē Izstrādāti pirmsskolas izglītības vadlīniju un pirmsskolas izglītības programmu paraugi

Nr.8 (540) Nr.8 (540)
Pirkt

Nr.8 (109) Nr.8 (109)
Pirkt

Nr.7 (132) Nr.7 (132)
Pirkt

Raksti, viedokļi un intervijas

Latviešu valodas statuss izglītībā

Latviešu valodas statuss izglītībā

Tas, ko 2012. gadā vēlējās paveikt otrās valsts valodas referenduma ierosinātāji, kas guva smagu sakāvi, tas samērā mierīgi, inteliģenti un it kā mūsdienīgu mērķu vārdā tiek veikts jaunajā projektā „Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb „Skola 2030”.

 

 

 

 

Palīgā izglītības reformai!

Palīgā izglītības reformai!

Ažiotāža ap krievvalodīgo skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā šobrīd aizēno pašu svarīgāko – izglītības satura reformu, kas ietver arī skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma. Reformas īstenošanai paredzēti ap 14 miljoni eiro.

Izglītības satura reformu tiecas realizēt projektu „Kompetenču pieeja mācību saturā” (turpmāk tekstā – projekts (https://www.skola2030.lv/)). Projektā iecerētajā un jau paveiktajā ir gan pozitīvas iezīmes, gan diskutablas tendences, arī kļūdas un aplamības.

 

 

 

Savulaik īstenotajai sešgadnieku reformai – tikai negatīvas sekas

Savulaik īstenotajai sešgadnieku reformai – tikai negatīvas sekas

Ideja sūtīt uz skolu sešgadniekus nav nekas jauns, šādu priekšlikumu virzīja arī kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taču, sabiedrības un izglītības nozares profesionāļu iebildumu dēļ, ideja netika īstenota. Taču ir bijis periods, kad sešgadnieku reforma tika ieviesta. 1982. gadā projekta darba grupā piedalījās arī Rīgas 200. pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Astrīda Lukina, kas tolaik bija bērnudārza metodiķe un piedalījās reformas ieviešanas un īstenošanas izvērtēšanā. Šodien, atskatoties uz projektu, vērtējot bērnus, kas aizgājuši skolā no sešiem gadiem, mums nebija neviena pozitīva aspekta, ko uzsvērt. Pēc pāris gadiem ideju atcēla, bet kaitējums bērniem jau bija nodarīts.

Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem – vecāku pieredzes stāsti

Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem – vecāku pieredzes stāsti

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā ideja par skolas gaitu uzsākšanu ar sešu gadu vecumu ir izsaukusi plašas diskusijas sabiedrībā, tostarp ir savākti 11 000 paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība, kad bērni skolas gaitas uzsāk ar septiņu gadu vecumu, ar retiem izņēmumiem sešu vai astoņu gadu vecumā pēc vecāku ieskatiem. Virkne izglītības nozares profesionāļu uzsver, ka esošā kārtība ir visatbilstošākā, jo bērni ir dažādi, arī viņu gatavība uzsākt skolas gaitas ir ļoti individuāla. Pieredzē par to, kad bērns ir gatavs uzsākt mācības skolās, dalās divas māmiņas ar atšķirīgiem stāstiem. 

Ar idejām vien nepietiek, tām jāpārtop reālā saturā

Ar idejām vien nepietiek, tām jāpārtop reālā saturā

Jauno saturu matemātikā esam analizējuši burtiski pa rindiņām un ļoti rūpīgi, savus ieteikumus izstrādājām kopā ar Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docētājiem un arī iesniedzām, kā projekta autori aicināja. Diemžēl pašreizējā satura projektā ir grūti saskatīt, ka būtu respektēts būtiskais, varbūt stilistiski nomainīti atsevišķi vārdi. Kaut kas vairāk ir latviskots, piemēram, vārda „kompetence” vietā tagad lieto vārdu „lietpratība”, bet šis vārds ne vienmēr atbilst kontekstam, vietām ir palicis tukšums.

 

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kaut kas nav kārtībā – ar laika plānošanu vai izpratni par to, kā notiek mācīšanās. Mēs taču zinām, ka ne pareizās atbildes, bet prasme un motivācija uzdot jautājumu ir vislabākais apliecinājums tam, ka mācīšanās process ir noticis. Zinām taču, vai ne?
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.