Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Vispārējās izglītības likumprojektā IZM virza ieceri par skolas gaitu sākšanu ar sešu gadu vecumu

Autors: IK informācija @ 13.07.2017

Vispārējās izglītības likumprojektā, kas 13. jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza ieceri par skolas gaitu sākšanu ar sešu gadu vecumu, kas ir gadu agrāk kā pašlaik. Plānots, ka izmaiņas tiks ieviestas 2018. gada 1. septembrī.

Likumprojektā noteikts, ka 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Likumprojektā saglabāta iespēja bērniem sākt obligātās pamatizglītības apguvi no septiņu gadu vecuma, ja tam ir pamatota nepieciešamība.

 

Likumprojekta anotācijā teikts, ka jau 14 gadus Latvijā ir noteikta obligāta pirmsskolas izglītības ieguve no piecu gadu vecuma, un obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek divus gadus. Obligātajā pirmsskolas izglītības programmā pašlaik nonāk pārsvarā visi piecus gadus veci bērni, kas nozīmē valsts garantētu atbalstu bērnu attīstībai un savlaicīgai bērna vajadzību (t. sk. speciālo) diagnosticēšanai neatkarīgi no viņa ģimenes sociāli ekonomiskajiem vai citiem apstākļiem.

 

„Savukārt sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī atbilstoši pašreizējam regulējumam vēl vienu gadu pēc tam – 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002. gada, kad tika noteikta divgadīga obligātā pirmsskolas izglītības apguve, tiek atturīgi izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls, un var runāt par cilvēkresursu daļēju neefektīvu izmantošanu,” teikts anotācijā.

 

2014./2015. mācību gadā no visiem piecgadīgajiem bērniem valstī 95,65% minēto bērnu un no visiem sešgadīgajiem bērniem 91,99% minēto bērnu apguva pirmsskolas izglītības programmas. Tādējādi teju 92% no kopējā sešus gadus vecu bērnu skaita pamatizglītības pirmajā gadā ar līdzīga mācību satura apguvi tiek nodarbināti atkārtoti, tērējot viņu laika resursus periodā, kad bērnu motivācija un zinātkāre ir augstākajā attīstības punktā.

 

Apkopojot datus par 45 valstīm, secināts, ka Latvijā tāpat kā Bulgārijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā un Grieķijas salā Krētā pamatizglītību bērni sāk apgūt septiņu gadu vecumā, 30 valstīs – no sešu gadu vecuma, pārējās – vēl agrāk.

 

IZM skaidro, ka izmaiņas normatīvajā regulējumā ir nepieciešamas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam iekļauto pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu atbalstu uz kompetencēm balstīta mācību satura un metodikas izstrādei bērniem vecumā no pieciem gadiem līdz 6. klasei, t.sk. īstenojot satura aprobāciju modernā mācību vidē un sekmējot agrāku vispārējās vidējās izglītības apguvi.

 

Lai ilgtermiņā veiksmīgi realizētu mācību satura reformu, kas saistīta ar pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma, ministrija ir uzsākusi, kā arī plāno turpināt vairākas apjomīgas aktivitātes. Tā Valsts izglītības satura centrs atbilstoši tā kompetencei Eiropas Savienības struktūrfondu projektā ir uzsācis kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi, plāno tā aprobāciju un, sākot ar 2018. gada 1. septembri, pakāpenisku ieviešanu no 1. klases.

 

Sešus gadus veciem bērniem vēl jo vairāk akcentējama kompetenču pieeja, kā arī interaktīvs, darbībā balstīts un visas bērnu attīstības jomas aptverošs process. Plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

 

Praksē līdz šim īstenotais pirmsskolas nodarbību plānojums un norise (īpaši sešus gadus vecajiem bērniem) ļauj nodrošināt integrēta mācību satura apguvi bērniem no sešu gadu vecuma. Tam garants ir arī pirmsskolas pedagogi, kuri jau strādā integrēti, ar mūsdienīgām mācību metodēm, veiksmīgi izmantojot rotaļu kā galveno mācību darbību.

 

Lai veiksmīgi nodrošinātu pēctecību starp dažādām izglītības pakāpēm un dotu pedagogiem iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju, saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 13. un 32. punktu un 48. panta pirmo daļu, ministrija ir sakārtojusi normatīvo regulējumu (Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumi Nr. 662 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”), paredzot plašākas iespējas tiem pedagogiem, kuri apguvuši B programmu (otrās kvalifikācijas ieguvi), mācīt citus mācību priekšmetus vai strādāt citā izglītības pakāpē.

 

Pēc IZM operatīvajiem datiem 2016./2017. mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī ir 22 044, no kuriem 791 mācās 1. klasē, savukārt 2017./2018. mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī provizoriski būs 19 781, no kuriem aptuveni 753 varētu uzsākt mācības 1. klasē. Pēc plānotajām izmaiņām 2018./2019. mācību gadā kopējais sešgadīgo bērnu skaits valstī varētu būt 18 825, no kuriem izglītības ieguvi 1. klasē uzsāktu jau 15 321 bērns, šim skaitam ar katru gadu pieaugot.

 

Plānojot pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma, tiesības īstenot pamatizglītības pirmā posma programmas vai pamatizglītības programmas tāpat kā līdz šim ir noteiktas visām vispārējās izglītības iestādēm, kuras ar saviem cilvēkresursiem un materiāltehnisko bāzi spēj nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un piesaistīt šim darbam atbilstoši sagatavotus pedagogus. Lai sešus gadus vecs bērns varētu mācīties jau pazīstamā vidē un ierastajā dienas ritmā un viņam tiktu nodrošināta izglītības procesa nepārtrauktība, likumprojekta pārejas noteikumos paredzētas tiesības pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas (1. – 6. klase) ietvaros īstenot sešgadīgu bērnu izglītošanu 1. klasē arī pašvaldību un privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm. Tādējādi atbilstoši situācijai noteiktu laika periodu (no 2018. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam) konkrētajā administratīvajā teritorijā sešus gadus veciem bērniem būs dota iespēja pamatizglītības pirmo gadu turpināt arī pirmsskolas izglītības iestādē.

 

Pašlaik obligātās pirmsskolas izglītības programmas jau 30% gadījumu tiek licencētas pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, 69% pirmsskolas izglītības iestādēs un 1% - citās izglītības iestādēs. Jāņem vērā, ka izmaiņas pamatizglītības apguves uzsākšanai varētu būt arī rindu uz pirmsskolas izglītības programmām samazināšanos veicinošs faktors, jo pašlaik, kamēr obligātās pirmsskolas izglītība ilgst divus gadus, pirmsskolas izglītības iestādēs pārslodzes dēļ veidojas garas rindas uz pirmsskolas izglītības uzsākšanu.

 

Likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka gadījumā, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis sešu gadu vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā sešgadīgu bērnu izglītošanā pamatizglītības pirmā posma programmā (1. – 6. klase), un bērns apgūst pamatizglītības pirmā posma programmas (1. – 6. klase) ietvaros īstenoto 1. klases programmu privātā pirmsskolas izglītības iestādē, tad pašvaldība šim privātam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pamatizglītības pirmā posma programmas (1. – 6.klase) ietvaros īstenotajā sešgadīgu bērnu izglītošanā 1. klasē nepieciešamajām vidējās izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. Ja izglītojamais apgūst Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzītās pirmsskolas izglītības iestādes īstenotu sešgadīgu bērnu izglītošanu 1. klasē minētās izglītības programmas ietvaros, izmaksas sedz apmērā, kāds noteikts publiskā iepirkuma rezultātā.

 

Likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai metodikai nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas sešgadīgu bērnu izglītošanai 1. klasē minētās izglītības programmas ietvaros attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, minētās vidējās izmaksas un to aprēķināšanas kārtību pašvaldībai publiskojot savā mājaslapā internetā.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, pārejas noteikumi papildināti ar regulējumu par to, ka Ministru kabinets nosaka metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas sešgadīgu bērnu izglītošanā 1. klasē minētās izglītības programmas ietvaros pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz izmaksas sešgadīgu bērnu izglītošanai 1. klasē minētajā programmā privātajai izglītības iestādei.

 

Likumprojekts paredz regulējumu arī par to, ka pašvaldība, sedzot sešgadīgu bērnu izglītošanu privātas pirmsskolas izglītības iestādes 1. klasē minētās izglītības programmas ietvaros iepriekš minētajos gadījumos, turpina segt šīs izmaksas privātajai pirmsskolas izglītības iestādei, ja izglītojamam rakstveidā piedāvāta vieta pašvaldības izglītības iestādē, kurā viņš ir reģistrēts uzņemšanai, bet šā izglītojamā likumīgais pārstāvis no piedāvātās vietas ir atteicies un izglītojamais turpina izglītoties 1. klasē minētās izglītības programmas ietvaros privātajā pirmsskolas izglītības iestādē.

 

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā tā nodrošina noteikto izmaksu segšanu attiecībā uz sešgadīgu bērnu izglītošanu minētās izglītības programmas ietvaros privātā pakalpojumu sniedzēja izglītības iestādē, t.sk. arī gadījumā, ja izglītojamam rakstveidā piedāvāta vieta pašvaldības izglītības iestādē, kurā viņš ir reģistrēts uzņemšanai, bet šā izglītojamā likumīgais pārstāvis no piedāvātās vietas ir atteicies un izglītojamais turpina izglītoties minētās izglītības programmas ietvaros privātā pakalpojumu sniedzēja izglītības iestādē. Papildus tam pašvaldība minētajos saistošajos noteikumos nosaka arī nosacījumus lielāka atbalsta apjoma noteikšanai atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām.

 

Paredzēts, ka jaunais regulējums attiecībā uz sešgadīgu bērnu izglītošanu 1. klasē pašvaldību vai privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs ir pārejas noteikumu norma un darbosies tikai laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. augustam jeb kompetenču pieejā balstīta mācību satura pakāpeniskas ieviešanas periodā.

 

Minētie grozījumi izstrādāti sasaistē ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, nosakot obligātās pirmsskolas izglītības ieguvi līdz sešu gadu vecumam un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu ar sešu gadu vecumu.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Lai spētu dzīvot, darboties un gūt panākumus mūsdienu pasaulē, ikvienam cilvēkam ir jāspēj efektīvi domāt, veidot efektīvas attiecības un efektīvi strādāt, jo izglītība savā augstākajā izpausmē ir tapšanas process.
Marks Prenskis (Mark Prensky), izglītības pētnieks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.