Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Valdība par izglītības kvalitātes kritērijiem un skolēnu skaitu vidusskolās, kā arī pedagogu atalgojumu lems pēc nedēļas

Autors: Daiga Kļanska @ 04.09.2018

Šodien, 4. septembrī, valdības darbakārtībā bija iekļauti divi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti: „Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam” un „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi””. Ja valdība atbalstītu abus normatīvos aktus, pedagogu minimālais atalgojums par vienu likmi tiktu paaugstināts no pašreizējiem 680 eiro līdz 710 eiro.

Pēc ilgām diskusijām un sociālo partneru iebildumiem par noteikumu projektu Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam” Ministru prezidents Māris Kučinskis pieņēma lēmumu abu normatīvo aktu projektu izskatīšanu atlikt par nedēļu.

Redzot, cik sarežģīts ir lēmumu pieņemšanas process, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 6. septembrī pieteiks piketu, kas norisināsies 18. septembrī pie Saeimas. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga informēja: ja valdībā izdosies vienoties par abu MK noteikumu projektu pieņemšanu, tad piketa pieteikumu LIZDA atsauks. „Patlaban nav pārliecības, ka iepriekš panāktās vienošanās tiks ņemtas vērā, tādēļ arodbiedrība gatavojas streikam,” teica I. Vanaga.

Sociālie partneri — Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), Latvijas Privātskolu asociācija — valdībai iebilda, ka IZM tos nav iepazīstinājusi ar MK noteikumu projektiem, kuros paredzētas tādas normas, kuras tie nevar atbalstīt. LIZDA priekšsēdētāja I. Vanaga norādīja uz nepieciešamību precizēt MK noteikumu projekta Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē atbilstoši minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, un kritērijiem maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam” nosaukumu, papildinot to ar izglītības kvalitātes kritērijiem. I. Vanaga un LLPA aicināja izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski noteikumu, ar kuriem tiek noteikts skolēnu skaits vidusskolas klasēs, projekta normās lietot ne tikai saikli „un”, bet arī „vai, lai gadījumos, kad skolai nav iespējams izpildīt abus nosacījumus, skolēnu skaits atbilstu vismaz vienam no tiem. LLPA izpilddirektors Viktors Valainis atgādināja, ka šāda vienošanās tika panākta Saeimā, skatot grozījumus Izglītības likumā, bet jaunajos noteikumos par to jau ir aizmirsts vai tā tiek ignorēta. I. Vanaga ierosināja nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi gan pašvaldību, gan privātajām, gan augstskolu dibinātajām vidusskolām. Viņa un LLPA arī aicināja kvalitātes aprēķina formulā neizmantot datus par skolēnu skaitu 1. septembrī, bet gan reāli centralizētos eksāmenus (CE) kārtojošo skolēnu skaitu, tāpēc ka skolotāji nevar ietekmēt skolēnu migrāciju un uzņemties atbildību par to. Sociālie partneri K. Šadurskim atgādināja, ka Izglītības likuma normā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, bija noteikts — valdībai līdz šā gada 31. augustam bija jāpieņem MK noteikumi, kuros nosaka skolēnu skaitu vidusskolas klasēs un izglītības kvalitātes prasības; tas netika laikus izdarīts, bet tagad noteikumu projekti tiek virzīti steigā, bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Jau ziņots, ka 31. augustā izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis preses pārstāvjus informēja par kārtību un kritērijiem, kādā valsts turpmāk nodrošinās pedagogu darba samaksu vidusskolās, par galveno kritēriju izvirzot skolas sniegto izglītības kvalitāti.

Galvenie kvalitātes kritēriji būs izglītības programmu īstenošanas kvalitāte un 12. klases izglītojamo obligāto CE indekss, kura aprēķinā izmanto šādus datus: obligāto CE rezultāti; gada atzīme mācību priekšmetā; skolēnu skaits skolā 1. septembrī; to skolēnu skaits, kuri nav kārtojuši obligātos CE.

2020.–2030. gadā obligātajam CE indeksam jābūt vismaz 30–40 %, 2025.–2030. gadā — līdz 50 %, bet pēc 2030. gada — 60 %. Ja kvalitātes rādītāji neatbildīs prasībām, pirmajā gadā skola līdz 15. augustam saņems brīdinājumu, otrajā gadā saņems tikai 50 % no valsts budžeta līdzekļiem, bet trešajā gadā skolas pastāvēšanu noteiks skolas dibinātāja lēmums un budžets.

„Valsts finansē pedagogu atalgojumu tad, ja vispārējās izglītības iestāde primāri izpilda kvalitātes kritērijus, piemēram, patlaban ir 40 skolu, galvaspilsētu ieskaitot, kur vidusskolas beidzēji CE matemātikā spējuši izpildīt pat mazāk par 20 %. Šīs skolas vēlos saukt par jauniešu nākotnes karjeras kapsētām, jo viņiem dzīvē nav perspektīvas,” uzskata K. Šadurskis.

Kvantitatīvie kritēriji: 22 skolēni 10. klasē un 120 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā 9 republikas pilsētās, 12 Pierīgas novados, 21 reģionālās attīstības centrā, kur ir divas pašvaldības vidusskolas vai vairāk; 20 skolēnu 10. klasē un 54 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā pārējos novados, reģionālās attīstības centros, kur ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola. Izņēmuma gadījumi: 12 skolēnu 10. klasē vai 33 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā, ja skola īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz starptautisku līgumu; 8 skolēni 10. klasē vai 22 — vidējās izglītības pakāpes klašu grupā, ja skola atrodas pierobežas teritorijā, kur ir Eiropas Savienības ārējā robeža.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
18 nov

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Attieksme veidojas no zināšanām, tās dod prasmes pazīt situācijas, izvēlēties rīcības modeli un apzināties sekas.
Ilona Kronberga, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.