Valdība apstiprina jaunu vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju
Autors: IK informācija @ 27.11.2018
Valdība otrdien, 2018. gada 27. novembrī, apstiprināja Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu
un mācīšanās pieeju, neskatoties uz to, ka bija saņemti vairāk nekā 50
institūciju un organizāciju iebildumu. Kā liecina informācija valdības dokumentu vietnē e-portfelis, iebildumus
par Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un
pamatizglītības programmu paraugiem” un tā anotāciju izteica
Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, Kultūras
ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Pārresoru
koordinācijas centrs, biedrība „Latvijas Pašvaldību savienība”, konsultatīva
institūcija „Vides konsultatīvā padome”, nodibinājums „Augstākās izglītības
kvalitātes centrs”, biedrība „Teātris un izglītība”, biedrība „Latvijas Lielo
pilsētu asociācija”, biedrība „Vēstures skolotāju biedrība”, biedrība „Latvijas
Informātikas skolotāju asociācija”, arodbiedrība „Latvijas izglītības vadītāju
asociācija”, arodbiedrību apvienība „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” un
arodbiedrība „Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība”,
biedrība „Latvijas Grāmatizdevēju asociācija”, biedrība „Latvijas Kristīgo
skolotāju asociācija”, biedrība „Reģionālo attīstības centru apvienība,
Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) un Latviešu valodas un literatūras
skolotāju asociācija (LVLSA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA). IZM piekāpās LRS un LVLSA
prasībai saglabāt literatūras stundu skaitu līdzšinējā apjomā, savukārt par KM
un JVLMA prasību saglabāt mūzikas stundu skaitu 4.-6. klasē ekspertiem vēl būs
jāvienojas.
IZM ir pārliecināta, ka jaunais
vispārējās pamatizglītības mācību saturs un mācīšanās pieeja skolēnos attīstīs
21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs
veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības
pieprasītās pārmaiņas izglītībā skolās pakāpeniski ieviesīs jau no 2020. gada
1. septembra.
„Mēs esam raudzījušies,
lai tiktu ievērotas kopējās intereses un vajadzības, primāri fokusējoties uz
to, ko mēs vēlamies sniegt skolēniem, lai viņi kā personības spētu veiksmīgi
realizēt savus dzīves plānus, veidot pārtikušu sabiedrību un veiksmīgu valsti. Pamatizglītības
standarts nosaka pamatprincipus, lai skolēni iegūtu labu un laikam atbilstošu izglītību
arī 2030. gadā un tālākā nākotnē. Tas sniedz daudz plašākas iespējas piemērot
mācību programmas un pieeju mainīgai pasaulei, nekā tas bijis līdz šim. Jaunā
pieeja piedāvās skolēniem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultātā viņi spēs
lietot zināšanas, ieradumus un prasmes, kas balstīti vērtībās, risinot
problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās,” akcentē izglītības un zinātnes
ministrs Kārlis Šadurskis, norādot, ka izmaiņas izglītības sistēmā, mācību
saturā un pieejā veic daudzas attīstītas valstis.
„Skolām būs lielāka
brīvība un vienlaikus lielāka atbildība mācību darba plānošanā. Tām būs iespēja
elastīgi skolas līmenī plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu
atbilstoši skolēnu vajadzībām. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā būs
noteikts trim gadiem, turklāt izglītības iestāde varēs mainīt stundu skaitu
mācību priekšmetā līdz 10%, bet valsts ģimnāzijās 7.-9. klasē līdz 25% no
kopējā stundu skaita konkrētajā priekšmetā,” skaidro Valsts izglītības satura
centra vadītājs Guntars Catlaks.
Pamatizglītības
standarts un iepriekš valdībā apstiprinātās pirmsskolas vadlīnijas nodrošina
pilnveidotā mācību satura un pieejas ietvaru, definējot sasniedzamos rezultātus
katrā no mācību jomām. Vadoties no tā, skolas var izmantot jau sagatavotus
mācību programmu paraugus vai veidot tos pašas, ietverot tajos skolas
sagatavotus mācību priekšmetu plānus un skolotāju izstrādātos stundu plānus. Jaunajā
mācību saturā skolotājs ir mācību procesa vadītājs, kurš ne tikai sniedz
zināšanas, bet aizved skolēnus līdz atbildēm, nevis dod tās gatavas. Tāpat
liela loma ir skolotāju savstarpējai sadarbībai un kopīgai darba plānošanai.
Jaunajā standartā mācību
saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās:
valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes.
Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai
viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī
mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura
pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību
priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura
sadrumstalotību.
Saglabājot fundamentālās
zināšanas, izpratni un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās,
saturs papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās,
lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar
savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana
un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā
līdzdalība, digitālās prasmes. Kā svarīgākās vērtības un tikumi tiek akcentēta
atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība,
savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.
Ņemot vērā aktuālās
tendences pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta
arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā
inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības
iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā
atsevišķi mācību priekšmeti. Līdzšinējā mācību priekšmeta „Mājturība un
tehnoloģijas” vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets „Dizains un tehnoloģijas”
visās pamatskolas klasēs, par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un
pieredzi ar dažādām tehnoloģijām. 7. klasē būs iespēja apgūt jaunu priekšmetu „Inženierzinības”.
Datorikas mācību saturs būs jāapgūst no 1. klases, 1.-3. klasē to mācot
integrēti, bet 4.-9. klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot
datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9. klašu posmā visi skolēni apgūs
programmēšanas pamatus.
Otrās svešvalodas apguve
paredzēta divus gadus agrāk – no 4. klases, savukārt Latvijas un pasaules vēsture
tiks mācīta vienotā priekšmetā no 7. klases. Sākot no 2. klases, sportam un
veselībai palielināts stundu skaits vidēji no divām uz trim nodarbībām nedēļā.
Pirmajā klasē nav noteikta papildus stunda, jo bērniem ir paredzētas kustību
pauzes. Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem tiks piedāvāts jauns
mācību priekšmets „Teātra māksla”, kā mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas
intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot
savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku. Skolās, kuras īsteno mazākumtautību
izglītības programmas, pastiprināta latviešu valodas loma.
Lai noteiktu skolēnu
stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks organizēti diagnosticējošie darbi.
Pamatizglītības pakāpes beigās skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts
pārbaudījumus – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, savukārt kā
ceturtais tiks veidots starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs sociālajā un
pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā. Jaunajā standartā
vērtēšana akcentēta kā neatņemama mācību sastāvdaļa, kas svarīga skolēnu
snieguma uzlabošanai un nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti attiecībā uz
sasniedzamajiem rezultātiem. 1.- 3. klašu posmā visos mācību priekšmetos
plānots noteikt rakstisku skolēna snieguma vērtējumu.
Pilnveidotais
pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī. Jaunā
mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020. gada 1. septembrī 1., 4. un 7.
klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5.un 8. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī
– 3., 6. un 9. klasē.
Kopš sabiedriskās
apspriešanas sākuma mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas
Latvijas skolu vadību komandām un to pedagogiem, visu pašvaldību mācību jomu
koordinatoriem, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu
pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām. Šajā laikā savus
priekšlikumus izteikušas skolas un profesionālās organizācijas.
Ar valdībā apstiprināto
Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts
pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” iespējams iepazīties MK mājaslapā.