Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Valdībā akceptē grozījumus Izglītības likumā par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā

Autors: IK informācija @ 23.01.2018

23. janvārī valdībā akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuros tiek paredzēts vidusskolas posmā pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāpieņem Saeimā.

IZM plāno, ka pāreja uz mācībām valsts valodā sāksies 2019. gada 1. septembrī un noslēgsies 2021. gada 1. septembrī.

IZM uzskata, ka pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Viens no svarīgākajiem šo pārmaiņu mērķiem ir nodrošināt ikvienam bērnam un jaunietim vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21. gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmes apguvi. Vidējās izglītības pakāpē jaunietis gatavojas izglītības turpināšanai augstskolā vai savai profesionālajai darbībai, apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai profesionālās un personiskās nākotnes veidošanai. Tāpēc plānotās pārmaiņas gan mācību satura pilnveidē, gan valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības lielākoties notiek latviešu valodā.

Pārejot uz mācībām valsts valodā, tiek paredzēts, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12. klasē tikai valsts valodā notiks jau ar 2017./2018. mācību gadu, savukārt 9. klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020. mācību gadu. Šos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos valdība pieņēma jau vasarā.

Grozījumos Izglītības likumā tiek noteikts, ka 1.–6. klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 % apjomā, bet 7.–9. klases posmā – ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Savukārt 10.–12. klases skolēni ar 2021./2022. mācību gadu visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā. Tiks saglabāta iespēja mazākumtautību skolēniem dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Ar 2019./2020. mācību gadu 1.–6. klases posmā skolām būs iespēja izvēlēties vienu no trim mazākumtautību izglītības programmu paraugiem. Patlaban skolām tiek piedāvāti pieci programmu paraugi, tāpēc dažādās izglītības iestādēs valodas lietošanas proporcija var atšķirties.

Nodrošinot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā, IZM apņemas atbildīgi pildīt starptautiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, ieskaitot nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Arī turpmāk nacionālo minoritāšu pārstāvjiem būs iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicinās viņu turpmāku sekmīgu izglītības procesa turpināšanu un iekļaušanos darba tirgū, vienlaikus saglabājot savu dzimto valodu un kultūru.

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto izmaiņu ieviešanu, IZM īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Tiek domāts arī par metodisko atbalstu un atbilstīgu mācību līdzekļu pieejamību, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Ar valdībā izskatītajiem likumprojektiem Grozījumi Izglītības likumā” un Grozījumi Vispārējās izglītības likumā var iepazīties MK mājaslapā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izglītība un kultūra veido ciešu savstarpēju saikni. Ja nav kultūras, ko turpināt, attīstīt, nav nepieciešama izglītība, un otrādi.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.