Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” jubilejas gadā īsteno interešu izglītībai veltītu simpoziju

Autors: Katrīna Dūka @ 12.04.2019

Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” jubilejas gadā īsteno interešu izglītībai veltītu simpoziju
Foto: Ainis Kursišs

Šogad Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” atzīmē 30 gadu jubileju, un kā vienu no jubilejas gadam veltītiem notikumiem 2.aprīlī īstenoja interešu izglītībai veltītu simpoziju “Interešu izglītība 21.gadsimtā: radošums, personība, karjera”. Pasākumā vienuviet tikās Latvijas interešu izglītības centru vadītāji, izglītības metodiķi un politikas veidotāji, lai kopā ar vietējiem ekspertiem un kolēģiem no Lietuvas un Nīderlandes diskutētu par iespējām un izaicinājumiem interešu izglītībā laikā, kad Latvijas izglītības sistēmā notiek pārmaiņas. Jaunās izglītības sistēmas uzdevums ir palīdzēt skolēniem gūt dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tāpēc arī interešu izglītībā tiek aktualizēts jautājums – kā palīdzēt bērniem un jauniešiem veidot veiksmīgu nākotni?

Aicinātie vieslektori dalījās gan ar pieredzes stāstiem un pētījumu rezultātiem par interešu izglītības nozīmi bērnu un jauniešu personības veidošanā, radošuma attīstībā un nākotnes karjeras izvēlē, gan piedāvāja nākotnes redzējumu interešu izglītības attīstības perspektīvām. Simpozija pirmās daļas fokusā bija interešu izglītība kā nozīmīgs instruments bērnu un jauniešu radošuma izkopšanā, personības attīstībā un nākotnes karjeras izvēlē, bet otrā daļa tika veltīta neformālās izglītības procesiem un izaicinājumiem Eiropā un veiksmīgajām praksēm Latvijā un Lietuvā.

                Radošums ir viena no svarīgākajām kompetencēm 21.gadsimtā. Par praktisko radošumu, kas mīt ikvienā cilvēkā, un tā praktisko izmantojumu stāstīja Vita Brakovska, biedrības ZINIS vadītāja, kura vairāk nekā 10 gadu strādā ar jauniešiem, skolotājiem, uzņēmējiem un valsts pārvaldes sektoru, lai palīdzētu stiprināt indivīdu radošos resursus un to pielietošanu mērķu sasniegšanai. Ar personīgās pieredzes stāstu, kā interešu izglītība ir palīdzējusi akadēmiskajā un profesionālajā karjerā, dalījās Kim? Laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna, kura savulaik ir apmeklējusi nodarbības Tehniskās jaunrades namā “Annas 2”. Valdas Jankauskas, Lietuvas Jaunatnes centra direktors un Eiropas Bērnu un jauniešu neformālās izglītības iestāžu asociācijas (EAICY) prezidents, iepazīstināja klātesošos ar pētījuma "Neformālās izglītības ietekme veiksmīgas personības veidošanā” (Influence of non-formal education in the development of a successful personality) rezultātiem. Pētījumā apkopoti Lietuvā un straptautiski iegūti dati par kvalitatīvas neformālās izglītības pienesumu Z un Alfa paaudzes bērnu personības attīstībā. Līva Stūrmane, Jauno uzņēmēju “Jobs & Society” valdes locekle, prezentēja rezultātus no nesen veiktā pētījuma par darba tirgū pieprasītām prasmēm (“Darba tirgū pieprasītās prasmes: iespējas izmantot darba sludinājumu informāciju darba tirgus pieprasīto prasmju identificēšanā”, 2018), kas tika veikts kopā ar kolēģiem no Igaunijas. Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” struktūrvienības, zinātnes centra “Tehnoannas pagrabi”, dibinātāji Alvis un Dace Baloži dalījās ar profesionālās pieredzes stāstu, kā viņiem izdevies izveidot Baltijas valstīs pirmo zinātnes centru. Zinātnes centrā"Tehnoannas pagrabi"tiek izstrādātas novatoriskas izstāžu ekspozīcijas, apvienojot dabaszinātnes un mākslu, un centrs katru gadu ekskursijās uzņem lielu skaitu skolēnu. Par reģionu interešu izglītības centru situāciju runāja Bauskas BJC direktore Benita Svareniece, atsaucoties uz iepriekš īstenotiem pētījumiem par interešu izglītības lomu Latvijā un uzkrāto pieredzi, vairākus gadus vadot bērnu un jauniešu centru Bauskā. Gintaras Steponavičius, Lietuvas Republikas Seima deputāts un bijušais Izglītības un zinātnes ministrs, savulaik reformēja izglītības sitēmu Lietuvā un ieviesa jaunu neformālās izglītības finansēšanas modeli, kur "nauda seko skolēnam". Ministrs stāstīja par šī modeļa ieviešanas procesu un sasniegtajiem rezultātiem, bet Lina Blaževičiūte, Lietuvas Jaunatnes centra Projektu nodaļas vadītāja, vēlāk jautājumu par cita finansēšanas modeļa nepieiciešamību Latvijā, kopā ar vēl citiem jautājumiem, uzdeva klātesošajiem interaktīvā aptaujā. Prof. dr. Renē Klarijs (Nīderlande), viens no spilgtākajiem simpozija dalībniekiem, jaunatnes lietu eksperts, autors vairāk nekā 24 grāmatām un vieslektors Eiropas un Krievijas lielākajās augstskolās, iepazīstināja ar viedokli par paredzamajām sociālajām, politiskajām un pedagoģiskajām izmaiņām un izaicinājumiem neformālajā izglītībā pasaulē 21.gadsimtā. Prof. dr. Klarijs prognozē, ka līdz 2050.gadam pasaulē valdīs trīs galvenās tendences — naudas, enerģijas un zināšanu demokratizācija —, kas būtiski ietekmēs neformālās izglītības statusu un saturu.

Simpozija noslēdza paneļdiskusija, kurā piedalījās Dina Vīksna, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece, Astra Aukšmuksta, VISC Neformālās izglītības departamenta vadītāja, un Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre. Kopā ar moderatori Sandru Kropu tika diskutēts par interešu izglītības svarīgākajiem jautājumiem šodien: uz kādām jomām interešu izglītībai būtu jāorientējas? Cik nozīmīgi ir saglabāt tradicionālos interešu izglītības pulciņus? Kas ir ieguvēji, ja interešu izglītību pārnes uz skolām? Kā palīdzēt skolotājiem pārmaiņu laikā?

                Simpozija mērķis bija aktualizēt interešu izglītību, kurai ilgstoši netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība. Sabiedrībā līdz šim nav raisījušās plašākas diskusijas par interešu izglītības lietderību un efektivitāti, arī pētījumi, kas saistīti ar interešu izglītības nozari Latvijā ir ļoti maz. Latvijas interešu izglītības modelis ir unikāls Eiropas kontekstā savas formas un satura ziņā, jo piedāvā bērnu un jauniešu interesēm atbilstošu neformālo izglītību, tādējādi lielā mērā sagatavojot audzēkņus tālākai profesionālajai izglītībai un izaugsmei. Pašlaik svarīgākais ir panākt, ka interešu izglītību tiek izprasta un organizēta kā uz karjeru orientēta bērnu un jauniešu neformālā izglītība, attīstot bērnu individuālās kompetences.

                Simpoziju rīkoja Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” sadarbībā ar Tehniskās jaunrades nama "Annas 2" atbalsta biedrību Eiropas Bērnu un jauniešu neformālās izglītības iestāžu asociācijai EAICY un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ir jāturpina radīt (ne meklēt!) iespējas, lai darītu to, kas ir iecerēts un ko sirds saka priekšā.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.