Steidzamības kārtā atbalsta kritizētos noteikumus bērnu uzņemšanai Rīgas domes līdzfinansētajās privāto bērnudārzu grupās

Autors: LETA informācija @ 16.02.2011

Dome tuvāko trīs gadu laikā cer likvidēt rindu uz vietām pašvaldības bērnudārzos, paplašinot sadarbību ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, - Izglītības, kultūras un sporta departaments pirks pirmsskolas izglītības pakalpojumu no privātiem bērnudārziem, par katru Rīgā deklarēto izglītojamo bērnu maksājot dotāciju 125 latu apmērā mēnesī.

Tas nozīmē, ka tie bērni, kas gaida rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā, varēs apmeklēt privāto pirmsskolu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir pašvaldības pārziņā esošajos bērnudārzos. 125 lati vidēji mēnesī tiek izlietoti par viena bērna uzturēšanos Rīgas pašvaldības bērnudārzos mēnesī.

Iecerēts, ka privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas pretendēs uz dalību šajā programmā, būs jānodrošina tāda pati izglītības programma, sadzīves apstākļi, dienas režīms, bērnu skaits grupiņā un pārējie noteikumi kā pašvaldības bērnudārzos. Šī programma galvenokārt attieksies uz paša jaunākā vecuma bērniem - tiem, kuri bērnudārzu apmeklē no 1,5 gadu vecuma. Pašreiz tieši jaunākās vecuma grupas bērnus ir visgrūtāk nodrošināt ar vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos.

Ieceri kritizē gan vecāku, gan privāto bērnudārzu pārstāvji. Biedrība "Vecāki par izglītību" un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība tā vietā iepriekš aicināja pašvaldību vienlīdzīgi palielināt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem par katru galvaspilsētā deklarēto bērnu.

Patlaban rindā uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzā gaida aptuveni 5000 bērnu. Aldermane skaidroja, ka jaunu bērnudārzu būvniecībai šādas rindas likvidēšanai būtu nepieciešami 50 miljoni latu. Šādu summu pašvaldība nevarot atļauties, turklāt pēc kāda laika daudzi no šiem bērnudārziem, iespējams, būtu jāslēdz bērnu trūkuma dēļ.

Biedrība "Vecāki par izglītību" ir neizpratnē par veidu, kā pašvaldība gatavojas iepirkuma izsludināšanai. Visām pirmsskolas iestādēm tika izsūtītas vēstules, ar kuru palīdzību tika noskaidrotas potenciālo pretendentu iespējas. Pēc šādas aptaujas nebūtu grūti uzrakstīt iepirkuma nolikumu tā, lai sašaurinātu pretendentu skaitu, uzskata biedrības "Vecāki par izglītību" valdes locekle Silvija Titova.

Viņa uzsver, ka vecāku izteiktie argumenti par labu "naudas sekošanai" bērnam ir pamatoti. Šāda līdzfinansēšanas shēma, kur nevis tiek rīkots iepirkums, bet naudu saņem iestāde, kuru jau apmeklē vai vēlas apmeklēt bērns, pastāv daudzās pašvaldībās.

Titova aģentūrai LETA jau iepriekš pauda - ja iepirkumā tiks pirktas grupas, nevis naudu saņems vecāka izvēlētā pirmsskola, bērniem būs jāmēro tāls ceļš, jo pakalpojumu saņemšanas vietu daudzums būs neliels. Vecāki patlaban arī vāc parakstus pret pašvaldības ieceri maksāt dotāciju par atsevišķām grupām privātajos bērnudārzos.

"Katras pārmaiņas bērna dzīvē ir stress, un, ja vien iespējams, bērni no stresa ir jāpasargā," sacīja Titova. "Rīgas domes atbildīgajām personām beidzot būtu jāieklausās vecāku sacītajā. Vecākiem rūp viņu bērnu labklājība, tāpēc pamatoti tiek protestēts pret tādu sistēmu, kuru ieviešot bērni būtu jāņem ārā no tām privātajām iestādēm, kuras viņi jau apmeklē, lai turpmāk vestu uz to bērnudārzu, kurš būs uzvarējis iepirkumā."

Tikmēr Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) apgalvo - pirmsskolas vai grupas maiņa bērniem lielu stresu neradīšot, jo adaptācijas periods jaunā bērnudārzā mazam bērnam ilgstot tikai vienu vai divas dienas.

Tāpat Aldermane aģentūrai LETA norādīja, ka vecāku vāktos parakstus un iesniegumu ņemšot vērā tikai tad, ja tajā būšot argumentēti priekšlikumi un secinājumi, taču pagaidām publiski esot izskanējusi tikai vēlme "sadalīt naudu".

Pēc Aldermanes paustā, diskusijas par ieceri dotēt atsevišķas grupas privātajos bērnudārzos ilgst jau pusgadu. Pati Aldermane gan nepiedalījās Rīgas domes opozīcijas partiju rīkotajā publiskajā diskusijā, kurā 10.janvārī vecāku un privāto bērnudārzu pārstāvji aicināja pašvaldību vienlīdzīgi palielināt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem par katru galvaspilsētā deklarēto bērnu.

Tāpat gan vecāki, gan privāto pirmsskolu pārstāvji jau iepriekš pārmeta pašvaldībai neiesaistīšanu darba grupā, kas izstrādāja jaunus saistošos noteikumus plānotā pakalpojuma ieviešanai, piemēram, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvji uzaicināti piedalīties tikai vienā no sešām darba grupas sanāksmēm. Vēlāk Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētājai Dainai Kājiņai dalība darba grupas sēdēs atteikta.

Savukārt darba grupas sēdēs piedalījās un savus priekšlikumus kā fiziska persona iesniedza arī uzņēmējs Ritvars Ozols, kurš darba grupas apspriedēs nokļuva vienkārši pēc savas vēlmes paušanas Izglītības, kultūras un sporta departamentam adresētā iesniegumā. Ozols savulaik - pirms aptuveni diviem gadiem - tā laika Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) izveidotajai domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomei pauda vēlmi izveidot peldošu divu stāvu restorānu 11.novembra krastmalā, investējot aptuveni 100 000 latu.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis uz aģentūras LETA jautājumu, kādēļ dalība darba grupas sanāksmēs tika liegta Kājiņai, bet atļauta Ozolam, atbildēja, ka pirmajā darba grupas tikšanās reizē jau esot uzklausīti Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības priekšlikumi un nākamajās sēdēs risināti tikai "juridiski un finanšu jautājumi", bet Ozols sēdēs esot pārstāvējis vecāku viedokli, jo viņa paša bērns apmeklējot privāto bērnudārzu.

Vairāki aģentūras LETA aptaujāto Rīgas privāto bērnudārzu pārstāvji arī pauduši aizdomas, ka Rīgas domes plānotais pirmsskolas izglītības pakalpojuma iepirkums nebūs sabiedrības interesēs. Aizdomas par šādu pašvaldības priekšlikumu radot fakts, ka Latvijas tirgū ienākot jauns spēlētājs - SIA "Domiņš".

"Firmas.lv" dati liecina, ka "Domiņš" pieder Norvēģijā reģistrētam uzņēmumam AS "Karade Kunnskapsutvikling", kas nodarbojas ar kongresu, semināru un pieņemšanu organizēšanas pakalpojumiem. SIA "Domiņš" valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Grīnbergs, valdes locekļi - Sundbijs Hans Jakobs, Vitalijs Petrenko.

Kājiņa aģentūrai LETA pauda, ka arī SIA "Domiņš" īpašnieki - norvēģu ģimene - plāno pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu un jau ir iegādājusies kādreizējo bērnudārzu Kastrānes ielā 5a, ko līdz pavasarim plānots rekonstruēt, lai varētu uzņemt sešas grupas ar 20 bērniem katrā.

Galīgais lēmums par saistošo noteikumu projektu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.