Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Šogad turpināsies pāreja uz mācībām valsts valodā un stāsies spēkā pilnveidotais pamatizglītības standarts

Autors: LETA informācija @ 06.01.2020

2020.gadā skolās turpināsies pāreja uz mācībām valsts valodā un septembrī stāsies spēkā pilnveidotais pamatizglītības standarts, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa.

Bērziņa stāstīja, ka no 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10.klasē un no 2021./2022.mācību gada 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Bērziņa atgādināja, ka pamatskolā tiek īstenoti trīs modeļi - pirmais modelis 1.-9.klasē paredz 80% mācības latviešu valodā, otrais modelis nosaka, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Turpretī trešais modelis paredz, ka var īstenot standartā neminētu mācību priekšmetu, valodas proporcijā kā otrajam modelim.

Šogad 1.septembrī stāsies spēkā pilnveidotais pamatizglītības standarts, kas nosaka, ko un kā mācīsies skolēni no 1. līdz 9.klasei. Tādējādi no 2020.gada septembra visās pamatskolās Latvijā sāks īstenot pakāpeniskas pārmaiņas saturā un pieejā 1., 4., 7. un arī 10.klasē.

Vispārējā izglītībā IZM pērn nodrošinājusi, ka no 1.septembra samaksa par zemāko mēneša darba algas likmi paaugstināta līdz 750 eiro. Ministrija plāno, ka arī turpmāk pedagogu darba samaksa tiks pakāpeniski paaugstināta, kā to paredz pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks.

Bērziņa pastāstīja, - lai izvērtētu iespējamos risinājumus pašvaldību izglītības iestāžu tīkla attīstībai, 2020.gada sākumā noslēgsies ministrijas sarunas ar visām Latvijas pašvaldībām, pārrunājot un meklējot kopīgus risinājumus jautājumos par skolu nodrošinājumu ar pedagogiem un atbalsta personālu, par iespējām realizēt struktūrfondu projektus, ēku atbilstību higiēnas prasībām, digitālās pratības līmeni, metodiskā atbalsta nepieciešamību skolotājiem un citus jautājumus.

Pēc sarunām ar pašvaldībām tiks pārskatīts finansējuma modelis "nauda seko skolēnam".

Tāpat viņa atzīmēja, ka sadarbībā ar pašvaldībām šogad turpināsies skolu tīkla sakārtošana. Gada sākumā valdībā tiks prezentēts IZM sagatavotais starpziņojums par vidusskolu tīkla sakārtošanas iespējām, piedāvājumā ietverot četru reģionu bloka modeli ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem vidusskolu klasēs.

Iepriekš vēstīts, ka IZM izstrādātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilstu 164 jeb lielākā daļa vidusskolu, liecināja 12.novembra valdības darba kārtībā iekļautās prezentācijas dati. Ministrijas Komunikācijas nodaļā paziņoja, ka gan IZM informatīvais ziņojums, gan ministrijas 12.novembra prezentācija ieskicējot "tikai vispārējos rādītājus".

"Pēc šiem materiāliem šobrīd nevar izdarīt nekādus konkrētus secinājumus, tie kalpo par pamatu skolu tīkla sakārtošanas kvalitātes un kvantitātes kritērijiem, kas vēl tiek izstrādāti," uzsvēra IZM.

Kā ziņots, skolu tīkla sakārtošanai IZM piedāvā noteikt četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus. Pirmais no reģionālajiem blokiem būtu Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosina noteikt, ka vidusskolas klasēs skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem. Šādiem kritērijiem šajā pašvaldību grupā septembra sākumā nav atbildušas 60 skolas, savukārt 33 - atbilda.

Nākamajā grupā plānots iekļaut administratīvo teritoriju attīstības centrus un Pierīgas novadus - Ādažus, Salaspili, Ķekavu, Olaini, Mārupi un Jūrmalu. Šajās pašvaldībās minimālo skolēnu skaitu vidusskolās plānots noteikt 120. IZM prezentācijā iekļautie dati, balstoties uz jauno pašvaldību iedalījumu, kāds tas sagaidāms pēc novadu reformas, liecina, ka rosinātajiem kritērijiem neatbilstu 43 skolas, bet 22 būtu uzskatāmas par atbilstošām.

Trešais reģionu bloks iecerēts pagastu teritorijas. Šajā blokā minimālo skolēnu skaitu vidusskolā plānots noteikt 45, kam neatbilstu 60 skolas, savukārt par atbilstošām IZM atzītu 40. Savukārt pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Šajās teritorijās ministrija rosina noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās - 30 bērni, un tam potenciāli neatbilst viena vidusskola, bet atbilstu - trīs.

Pieļaujot atkāpes 10% apmērā, minimālā skolēnu skaita prasībām atbilstošo skolu skaits būtu nedaudz lielāks, atzīmēts prezentācijā.

Prezentācijā IZM uzsvēra, ka kritērijam atbilstošo vai neatbilstošo izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas valsts ģimnāzijas un izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem.

Pēc sarunām ar pašvaldībām ministrija secinājusi, ka 28 pašvaldībās pastāv tikai viena izglītības iestāde. Ministrija atzīmē, ka 74 pašvaldībās skolēnu skaits samazinās, savukārt 21 pašvaldībā notikušas izmaiņas izglītības iestāžu tīklā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)