Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Sākumskolas skolēniem trūkst zināšanu par drošību internetā un spējas analizēt saturu

Autors: IK informācija @ 24.05.2018

Aprīļa beigās 420 skolās visā Latvijā norisinājās diagnostikas darbs 3. un 6. klasēm par drošību internetā un medijpratību. Lai arī skolēnu digitālās prasmes var novērtēt kā pieņemamas, ir tēmas, par kurām tās ir krietni jāpilnveido. Piemēram, par drošību internetā, kritisku pieeju interneta saturam un spēju saskatīt interneta sniegtās iespējas mācību procesā, portālu „Izglītība un kultūra” informēja Latvijas Drošāka interneta centrā Drossinternets.lv.

Diagnostikas darba mērķis bija novērtēt Latvijas skolēnu zināšanas par drošību internetā, noteikt skolēnu prasmes kritiski izvērtēt interneta saturu, pārzināt tīmekļa etiķeti sadarbības un komunikācijas procesos, kā arī prast saskatīt interneta sniegtās iespējas mācību priekšmetu apgūšanā. Diagnostikas darbu organizēja Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). Tajā tika aicināti piedalīties visu Latvijas izglītības iestāžu 3. un 6. klašu skolēni. Diagnostika tika organizēta elektroniski. Diagnostikas darbu aizpildīja 17 806 skolēni. Darbu bija iespējams aizpildīt dzimtajā valodā – latviski to pildīja 14 477 skolēni, bet krievu valodā – 3329. Diagnostikas darbs ietvēra šādas tēmas – drošība internetā, kritiskā domāšana, komunikācija un sadarbība, internets izglītībā un zināšanas par juridiskiem jautājumiem un autortiesībām.

 

„Medijpratības prasmes viennozīmīgi mijiedarbojas ar citām cilvēka ikdienas gaitās pielietojamām prasmēm, un arī jauniešiem ir būtiski tās attīstīt. Skaidrs arī, ka pie mūsdienu milzīgā informācijas apjoma un daudzveidības aktualizējas nepieciešamība jauniešiem un ikvienam cilvēkam attīstīt arī kritiskās domāšanas, interpretācijas prasmes, lai efektīvi izmantotu tehnoloģiju sniegtās iespējas,” norāda VISC vadītājs Guntars Catlaks.

„Viens no veidiem, kā pilnveidot skolēnu zināšanas un prasmes, ir būt aktīvākiem gan vecākiem, gan pedagogiem un vairāk runāt par drošību internetā, dot uzdevumus, kas attīsta medijpratību, pārrunāt reālus gadījumus, rādīt piemērus, rosināt diskusijas ar bērniem. No mūsu puses mēs pedagogiem piedāvājam visu nepieciešamo kvalitatīvam darbam – uzdevumu grāmatas, metodiskos materiālus, stundu plānus, elektroniski aizpildāmus testus u.c. Priecājamies, ka tos Latvijas skolotāji labprāt izmanto. Pozitīvi vērtējams fakts, ka pēc diagnostikas darba 65% pedagogu atzīst, ka izanalizēs skolēnu pieļautās kļūdas un organizēs stundas, lai skolēniem būtu iespēja pilnveidot zināšanas,” atzīst Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.

Analizējot skolēnu sniegtās atbildes diagnostikas darbā, redzams, ka sesto klašu skolēnu zināšanas būtu jāuzlabo jautājumos, kas skar drošību internetā. Tā, piemēram, tikai 60% apzinās, ka pieslēgšanās bezvadu interneta tīklam rada risku ierīces drošībai – jo kāds ļaunprātīgi var pieslēgties un piekļūt visai informācijai un fotogrāfijām, kas atrodas lietotāja mobilajā ierīcē vai datorā. Pārējie 40% uzskata, ka pieslēgšanās publiskajam bezvadu tīklam ir droša, vai arī pauž satraukumu, ka nevarēs lejupielādēt liela apjoma datnes.

Tāpat liek aizdomāties fakts, ka 47% 6. klašu skolēnu, atbildot uz jautājumu par to, kā rīkotos situācijā, kad ir atradis mājaslapu angļu valodā, kurā ir interesantas spēles matemātikas apguvei, atbildēja, ka tās nespēlētu, jo „ja nu citās valstīs matemātika ir citādāka?!”. Tikai 43% pastāstītu par šo lapu skolotājam. Pārējie spēles nespēlētu un gaidītu, kamēr kāds tās iztulkos latviešu valodā. Ja salīdzina 3. un 6. klašu skolēnu zināšanas, uzdodot jautājumu par nepārbaudītu informāciju, satraukumu rada fakts, ka teju 30% 6. klašu skolēnu uzskata, ka var dalīties ar nepārbaudītu apgalvojumu internetā, piemēram, ka 15. maijā nav jāiet uz skolu, jo katrs pats ir atbildīgs par to, kam ticēt un kam – nē. Trešklasnieki ir apzinīgāki – uz jautājumu, kā viņi rīkotos, ja draugs atsūtītu ziņu, ka šodien uz skolu nav jāiet, 92% 3. klašu skolēni atbildējuši, ka piezvanītu skolotājam, lai pārliecinātos, ka ziņa ir patiesa. Tikai 5%, daudz nedomājot, pārsūtītu informāciju tālāk citiem bērniem.

Analizējot 3. klases skolēnu attieksmi pret jautājumiem, kas saistīti ar drošību, 79% apzinās, ka internetā iepazīts „draugs”, iespējams, nesaka patiesību par savu vecumu. Gandrīz piektdaļa – 21% jeb vairāk nekā 1700 bērnu tomēr to neapzinās, kas potenciāli var radīt riskus viņu drošībai.

Negatīvi vērtējams arī fakts, ka 8,2% 3. klases skolēnu uzskata, ka visam rakstītajam internetā var ticēt un tā ir pārbaudīta informācija. 17% trešklasnieku arī uzskata: tā vietā, lai meklētu informāciju par viņus interesējošām vai mācībām noderīgām tēmām, globālajā tīklā ir labāk spēlēt spēles. Tai pašā laikā liela daļa – 74% skolēnu atzīst internetu par noderīgu informācijas avotu.

„Lai arvien mazāk Latvijā būtu cilvēki, kas akli tic klajai propagandai, dalās ar nepārbaudītu, melīgu vai novecojušu informāciju, kā arī savas nezināšanas vai neuzmanības dēļ pakļauj sevi drošības riskiem, jau skolas vecumā bērniem ir jāattīsta prasmes analizēt ziņu saturu, atšķirt informāciju no reklāmas, kritiski izvērtēt dažādas situācijas interneta vidē un pieņemt apdomīgus lēmumus,” apņēmīgi noskaņota turpināt iesākto izglītošanas darbu ir Drossinternets.lv vadītāja M. Katkovska.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Metodika „Karjeras kompass” ir ļoti efektīva, un arī skolēniem patīk staigāt pa šo kompasa paklāju, meklējot atbildes uz sev aktuālākajiem jautājumiem, piemēram, par savām spējām, motivāciju, kontaktu veidošanu, darba iespēju izpēti un to, kā panākt, lai ieceres īstenotos.
Kitija Čipāne, RIIMC izglītības vadības un projektu nodaļas galvenā speciāliste


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.