Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Saeima trešajā lasījumā atbalsta grozījumus Vispārējās izglītības likumā

Autors: IK informācija @ 21.06.2018

Saeima 21. jūnijā trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā bija nepieciešami, lai valdība varētu apstiprināt pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus, ko izstrādā Valsts izglītības satura centrs, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu „Kompetenču pieeja mācību saturā”, portālu „Izglītība un kultūra” informēja Saeimas Preses dienestā.

Grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītu mācību saturu pirmsskolas izglītības iestādēs ieviesīs, sākot ar 2019. gada 1. septembri, 1., 4., 7. un 10. klasē – ar 2020. gada 1. septembri, 2., 5., 8. un 11. klasē – ar 2021. gada 1. septembri, bet 3., 6., 9. un 12. klasē – ar 2022. gada 1. septembri.

Likumā iekļaus normu par vispārējās vidējās izglītības programmu, nosakot, ka skola to īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Skola varēs arī noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus – paraugā neminētus – mācību priekšmetus.

Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās. Mācību joma definēta kā saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos. Definēta arī mācību organizācijas forma, nosakot, ka tā ir noteiktā kārtībā noritoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.

Mācību organizācijas formu 1. – 6. klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, savukārt no 7. klases kā galvenā forma noteikta mācību stunda, paredz grozījumi.

Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu, nosakot, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgums būs 30 minūtes. Pašlaik mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes.

Izmaiņas paredz, ka speciālās izglītības programmās skolēniem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1.-9. klasē mācības ilgst 30 minūtes. Mācību stundas pirms svētku dienām būs 20 minūtes garas.

Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās. Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot skolēnus 7. – 9. klasē. Pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, ja tās teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas.

Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Proti, tās drīkstēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.

Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10. klasē. Grozījumi arī paredz, ka iestājpārbaudījumus nedrīkstēs rīkot tajos mācību priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Bērni tāpat kā pašlaik skolas gaitas sāks ar septiņu gadu vecumu. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības bērns varēs sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Svarīga ir nevis varu–nevaru domāšana, bet atbilde uz jautājumu „vai es to gribu?”. Tad cilvēks pats kļūst par savas dzīves saimnieku.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.