Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Saeima otrajā lasījumā atbalsta grozījumus Izglītības likumā

Autors: IK informācija @ 06.09.2018

Saeima ceturtdien, 6. septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, portālu „Izglītība un kultūra” informēja Saeimas Preses dienestā.

Grozījumi precizēs arī izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē.

Izglītības likumu paredzēts papildināt ar normu par mācībām zīmju valodā. Plānots, ka skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.

Pašvaldībām paredzēts no 2019. gada 1. septembra noteikt par pienākumu slēgt līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs.

Likumprojektā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Plānots noteikt, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Plānots, ka normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē. Regulējumam jāstājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs ne vien jānosaka izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai Saeimā.

Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par skolotājiem. Plānots, ka par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē.

Izmaiņas rosinātas, lai izveidotu mehānismu, kas ļautu izvērtēt katru gadījumu un lemt, vai persona drīkst strādāt par pedagogu, uzsver par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Praksē ir gadījumi, kad persona sodīta par smagu noziegumu, piemēram, par pārkāpumiem grāmatvedībā, un persona nedrīkst strādāt par skolotāju. Satversmes tiesa atzinusi, ka aizliegums ieņemt pedagoga amatu ierobežo Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, sacīja A. Adamovičs.

Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie Saeimai jāskata vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ikvienam vajadzētu saprast, ka skolēniem ir jādod iespēja mācību laikā ārpus skolas sadarboties ar dažādām organizācijām, cilvēkiem, lai viņi dzīvē spētu iziet jau ar pieredzi, drošāki. Taču, lai to izdarītu, ir jāmaina mācību process: tagad skolēni zinātniski pētnieciskos darbus veic un produktus skolēnu mācību uzņēmumiem gatavo naktīs vai brīvdienās, jo pārējā laikā viņiem ir mācību stundas.
Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja, „Ekselences balvas 2017” ekonomikā ieguvēja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.