Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt |
Autors: IK informācija @ 20.03.2018
Saeima ceturtdien, 22. martā, trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts valodā. Pāreju uz mācībām latviešu valodā paredzēts ieviest pakāpeniski, procesu noslēdzot 2021./2022.mācību gadā, portālu „Izglītība un kultūra” informēja Saeimas Preses dienestā.
„Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un pašlaik diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Kā uzsvēra A. Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību valodu un literatūru, kultūru.
„Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau pašlaik mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes,” sacīja A. Adamovičs.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9. klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu.
Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.
Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7. klasē stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020. gada 1. septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021. gada 1. septembrī.
Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti.
Kontakti:
Laikraksts „Izglītība un Kultūra”
Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”
Galvenā redaktore — Daiga Kļanska
daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv
Tālr. 29808301
Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”
Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa
vecakiem@izglitiba-kultura.lv
Tālr. 29190557
Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns
info@izglitiba-kultura.lv
reklama@izglitiba-kultura.lv
Tālr. 67096393; 25628748
Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce
redakcija@izglitiba-kultura.lv
Maketētāja: Linda Prātniece
redakcija@izglitiba-kultura.lv
Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:
Reģ. Nr. 40103361805
Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011
Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010
Banka: AS „Swedbank”
Kods: HABALV22
Konts: LV78HABA0551030067643
Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli. |