Saeima atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā

Autors: IK informācija @ 20.03.2018

Foto: Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs

„Mācības valsts valodā ir svarīgs priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nākotnē. Tas ir jautājums par valodas zināšu līmeni, kā arī sabiedrības saliedētību. Pārejai bija jānotiek jau sen, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un pašlaik diskusijām būtu jābūt ne vairs par šī soļa nepieciešamību, bet gan par pārejas ieviešanas praktisko pusi,” iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Kā uzsvēra A. Adamovičs, izmaiņas nav jāuztver kā apdraudējums mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Neviens negrasās bērniem atņemt dzimto valodu, un skolās aizvien tiks nodrošināta iespēja apgūt mazākumtautību valodu un literatūru, kultūru.

„Pats svarīgākais ir sadarbība, mēs nedrīkstam ļauties emocijām un aizspriedumiem, kas draud mākslīgi saasināt situāciju un šķelt sabiedrību. Daļā skolu jau pašlaik mācības notiek pārsvarā latviešu valodā, turklāt tiek dots laiks – vairāk nekā divi gadi – lai pakāpeniski sagatavotos pārmaiņām, tostarp uzlabotu savas valodas prasmes,” sacīja A. Adamovičs.

Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātie grozījumi nosaka mācību valodas proporcijas mazākumtautības izglītības programmās sākumskolas un pamatskolas posmā. 1.-6.klasē ne mazāk kā pusei jeb 50 procentiem mācību priekšmetu jābūt latviešu valodā, bet 7.-9. klasē valsts valodā bērniem jāapgūst ne mazāk kā 80 procenti mācību priekšmetu.

Savukārt vidusskolā paredzēta vienota vidējās izglītības programma latviešu valodā visām izglītības iestādēm, vienlaikus paredzot iespēju skolām turpināt mācīt mazākumtautību dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Jaunās prasības attiecībā uz mācību valodu proporciju 1.-7. klasē stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī, 8., 10. un 11. klasē – 2020. gada 1. septembrī, savukārt 9. un 12.klasē – 2021. gada 1. septembrī.

Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, paredzēti pedagogiem domāti atbalsta pasākumi. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt tieši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu valodas prasmes pilnveidei, iepriekš komisijas sēdē akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā trīs gadus pēc reformas īstenošanas Izglītības un zinātnes ministrijai jānodrošina pamatota, neatkarīga un uz zinātniskiem pētījumiem balstīta reformas izvērtēšana, lai noteiktu tās ietekmi uz izglītības sasniegumu kvalitāti.