Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Pētījums: Jaunieši tiešsaistē dzīvo pēc citiem sociālajiem un morāles noteikumiem

Autors: IK informācija @ 03.10.2018

Pētījums: Jaunieši tiešsaistē dzīvo pēc citiem sociālajiem un morāles noteikumiem
Foto: Publicitātes foto

73% Latvijas jauniešu atzīst, ka viņu rīcība digitālajā vidē atšķiras no uzvedības klātienē, liecina Samsung Skola nākotnei veiktā aptauja*. Tiešsaistē ievērojami lielāks skaits jauniešu patērē nelicencētu saturu, neaicināti izpēta citu privāto telpu, izmanto izdomātu identitāti, bezsaistē to darot ievērojami retāk.

 

 

 

„Piemēram, vairāk nekā puse jauniešu ir klausījušies internetā lejupielādētu nelicencētu mūziku (53%) un skatījušies internetā lejupielādētu nelicencētu filmu (56%), trešdaļa ir spēlējuši internetā lejupielādētas nelicencētas videospēles. Tajā pašā laikā tikai 2% ir kādreiz nozaguši mūzikas ierakstu veikalā, 4% bez maksas ielavījušies kino, 11% bez maksas ielavījušies kādā maksas izklaides vietā,” informē iniciatīvas „Samsung Skola nākotnei” vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

 

Digitālajā telpā 34% ir izpētījuši kāda cita neaizvērtu sociālo tīklu profilu, salīdzinājumam tikai 4% atzīst, ka neaicināti ir pie kāda iegājuši viņa dzīves vietā. Tiešsaistē katrs trešais ir izlicies par kādu citu, salīdzinājumam klātienē – 16%. Tiešsaistē jaunieši retāk sveicinās (tiešsaistē 54%; bezsaistē 76%) un ievērojami retāk atsveicinās (29%; 80%) nekā klātienē.

 

„Aptaujas dati ļoti uzskatāmi rāda, ka Latvijas jaunieši tiešsaistē dzīvo pēc citiem sociāliem un morāles noteikumiem nekā bezsaistē. Tas ir saprotami, jo uzvedība un attieksme pret līdzcilvēkiem internetā ir relatīvi jauna joma, kurā daudz jāmācās ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem,” saka Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene.

 

Kā galvenie atšķirīgas uzvedības iemesli tiek minēti: vieglāk paust domas, jo vairāk laika noformulēt teikto (54%) un iespēja izmantot emocijzīmes, attēlus, video (50%), nav redzams otrs cilvēks, un tas ļauj brīvāk sazināties (45%), var palikt anonīms un būt kāds patiešām esi (42%), tas notiek neapzināti (30%). Vērts pieminēt, ka katrs 10 jaunietis internetā speciāli veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Savukārt 15% ir pārliecināti, ka rīcība internetā tiek mazāk uzraudzīta, tāpēc var atļauties vairāk, un 12% uzskata, ka internetā var sevi neierobežot ar pieklājības normām.

 

„Lielākā daļa jauniešu (83%) uzskata, ka tiešsaistē ievēro ētikas principu: Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev”, tomēr aptaujas datu analīze liecina, ka uz šo jautājumu jaunieši nav atbildējuši pēc būtības, bet gan tā, kā vajadzētu atbildēt,” saka Z. Rubene. Piemēram, redzot satraucošu saturu internetā (naidīgu, vardarbīgu) 73% neiejaucas, 57% nevienam neziņo, un katrs ceturtais pat mēdz iesaistīties un ar savu viedokli vēl vairāk saasināt situāciju. 37% īpaši neizvērtē saturu, ar kuru dalās tiešsaistē, un tikpat liels skaits nevar ar pārliecību teikt, ka viņi nekad nepublicētu saturu, kas varētu ietekmēt kāda cita drošību vai reputāciju.

 

Interesanti, ka gandrīz visi zina, kas ir autortiesības (90%), taču tikai aptuveni katrs trešais pats vienmēr norāda avotu, izmantojot kādas internetā atrastas teksta daļas vai attēlu. Tajā pašā laikā vairumam (83%) jauno cilvēku nepatiktu, ka viņu radītu saturu kāds izmantotu bez atļaujas un atsauces.

 

Mirkļsaziņas rīkos (WhatsApp, Facebook Messanger) gandrīz puse jauniešu bieži raksta ziņas naktīs un sūta liela izmēra failus, katrs trešais saziņā nedomā par gramatiku un pareizrakstību. Katrs piektais bieži sazinās savā starpā, izmantojot tiešsaistes rīkus, lai gan atrodas ar cilvēku vienā telpā. 67% atzīst, ka regulāri izmanto internetu stundu laikā, bet ne mācību vajadzībām.

 

„Mēs arvien biežāk runājam par divām realitātēm online un offline, bet tās abas ir mūsu dzīve. Abas ir reālas un īstas. Ļoti svarīgi, lai tajās mēs justos labi, droši, piederīgi. Tāpēc šogad runāsim par pieklājību, atbildību, atbalstu digitālajā saziņā jeb citiem vārdiem – netiķeti,” saka E. Tamelītehttps://www.skolanakotnei.lv/macibas/ ), kas papildināts ar darba lapām. Šajās lekcijās aptverta tematika, kas cieši savijas ar netiķetes virzieniem – autortiesības, medijpratība, drošība un privātums un e-saziņas pamatprincipi. Aicinām gan skolotājus izmantot materiālus mācību procesā, gan arī pašus skolēnus ieskatīties un apgūt ko jaunu”.

Aicina veidot „Latvijas jauniešu netiķeti”

Lai stiprinātu pieklājīgu un atbalstošu uzvedību tiešsaistē, šogad „Samsung skola nākotnei” izsludina arī projektu konkursu 9.-12. klašu skolēniem „Latvijas jauniešu netiķete”. Tajā jaunieši aicināti izveidot savu redzējumu par to, kādi uzvedības un attieksmes pamatprincipi jāievēro digitālajā komunikācijā. Projektu var iesniegt vienā no sekojošām kategorijām: privātums un drošība; e-saziņas netiķete skolā (saziņa ar klasesbiedriem, skolotājiem); autortiesības; digitālā uzvedība (digitālais mobings, domu paušana digitālajā vidē, medijpratība). Darbus var gatavot, izmantojot dažādus izpausmes veidus – rakstītu tekstu, infografiku, foto, animācijas, audio vai video u.c. Tie iesniedzami interneta vietnē www.skolanakotnei.lv līdz š.g.15. decembrim. Plašāk par konkursu, izsniedzamajiem darbiem, formātu, iesniegšanu un izvērtēšanu www.skolanakotnei.lv.

 

Samsung Skola nākotnei ir „Samsung Electronic Baltics” sociālā iniciatīva, kura jau otro gadu realizē programmu „Skolēna digitālais IQ”. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas digitālās jomas ekspertiem, un programmas mērķis ir veicināt jēgpilnāku digitālo tehnoloģiju lietošanu, izmantojot tās ikdienas dzīvē, mācībās un arī nākotnē, uzsākot darba gaitas. Programma www.skolanakotnei.lv bez maksas pieejama ikvienam. Programmas partneri ir Latvijas Drošāka interneta centrs, kustība „Iespējamā misija”, Valsts izglītības satura centrs, LR Kultūras ministrija, LR Izglītības un zinātnes ministrija, CERT.LV, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs un digitālo risinājumu aģentūru „Cube”.

 

* Aptauju veica Samsung Skola nākotnei sadarbībā ar Mindshare 2018. gada augustā un septembrī, aptaujājot 520 respondentus vecumā no 14 - 18 gadiem.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Brīdī, kad centralizētajā eksāmenā pazuda daiļliteratūras teksta analīze, lai imitētu veiksmīgu integrāciju, jo eksāmens ir jākārto arī mazākumtautību programmas apguvušajiem, krietni vien saruka arī literatūras stundu skaits skolās, pārdalot tās par labu valodas apguvei vai eksaktajiem priekšmetiem.
Iveta Ratinīka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.