Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Pedagogu atalgojums būs atkarīgs no izglītības kvalitātes

Autors: Ilze Brinkmane @ 31.08.2018

31. augustā Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis informēja preses pārstāvjus par kārtību un kritērijiem, kādā valsts turpmāk nodrošinās pedagogu darba samaksu vidusskolās, kā galveno kritēriju izvirzot skolas sniegto izglītības kvalitāti.

 

Pilnā slodzē strādā tikai 40% skolotāju

 

 Pildot 2018.gada  15.janvārī valdība apstiprināto pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, no šā gada 1.septembra pedagogu minimālo darba algu par likmi (30 darba stundām nedēļā) palielinās no 680 eiro līdz 710 eiro. Tas attieksies ne tikai uz vispārizglītojošo skolu, bet arī uz profesionālās, interešu izglītības un profesionālās ievirzes kultūrā un sportā pedagogiem.

IZM ministrs K.Šadurskis stāsta:”Kvalitātes prasībām ir laiks sagatavoties līdz 2020. gada 1.septembrim, jo valsts finansējums vidusskolas pedagogu darba samaksai 2020./21. mācību gadam 100% apmērā no valsts budžeta tiks piešķirts tikai tām skolām, kuru izglītības kvalitāte būs laba. Vidējā slodze valstī ir 0,7 un pilnā slodzē strādā tikai 40% skolotāju un vidēji saņem 990 eiro. Nopietni kārtojot skolu tīklu, varam nodrošināt turpmāko grafiku izpildi.”

Ministrs gan nenorādīja iemeslu, kāpēc tik neiespējami apmēram 60 % pedagogu strādāt pilnā slodzē, jo joprojām nav pārskatīta sistēma – nauda seko skolēnam. Pienācīgu atalgojumu saņem galvenokārt Pierīgā, kur bērnu skaits ir salīdzinoši liels.

Galvenie kvalitātes kritēriji būs izglītības programmu īstenošanas kvalitāte un 12. klases izglītojamo obligāto centralizēto eksāmenu indekss, kuru aprēķina no šādiem datiem:skolēnu obligāto centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti; skolēnu gada atzīme mācību priekšmetā; skolēnu skaits skolā 1. septembrī; skolēnu skaits, kas nav kārtojuši obligātos CE.

2020.-2030. gadam obligātajam CE indeksam jābūt vismaz 30- 40%, 2025.-2030. gads – līdz 50%, bet no 2030. gada – 60%.

Ja kvalitātes rādītāji neatbildīs prasībām, pirmajā gadā skola līdz 15. augustam saņems brīdinājumu, otrajā gadā saņems tikai 50% no valsts budžeta, bet trešajā gadā skolas pastāvēšanu noteiks skolas dibinātāja lēmums un budžets.

Jauniešu likteni nosaka zināšanas matemātikā

“Valsts finansē pedagogu atalgojumu tad, ja vispārējās izglītības iestāde izpilda primāri kvalitātes kritērijus. Piemēram, patlaban ir 40 skolas, galvaspilsētu ieskaitot, kuru vidusskolas beidzēji CE matemātikā spējuši izpildīt pat mazāk par 20%. Šīs skolas vēlos saukt par jauniešu nākotnes karjeras kapsētām, jo viņiem dzīvē nav perspektīvas, jo Latvijā izteikti trūkst IT speciālistu. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm mums vajadzīgi 3000 jauno IT speciālistu gadā, bet varam piedāvāt tikai 700. Lai tautsaimniecība nebremzētu, ir jautājums, ko lai darām? Vai mācām savējos vai ievedam speciālistus no citurienes un atstājam latviešiem hamburgeru cepšanu?” jautā ministrs.

Jāpiebilst, ka, piemēram, Igaunijā ir diferencēti eksāmeni matemātikā ar dažādu grūtību pakāpi, ņemot vērā, ka nākotnes profesija var arī būt nesaistīta ar augstām zināšanām matemātikā. Latvijā šāda pieeja un pārbaude ir tikai vēl plānota pakāpeniski līdz 2030. gadam. Būtu nepieciešams salīdzinājums ar iedzīvotāju skaitu un pamatojums šādiem aprēķiniem vienā no tautsaimniecības darbības jomām, jo citādi tas izklausās samērā populistiski un biedējoši, ko mediju speciālisti mēdz dēvēt par baiļu runu.

Kvantitatīvie kritēriji – 22 skolēni 10. klasē un 120 vidējās izglītības pakāpes klašu grupā 9 republikas pilsētās, 12 Pierīgas novados, 21 reģionālās attīstības centrā, kur ir divas vai vairāk pašvaldības vidusskolas. 20 skolēni 10. klasē un 54 vidējās izglītības pakāpes klašu grupā pārējos novados, reģionālās attīstības centros, kur ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola.

Izņēmuma gadījumi – 12 skolēni 10. klasē vai 33 vidējās izglītības pakāpes klašu grupā, ja skola īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz starptautisku līgumu; 8 skolēni 10.klasē vai 22 vidējās izglītības pakāpes klašu, ja skola atrodas pierobežas teritorijā, kas ir ES ārējā robeža.

Kur radies finanšu ietaupījums

K.Šadurskis atklāja IZM finansējuma avotus pedagogu minimālās likmes palielināšanai, piemēram, 74 249 eiro līdzekļu ietaupījums radies internātskolu reorganizācijas gadījumos, bet visai ievērojama summa – 1 342995 eiro izrādās pašvaldību uzkrātā summa no pedagogu mērķdotācijas virs noteiktā limita, jo tā nav tikusi tarificēta un joprojām atrodas pašvaldību kontos. “Pašvaldības nav izmaksājušas pedgogiem viņiem pienākušos atalgojumu, bet veidojušas uzkrājumu nezināmiem mērķiem. Ir pārkāpti normatīvi,” situāciju skaidro ministrs, bet atteicās konkrētās pašvaldības un summas nosaukt.

446 000 eiro ietaupījums no finansējuma brīvpusdienu nodrošināšanai esot radies bērnu slimību gadījumos, kad pusdienas netiek ēstas. No atvēlētajiem līdzekļiem tā sauktajam sociālajam spilvenam jeb sociālās atbalsta programmas pedagogiem, kas neturpina darbu, pārpalikums ir 120493 eiro. Ietaupījums no finansējuma studējošo un studiju kredītu dzēšanai ir 410 627 eiro. K.Šadurskis pieļauj, ka siltā ziema ļāvusi ietaupīt izdevumus kurināmam u.tml., tā kā 449981eiro ietaupījums radies no profesionālās izglītības iestāžu finansējuma.

“Turpmāk vienādas prasības un kritēriji būs arī pret vakara (maiņu) vidusskolām, tās tiks likvidētas, bet jebkura vidusskola, ja vēlēsies, varēs realizēt šādu mācību programmu, tāpat izglītības kvalitātes kritēriji attieksies uz tālmācības vidusskolām, kas pārsvarā ir privātās izglītības iestādes, jo audzēkņi saņem līdzvērtīgu vidējās izgītības atestātu,” norāda K.Šadurskis.

Pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 710 eiro nepieciešamā summa ir 6 168 049 eiro, no tiem IZM resorā atrasti 2 844 345 eiro.

 

Komentāri:




Sanita

04.09.2018

Pilnīgi piekrītu, ka skolotāju algas būtu atkarīgas no skolēnu eksāmenu rezultātiem. Kā ari tā vajadzētu būt pamatskolās un sākumskolās. Un slēgt tās skolas kuras prasības nevar izpildīt. Ieguvēji būtu mūsu bērni. Un arī šo skolu skolotāji , kuriem palielinātu algas vai pieliktu prēmijas . Par labi padarītu darbu.

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kā ieviest dzīvesspēku skolā, ir skolas vide, kurā izrāda rūpes un atbalstu.
Zelanu Montminī (Zelana Montminy), grāmatas „21 diena pretī dzīvesspēkam” autore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.