Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Paaugstina pedagogu minimālo darba samaksu līdz 710 eiro un nosaka izglītības kvalitātes prasības vidusskolēniem

Autors: Daiga Kļanska @ 11.09.2018

11. septembrī valdība nolēma, ka tā tomēr pildīs 2018. gada 18.janvāra rīkojumu Nr. 17 „Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”, kurā noteikts, ka ar 2018. gada 1. septembri vispārējās izglītības, pirmsskolas izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu minimālā alga tiek palielināta no 680eiro līdz 710 eiro par likmi.

Atbilstīgi tam tiek palielinātas arī izglītības iestāžu vadītāju, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītāju izglītības iestādē (koledžas struktūrvienībā), kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes. Tas nozīmē, ka izglītības iestāžu vadītājiem, kuru izglītības iestādēs ir 100–500 izglītojamo, zemākā mēneša darba alga par likmi tiek palielināta par 50eiro. Izglītības metodiķa minimālā alga par likmi paaugstināta no 750 līdz 785 eiro, bet pedagoga – no 680 līdz 710 eiro.

Tiesiskais regulējums attiecas aptuveni uz 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas izglītības pedagogiem, 2426profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības pedagogiem, kā arī 4144 profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem.

Lai nodrošinātu pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu līdz 710 eiro, sākot ar 2018. gada 1. septembri, papildus ir nepieciešami 6,168 miljoni eiro 2018. gadā, 17,588miljoni eiro 2019.gadā un turpmāk ik gadu.

Valdība atbalstīja priekšlikumu, ka šogad finansējumu 2 844 345eiro apmērā nodrošinās no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un budžeta resora „Mērķdotācijas pašvaldībām” esošajiem budžeta līdzekļiem, veicot finansējuma pārdali starp budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, savukārt 3 323 704 eiro ņems no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Valdībā apstiprināto noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”” var iepazīt Ministru kabineta (MK) mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40462580&mode=mk&date=2018-09-11.

Jau ziņots, ka augustā valdība piešķīra 1,4 miljonus eiro 88 pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai par laika periodu no 2018. gada 1. septembra līdz 31. decembrim. Papildu finansējums piešķirts tām pašvaldībām, kuras 2017./2018. mācību gadā izpildīja noteikto normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, sniedzot reālu mērķdotācijas ietaupījumu.

Ja vidusskola nodrošinās izglītības kvalitāti, skolēnu skaits nebūs būtisks

Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, ar 2020. gada 1. septembri vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji, kas paredzēti IZM izstrādātajā MK noteikumu projektā, ko 11. septembrī apstiprināja valdībā.

Kvalitatīvie kritēriji

Galvenais instruments izglītības kvalitātes mērīšanai Latvijā ir akreditācijas process, kurā 20 izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji sadalīti septiņās jomās. Jaunajos noteikumos par būtiskākajiem kritērijiem izvirzīti pieci: mācību saturs; mācīšanas kvalitāte; atbalsts mācību darba diferenciācijai; iekārtas un materiāltehniskie resursi; fiziskā vide un vides pieejamība. Šajās jomās vērtējums nedrīkstēs būt zemāks par III kvalitātes vērtējuma līmeni.

Ļoti būtisks skolas kvalitāti apliecinošs kritērijs būs obligāto centralizēto eksāmenu (CE) indekss, kuram laika posmā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 %, līdz 2029. gada 31. decembrim jāpieaug līdz 50 %, bet 2031.gada 1.janvārī jāsasniedz 60 %. Jāievēro, ka līdz 2023. gada 31. jūlijam indekss tiks aprēķināts kā vidējais lielums no trīs obligāto vidusskolas CE (matemātikas, latviešu valodas, svešvalodas) vidējiem rezultātiem, bet ar 2023. gada 1. augustu – kā minimālais lielums no trīs obligāto vidusskolas CE vidējiem rezultātiem.

IZM līdz kārtējā gada 15. augustam izvērtēs vispārējās izglītības iestādi un informēs skolu un pašvaldību par neatbilstību kvalitātes kritērijiem.

Valsts budžeta finansējumu pedagogu algām 100 % apmērā saņems gan tās izglītības iestādes, kurās vidusskolas posmā tiek nodrošināta augsta izglītības kvalitāte un ir pietiekams skolēnu skaits, gan arī vidusskolas, kurās skolēnu skaits ir neliels, taču izglītības kvalitāte – augsta.

Citi nosacījumi ir skolām, kurās izglītības kvalitāte netiek nodrošināta. Ja vidusskolā būs pietiekams skolēnu skaits, bet netiks nodrošināta atbilstīga izglītības kvalitāte, pirmajā gadā finansējums tiks piešķirts pilnā apmērā, nākamajā gadā, joprojām neizpildot kvalitātes kritērijus, – 50 % apjomā, bet, ja situācija arī trešajā gadā neuzlabosies, valsts finansējums pedagogu algām vairs netiks piešķirts. Ja izglītības iestādē vidusskolas posmā skolēnu skaits būs mazs un kvalitāte – zema, valsts finansējums pedagogu algām ar 2021. gada 1. septembri netiks piešķirts.

 

Kvantitatīvie kritēriji

Plānots, ka valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs skolēnu skaits kārtējā gada 1. septembrī attiecīgajā klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē ir šāds:

·      120 skolēnu 10.–12. klašu grupā republikas pilsētās; Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novadā; novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir divas (un vairāk) pašvaldības padotības vidusskolas;

·      54 skolēni vidējās izglītības pakāpes klašu grupā pārējos novados, novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola; valsts un privātās augstskolas vispārējās izglītības iestādē.

Paredzēti arī atsevišķi izņēmuma gadījumi:

·      33 skolēni skolā vidusskolas klašu grupā – ja vispārējās izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu;

·    22 skolēni vidējās izglītības pakāpes klašu grupā pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādēs, izņemot novadu pilsētas, normatīvajos aktos noteiktajā pierobežas teritorijā pie Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas.

Tiek norādīts, ka nevienai vidusskolai nav jābažījas par savu pastāvēšanu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, ja vien izglītības kvalitāte ir augstā līmenī.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis valdības sēdē rādīja tabulu, kurā ir apkopota informācija par vidējiem CE rezultātiem pagājušajā mācību gadā. Valstī ir trīs skolas (Rīgas 29.vidusskola, Tiskādu vidusskola un Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola), kur skolēnu vidējais CE rezultāts nesasniedz pat 30 %; vēl 11vidusskolām, no kurām vairākas ir neklātienes, vakara (maiņu) vidusskolas, vidējais vērtējums ir no 30 līdz 35 %; 34vidusskolām vidējais CE rezultāts ir 35–40 %. Savukārt 294 vidusskolas jau tagad izpilda jaunos kvalitātes nosacījumus.

Valdībā apstiprināto noteikumu projektu „Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” var iepazīt MK mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40462581&mode=mk&date=2018-09-11.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
18 nov

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kāda jēga strādāt skolā, ja nav mērķa ar to iepriecināt skolēnus un sevi? Kāda jēga izveidot ģimeni, ja nav laika tiem, kurus savā ģimenē esam sasaukuši?
Kaspars Bikše, Latvijas un Dānijas augstskolu lektors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.