Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Mūzikas skolās topošo profesionāļu atsevišķu izglītošanu varētu tomēr sākt no piektās klases

Autors: Katrīna Slišāne @ 17.12.2009

Kultūras ministrija (KM) nolēmusi mūzikas profesionālās ievirzes izglītības iestādēs divu plūsmu izglītības iespējas - pamata un paplašinātās programmas - piedāvāt, sākot no piektās, nevis ceturtās klases, kā tas plānots līdz šim, tā 16. decembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem pastāstīja ministrijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka izglītības piedāvājuma sadalījums ir viens no KM izstrādātā mūzikas profesionālās ievirzes izglītības programmu reformas projekta stūrakmeņiem un paredz to, ka pēc noteikta ievadposma šī veida izglītības apguvē mūzikas skolu audzēkņi tiek sadalīti atbilstoši saviem talantiem un spējām, katrai plūsmai piedāvājot diferenciētu stundu skaitu. Tādējādi aptuveni piektdaļa mūzikas skolu audzēkņu tiktu gatavoti tālākām studijām mūzikas vidusskolā, bet pārējiem šī izglītība noderētu intereses un mūzikas mīlestības rosināšanai un pamatzināšanu un prasmju apguvei.

Tomēr, kā solīja kultūras ministrs Ints Dālderis (TP), abas programmas netiks veidotas radikāli atšķirīgas, lai nodrošinātu iespēju arī pamata programmu apgūstošajiem audzēkņiem ar zināmu papildus apmācību jebkurā brīdī pāriet uz mācībām paplašinātajā programmā.

Vienlaikus ministrs uzskata, ka nav jēgas 90% šo skolu audzēkņiem sniegt vienādas zināšanas, cerībā, ka visi kļūs par profesionāļiem šajā jomā, bet tā vietā jākoncentrējas uz pēc iespējas kvalitatīvāku zināšanu pasniegšanu par pieejamajiem budžeta līdzekļiem, jo, lai arī profesionālās ievirzes skolu audzēkņu gatavošanai tiek atvēlēti krietni lielāki budžeta līdzekļi nekā vispārizglītojošajās skolās, ne vienmēr šī summa ir adekvāta iegūtās izglītības kvalitātei un būtiskas atšķirības redzamas arī reģionu kontekstā.

Ministrijas pārstāvji uzsver, ka sagatavotā reforma vērsta uz šāda veida izglītības sistēmas saglabāšanu, pieejamības veicināšanu un talantīgāko audzēkņu atlasi, kā arī prasību paaugstināšanu kultūrizglītībā, vienlaikus definējot par to, kas tieši par valsts naudu tiek finansēts, vienlaikus atstājot vecākiem vai pašvaldībām iespējas apmaksāt papildus nodarbības skolu audzēkņiem, ja tas ir nepieciešams.

Dālderis gan atzina, ka būtu nepieciešams izlīdzināt mūzikas profesionālās ievirzes skolu iespējas saņemt papildus finansējumu no pašvaldībām, jo patlaban katras pašvaldības iespējas šādu finansējumu nodrošināt ir ļoti atšķirīgas. Tomēr vienlaikus pašvaldībām būtu jādomā par savu izglītības iestāžu koncentrēšanas iespējām, vērtējot, vai tām ir nepieciešamas, piemēram, atsevišķas profesionālās ievirzes skolas un vispārizglītojošās skolas ar mūzikas ievirzi.

Taču ministrs uzskata, ka primāri jādomā, nevis ko iesākt ar esošo skolu tīklu, bet jāizvirza reformu mērķis, skatoties, ko ar valsts piešķirto finansējumu iespējams iesākt. "Citādi, mēģinot minimāli nofinansēt esošo sistēmu, mēs varam pazaudēt pilnīgi visu," uzsvēra ministrs.

Ministrs atklāja arī kādu citu ieceri, kas varētu tikt realizēta tuvāko gadu laikā: paralēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai veidot koledžas tipa izglītības iestādi, kura sagatavotu pedagogus darbam profesionālās ievirzes mūzikas skolās. Tomēr reformas profesionālajā mūzikas izglītībā ministrija sola, ātrākais, veikt piecu gadu laikā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)