Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ministru kabineta 2019.gada 14.maija sēdes darba kārtībā iekļauts papildus IZM informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu”

Autors: IK informācija @ 14.05.2019

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" redakcija informē, ka Ministru kabineta 2019.gada 14.maija sēdes darba kārtībā iekļauts papildus IZM informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu”.

Informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu

Ievads

Izglītības nozarē pēdējo gadu laikā ir uzsāktas būtiskas reformas, kas paredz visu izglītības līmeņu sakārtošanu, mazinot sistēmas sadrumstalotību, koncentrējot iestāžu pārvaldību atsevišķos izglītības veidos, stiprinot ārējo novērtēšanu, palielinot izglītības iestādes autonomiju (reformas “Skola 2030” viens no uzdevumiem) un sadarbību ar pašvaldībām, uzņēmējiem, zinātnisko un augstākās izglītības iestāžu savstarpējo sadarbību kā nacionālajā, tā starptautiskajā līmenī.

Domājot par Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) prioritārajiem darbības virzieniem, Deklarācijā īpaši akcentējami ir trīs no tiem:

Ø  izglītības kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja;

Ø  zinātnes un pētniecības rezultāta komercializācija un pārnese tautsaimniecības jomu attīstībā;

Ø  sporta nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa pilnveidošana.

Skolu tīkla sakārtošanas mēģinājumi rit no 2016. gada, īpaši intensīvi diskusijas sabiedrībā ir sākušās kopš 2017. gada oktobra, kad tika publiskota “Skolu karte” (https://izm.kartes.lv/). Neskatoties uz to, ka “Skolu kartes” veidotāji norāda, ka ir veikts plašāks pētījums par piedāvāto skolu reorganizācijas modeli, diskusijas sabiedrībā un jauna modeļa veidošana vēlreiz izceļ šīs koncepcijas būtiskāko trūkumu – tā ir veidota par pamatu ņemot ekonomiskā izdevīguma principu, kas attiecināms nevis uz sistēmas sakārtošanu pēc būtības, bet gan uz īslaicīgu efektu pedagogu atalgojuma ietaupījumā un uz arhaisku, dzimtbūšanas sistēmai raksturīgu domāšanu, proti, ka apkārtējie iedzīvotāji izvēlēsies tuvāko (visbiežāk bijušo rajona) centru reorganizētās vai slēgtās skolas vietā. Te jāsaprot, ka skolas slēgšana vai tās reorganizācija uz zemāku izglītības pakāpi visbiežāk ir saistīta ar ģimenes pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, īpaši ņemot vērā, ka tas ietekmē arī nodarbinātību reģionos.

Tai pašā laikā, nereorganizējot skolu tīklu, nav iespējams nodrošināt:

Ø  izglītības kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgas iespējas skolas programmas apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas,

Ø  efektivizēt skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu,

Ø  nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu, pakāpeniski virzoties uz vidējo atalgojumu valstī.

Lai izpildītu Izglītības likuma 53.panta otrajā daļā noteikto, ka pedagogam ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju darba samaksa par vienu slodzi nav zemākā par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laikposmā, IZM sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izstrādāja pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, kas tika pieņemts Ministru kabinetā 2018.gada 15.janvarī. 

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā tika noteikts, ka pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 1.septembrim tiek paaugstināta pakāpeniski:

Ø  2018.gada 1.septembrī – 710 euro;

Ø  2019.gada 1.septembrī – 750 euro;

Ø  2020.gada 1.septembrī – 790 euro;

Ø  2021.gada 1.septembrī – 830 euro;

Ø  2022.gada 1.septembrī – 900 euro.

Zemākā pedagogu mēneša darba algas likmes paaugstinājums 2018.gada 1.septembrī notika saskaņā ar pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, ka rezultāta pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme tika paaugstinātā no 680 euro līdz 710 euro par 30 stundu darba slodzi.

Papildus tika noteikts, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūt, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Finansējumu, kas veidosies pēc izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas, prioritāri novirzīt pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Savukārt jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas pieaugumam ir jāskata Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Pedagogu atalgojums ka prioritāte ir arī norādīta Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – Deklarācija), kur 127.punktā ir noteikts, ka turpinās palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidots atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

Deklarācijas 234.punkts nosaka, ka sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiks veidots demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošs racionāls skolu tīkls, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.     Statistika

Skolu tīkla sakārtošanas nepieciešamību ietekmē daudzi faktori, taču visbūtiskāk demogrāfiskais un nodarbinātības. Tāpēc skolu tīkla sakārtošanā īpaši svarīgi objektīvi izvērtēt skolu attīstības iespējas tieši reģionos, kur abi minētie fakti ir nelabvēlīgāki kā lielajās pilsētās un administratīvajos centros.

 

1.      attēls. Pašvaldību vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu, skolotāju un izglītojamo skaits

 

Pēc apkoptajiem oficiālās statistikas datiem no 2012./2013.m.g. līdz 2018./2019.m.g. var secināt, ka vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu (tai specialās izglītības iestādes) skaits ir samazinājies par 13,6%. Izglītojamo skaits šajās iestādēs samazinās kopš 2016./2017.m.g., savukārt skolotāju skaits samazinās jau kopš 2012./2013.m.g - par 6,6%.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.      tabula

Iedzīvotāju skaits pēc Centrālās statistikas datiem(CSP) uz 2018.gada 1.janvāri pēc reģionālās reformas sadalījumā pa 4 grupām:

 

Administratīvais sadalījums

Iedzīvotāju skaits(CSP)

Īpatsvars%

1. Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava

846 784

43,78%

2. Administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi - Ādaži, Salaspils, Ķekava, Olaine, Mārupe, Jūrmala (pēc jaunā VARAM plāna)

573 163

29,63%

3. Administratīvās teritorijas novados

503 548

26,03%

4. Teritorijas, kas ir ES ārējā robeža

10 884

0,56%

1 934 379

100%

 

Lielākais iedzīvotāju skaits ir pirmajā grupā, t.i. Latvijas pilsētās ar vairāk kā 50 000 iedzīvotāju – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava ar 846 784 jeb 43,78% iedzīvotāju un vismazākais iedzīvotāju skaits ir ceturtā grupā – teritorijas, kas ir ES ārējā robeža – ar 10 884 jeb 0,56% iedzīvotāju.

 

 

 

2.      attēls. Iedzīvotāju skaits Latvijā uz 01.01.2018. (CSP)

 

Iedzīvotāju skaita samazinājuma tendence gan emigrācijas, gan negatīvā dabiskā pieauguma dēļ, saglabājas kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma un visticamāk turpināsies arī nākotnē. EUROSTAT prognozes rāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaits no 2013. gada rādījuma (2,024 milj.) turpinās samazināties līdz 1,880 miljoniem 2020. gadā un 1,635 miljoniem 2030. gadā. Procentuāli Latvijas iedzīvotāju skaits 2030. gadā būs nokrities līdz 80,8% no 2013. gada skaita. Saskaņā ar EUROSTAT datiem arī jaundzimušo skaits Latvijā samazināsies līdz 17,8 tūkstošiem 2020. gadā un līdz 13,1 tūkstotim 2030. gadā (skat. 1.attēlu).

 

 

3.attēls. Latvijas iedzīvotāju skaita dinamika kopš 1990.gada un prognoze līdz 2030.gadam.

 

Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, tika ņemti vērā šādi kritēriji:

Ø  teritoriālais;

Ø  kvantitatīvie - nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē;

Ø  kvalitatīvie - domājot par līdzvērtīgas izglītības iespējām neatkarīgi no iestādes atrašanās vietas.

2.Kritēriji, skolu tīkla modeļa izveidei

2.1.         Teritoriālais iedalījums

Teritoriālais iedalījums, aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām ir svarīgs arī šobrīd. Līdz 2016.gada 1.septembrim administratīvi teritoriālais dalījums bija divās grupās, republikas pilsētās un novados, kas nespēja nodrošināt nedz taisnīgus principus, nedz atbilda reālajai situācijai. Ņemot vērā iedzīvotāju disproporciju un attiecīgi arī skolēnu blīvumu dažādos novados, no 2016.gada 1.septembra tika noteikts plašāks administratīvo teritoriju dalījums - septiņās grupās, kuriem tika noteikta dažāda normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi:

*novadi, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk;

*Pierīgas pašvaldību novadi, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 3,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un vairāk;

* pārējie novadi;

*reģionālās nozīmes pilsētas;

* atsevišķi izdalīti reģionālās nozīmes pilsētu novadi, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk;

*Rīga;

*pārējās republikas pilsētas.

Attiecīgi lauku novados un mazāk apdzīvotos novados normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi tika noteikta proporcionāli zemāka, nekā pilsētās un blīvi apdzīvotos novados. Savukārt pašvaldībās ar augstu iedzīvotāju blīvumu proporcija tiek noteikta augstāka.

Šobrīd IZM ir izstrādājusi  piedāvājumu skolu tīkla sakārtošanai, kas plānota kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu 2021.gadā, ko prezentēja Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija, nosakot minimālo izglītojamo skaitu izglītības iestādē. Tā pamatā ir 4 reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs. Viens no reģionālajiem blokiem ir pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Otru reģionālo bloku veido administratīvo teritoriju attīstības centri un pierīgas novadi. Nākamais bloks ir pagastu teritorijas, savukārt ceturtajā blokā ietilps teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.

 

2.2.         Kvantitatīvie kritēriji

IZM piedāvājums minimālā skolēnu skaita noteikšanai:

Ø  Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava.

Minimālais skolēnu skaits

Piezīmes

Sākumskolas

400

22 skolēni 3 klašu komplekti

Pamatskolas

450

25 skolēni 3 klašu komplekti

Vidusskolas

150

20  skolēni 2 klašu komplekti

 

Ø  Administratīvo teritoriju attīstības centri – Ventspils, Talsi, Tukums, Kuldīga, Saldus, Dobele, Bauska, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona, Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Ludza, Balvi, Smiltene, Sigulda Līvāni, kā arī pierīgas novadi - Jūrmala, Mārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Ādaži.

Minimālais skolēnu skaits

Piezīmes

Sākumskolas

300

25 skolēni 2 klašu komplekti

Pamatskolas

360

20 skolēni 2 klašu komplekti

Vidusskolas

120

20 skolēni 2 klašu komplekti

 

Ø  Pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās.

 

Minimālais skolēnu skaits

Piezīmes

Sākumskolas

35

6 skolēni 6 klašu komplekti

Darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla

Īsteno pirmsskolas izglītības programmas

Pamatskolas

80

Vidēji 9 skolēni 9 klašu komplekti

Vidusskolas

45

Vidēji 15 skolēni 10.-12.klasē

 

Ø  Reti apdzīvotas teritorijas, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.

Minimālais skolēnu skaits

Piezīmes

Sākumskolas

15

Vidēji 5 skolēni klasē

Darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla

Īsteno pirmsskolas izglītības programmas

Pamatskolas

70

Vidēji 8 skolēni klasē

Vidusskolas

30

Vidēji 10 skolēni klasē 10.-12.klašu posmā

 

Kvantitatīvais kritērijs ir svarīgs gan fiksējot demogrāfisko situāciju, gan skaidri norādot uz to, ka izglītības iestāde nevar pildīt sociālo funkciju kā primāro, tās pamatuzdevums ir saistīts ar izglītojošo, t.sk. kultūrizglītības funkciju. Taču, lai viens izglītojamais nebūtu kā robežpunkts, kuru nesasniedzot skola vairs nevarētu pastāvēt, nosakot minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, IZM pieļauj 10% svārstību skolēnu skaita ziņā.

Modelējot vidējās izglītības darbu pēc 2020.gada, kas paredz vismaz divu padziļināto kursu komplektu īstenošanu vidējās izglītības posmā, zemākais pieļaujamais skolēnu skaits klasē ir 15 – 16, paredzot padziļināto kursu apguvei vismaz 12.klases dalījumu divās grupās.

 

2.3.            Kvalitatīvie kritēriji

Izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide tiek vērtēta kontekstā ar kvalitatīvas izglītības pieejamību. 2018.gada 11.septembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, kas nosaka vispārējās vidējās izglītības iestādēm sasniedzamos kvalitātes kritērijus, lai valsts turpinātu piedalīties vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem. Minētie kvalitātes kritēriji ir šādi:

1)      12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss (kas iekļauj trīs obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus, gada vērtējumu mācību priekšmetos, kuros tiek kārtots obligātais centralizētais eksāmens, 12.klases izglītojamo skaitu mācību gada sākumā, 12.klases izglītojamo skaitu, kuri kārtojuši attiecīgo centralizēto eksāmenu);

2)      spēkā esošajā akreditācijā vispārējās izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitātei saskaņā ar normatīvo regulējumu par vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju noteiktais kvalitātes vērtējuma līmenis, kas nevar būt zemāks par III līmeni (labi) šādos kvalitātes vērtēšanas kritērijos:

- mācību saturs;

- mācīšanas kvalitāte;

- atbalsts mācību darba diferenciācijai;

- iekārtas un materiāltehniskie resursi;

- fiziskā vide.

 

IZM turpinās darbu pie izglītības kvalitātes kritēriju pārskatīšanas, t.sk. normatīvā regulējuma pilnveides līdz 2019.gada septembrim.

Kvalitatīvie kritēriji šobrīd parādās nosaukti, bet neizvērsti, bez vienotas metodoloģijas gan noteikumos Nr. 583, gan noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vidējās izglītības programmu paraugiem, kur, lai sasniegtu 2. un 3. punktā minēto mērķi un uzdevumus, vidējās izglītības obligāto saturu īsteno atbilstoši šādiem principiem:

13.1. skolēns nostiprina lietpratību, integrēti praktiskajā darbībā mērķtiecīgi apgūstot zināšanas, izpratni un prasmes mācību jomās, attīstot caurviju prasmes, veidojot ieradumus, izkopjot tikumus un apliecinot vērtības;

13.2. skolēna mācīšanās ir saistīta ar viņa pieredzi un ikdienu, skolēns ir iesaistīts viņam aktuālu lēmumu pieņemšanā, mācības rosina interesēties un iesaistīties izglītības iestādes kultūras veidošanā un sabiedrībā notiekošajos procesos, raudzīties nākotnē, izzinot un izvērtējot personiskajai un sabiedrības attīstībai un labklājībai nozīmīgus tematus;

13.3. pedagogs plāno un vada skolēna mācīšanos, izvirzot skaidrus sasniedzamos rezultātus, izvēloties atbilstošus un daudzveidīgus uzdevumus, sniedzot atbalstošu un attīstošu atgriezenisko saiti un iespēju skolēnam skaidrot darbību gaitu, domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu;

13.4. pedagogs mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas atbilstoši skolēna mācīšanās vajadzībām, tajā skaitā optimālā un augstākā mācību satura apguves līmeņu rezultātu sasniegšanai nozīmīgu daļu laika mācību procesā atvēlot mērķtiecīgi atbalstītam skolēna patstāvīgajam pētniecības, sabiedriskajam un jaunrades darbam;

13.5. izglītības iestāde rosina skolēnus savlaicīgi un mērķtiecīgi apzināties savas intereses, tālāko studiju un profesionālās darbības virzienus un iespējas, piedāvājot daudzveidīgas darbības un karjeras izglītības pieredzi mācību procesā, kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju par tālāko studiju un profesionālās darbības iespējām, individualizētas konsultācijas un atbalstu;

13.6. izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru, kurā respektē dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu;

13.7. izglītības iestāde iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, sniedzot regulāru atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu un izaugsmi;

13.8. izglītības iestāde veido mācību vidi, kas ir fiziski un emocionāli droša, tā veicina skolēna sociāli emocionālo prasmju apguvi un mācīšanos un tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās un attīstības vajadzībām;

13.9. pedagogi regulāri sadarbojas, kopīgi plāno mācību satura īstenošanu, seko katra skolēna izaugsmei un veic nepieciešamos uzlabojumus mācību un audzināšanas procesā, veido izglītības iestādes kultūru, kas nodrošina labākas mācīšanās iespējas ikvienam skolēnam;

13.10. izglītības iestāde darbības mērķu un uzdevumu plānošanā un īstenošanā, un pārmaiņu ieviešanā iesaista vietējo sabiedrību.

 

Minētais dokuments skaidri izceļ kvalitātes kritērijus, kas ir svarīgi izglītības kvalitātes nostiprināšanai:

1.      mācību saturs (skaidrs sasniedzams rezultāts, skolēnu spēja, pieredzes respektēšana);

2.      mācīšanās procesa organizācija (daudzveidīgākas mācību metodes, izmantojami mācību materiāli);

3.      iekļaujošās izglītības elementi (organizācijas kultūra, respektējot un veidojot atbalsta mehānismu mācību darba diferenciācijai);

4.      skolēnu un skolotāju pētnieciskais darbs un būtiskākie sasniegumi;

5.      skolēnu un skolotāju iesaiste sabiedriskajās aktivitātes;

6.      skolēnu un skolotāju  jaunrade un būtiskākie sasniegumi;

7.      karjeras izglītība;

8.      skolas sadarbība ar vecākiem;

9.      mācību vide kā fiziski un emocionāli droša vide (infrastruktūra);

10.  ieguldījumi sabiedrības izglītošanā, iesaiste lokālās sabiedrību notikumos.

 

 

3.        Četru reģionu bloku modelis

2.tabula

Esošā situācija uz 2018.gada 1.septembri pašvaldību pakļautībā esošajās vispārējās izglītības iestādēs

Teritoriālais sadalījums

Vidusskolas

Pamatskolas

Sākumskolas

Atbilst

Neatbilst

Atbilst

Neatbilst

Atbilst

Neatbilst

1. Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava

32

68

9

10

5

2

2. Administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi - Ādaži, Salaspils, Ķekava, Olaine, Mārupe, Jūrmala (pēc jaunā VARAM plāna)

24

46

14

18

10

8

3. Administratīvās teritorijas novados

43

61

90

111

8

16

4. Teritorijas, kas ir ES ārējā robeža

4

1

2

5

1

0


103

176

115

144

24

26

 

Tabulā ir sagrupētas iestādes, kas atbilst un kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem (izņemot 28 valsts ģimnāzijas, 6 vidusskolas un 3 pamatskolas, kas darbojas sadarbībā ar starptautiskajiem līgumiem). No kopējā izglītības iestāžu skaita, kas sastāda 588 iestādes, vislielākais izglītības iestāžu skaits, kuras neatbilst IZM noteiktajiem kritērijiem, ir vidusskolas - 176 no 279 jeb 63% no visām vidējām izglītības iestādēm. Pamatskolu skaits, kuras neatbilst – 137 no 259 jeb 53% no kopējā pamatskolu skaita un sākumskolu skaits, kuras neatbilst – 24 no 50 jeb 48% no kopējā sākumskolu skaita. 

 

 

4.attēls. Skolu tīkla virtualizācijas modelis

 

Turpinās darbs modelējot izglītības iestāžu tīklu četros reģionu bloku iedalījumos, kas tiks salāgots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzsākto administratīvi teritoriālo reformu.

4.        Vidusskolu specializācijas no 2020.gada

Izvērtējot pašvaldību sniegto informāciju par plānoto vispārējās vidējās izglītības iestāžu specializāciju, ieviešot jauno mācību saturu vispārējā vidējā izglītībā un veidojot padziļināto kursu piedāvājumu, secināms, ka izglītības iestādes, kas šobrīd atbilst IZM izvirzītajiem minimālā izglītojamo skaita kritērijiem, kā arī valsts ģimnāzijas un izglītības iestādes, kas darbojas uz starptautisku līgumu pamata, galvenokārt plāno specializēties dabaszinātņu un valodu mācību jomās. Pēc jaunā administratīvā iedalījuma administratīvo teritoriju attīstības centros, novados un Pierīgas novados ir plānots salīdzinoši vienmērīgs matemātikas, tehnoloģiju, sociālās un pilsoniskās mācību jomu piedāvājums. Savukārt mazākā izglītības iestāžu skaitā tiek plānota specializācija kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā un veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās.

 

3.tabula

Pašvaldību sniegtā informācija par vidusskolu specializāciju no 2020.gada

 

Mācību jomas, kurās plānota specializācija vidējās izglītības pakāpē

Izglītības iestāžu skaits*

valodu

sociālā un pilsoniskā

kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā

dabaszinātņu

matemātikas

tehnoloģiju

veselības un fiziskās aktivitātes

Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 00 iedzīvotāju – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava (kopā 45 iestādes)

36

23

7

33

27

20

4

Administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi – Ādaži, Salaspils, Ķekava, Olaine, Mārupe, Jūrmala (pēc jaunā VARAM plāna) (kopā 43 iestādes)

24

24

14

35

22

23

3

Administratīvo teritoriju novados (kopā 44 iestādes)

26

17

10

23

13

10

5

Teritorijas, kas ir ES ārējā robeža (kopā 4 iestādes)

2

3

1

3

1

3

2

* Izglītības iestāžu skaita iekļautas izglītības iestādes, kas atbilst IZM noteiktajiem minimālā izglītojamo skaita kritērijiem, valsts ģimnāzijas un izglītības iestādes, kas darbojas uz starptautisku līgumu pamata.

 

Vienlaikus jāņem vērā, ka izglītības iestāžu skaits un tādējādi arī specializācija mācību jomās mainīsies (palielināsies) gadījumā, ja administratīvajās teritorijās, kur šobrīd vairākas izglītības iestādes neatbilst IZM izvirzītajiem izglītojamo skaita kritērijiem, reorganizācijas rezultātā iestādes tiks apvienotas.

Paralēli skolu tīkla sakārtošanai, IZM risina arī skolotāju novecošanās un jauno pedagogu atalgojuma jautājumu. No 2020.gada paredzēts uzsākt jauno pedagogu sistēmu (viengadīgās un četrgadīgās programmas), bet jau no 2019./2020.macību gada pastiprināt digitalizācijas izmantojumu mācību procesa organizācijā:

1.      mācību materiāli video formātā;

2.      labāko skolotāju metodikas popularizēšana, tiešsaiste un video materiāli;

3.      Tiešsaistes nodarbības, īpaši praktiskie darbi un eksperimenti.

 

5.        Pamatskolu specializācija

Latvijas skolu sistēmā vēsturiski veidojies, ka atsevišķās skolās ir iespēja īstenot profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas, kurās skolēni padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku. 2018. /2019. mācību gadā 45 izglītības iestādes īsteno šādas programmas, saņemot papildu valsts finansējumu.

Profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi pedagogu darba samaksai tiek piemērots koeficients 1,3, tādējādi palielinot kopējo valsts budžeta mērķdotāciju par 30%. 2018. /2019. mācību gadā papildu koeficients kopā veido 1,4 milj. eiro visām izglītības iestādēm, kurās padziļināti māca mūziku.

Programmās ar padziļinātu matemātikas, valodas, mākslas, informātikas, mājturības apguvi tiek piemērots koeficients 1,2, palielinot kopējo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai par 20%. 2018. /2019. mācību gadā šis papildu koeficients veido 2,4 milj. eiro. Šāda mācību procesa apmaksa ļāvusi profesionāli orientēta virziena programmas organizēt vairāk individuāli vai nelielās grupās. Tomēr, mainoties vispārējās izglītības saturam, tai skaitā mūzikā un svešvalodās, mainīsies arī mācīšanas metodes. Piemēram, jaunā vispārējās izglītības satura kontekstā klases dalīšana trīs vai vairāk grupās vairs nebūs priekšnoteikums padziļinātai svešvalodas apguvei, tā vietā jau šobrīd daudzās skolās veiksmīgi tiek izmantota CLIL2 metode (jāpiebilst, ne tikai valodu novirziena skolās).

2018./2019. mācību gadā skolās ar padziļinātu mūzikas virzienu no 1.–9. klasei mācās 9073 izglītojamie, no tiem padziļinātās mūzikas programmās 4526 skolēni, no kuriem 329 papildus apmeklē arī mūzikas skolu (apmēram 7%).

Sagatavojot pedagogu darba samaksas jauno modeli 2016. gadā, kā arī kontekstā ar jaunā izglītības satura ieviešanu, Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 447 «Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs» tika saglabāta norma par papildu finansējumu profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programma mūzikā. Tā ir spēkā līdz 2020. gada 1. septembrim. Nenoliedzami, būs jāvērtē šādas programmas īstenošanas iespējas jaunā satura kontekstā.

Līdz ar iepriekšējās valdības pieņemto 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” pieņemšanu profesionāli orientētas programmas pamatskolā vairs nav paredzētas. Noteikumiem būtu jāstājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. Jāpiebilst, ka sabiedriskās apspriešanas laikā, tāpat kā diskusijās ar nozari (2017. gada septembris – 2018. gada marts) tika izskatīti vairāki simti dažādu priekšlikumu. Tai pašā laikā konkrētu iebildumu vai ieteikumu tieši skolām ar novirzieniem nav bijis. Pēc MK noteikumu pieņemšanas aizvien biežāk skolu pārstāvji un vecāki jautā, kas notiks ar šīm skolām, kas vēsturiski ir specializējušās arī mūzikas jomā.

IZM plāno veikt grozījumus pamatskolas standartā, paredzot, ka skola varēs licencēt savu autorprogrammu un mainīt priekšmetu proporciju, paredzot vairāk stundu mūzikai, valodām, matemātikai. Tātad iespēja realizēt šādas autorprogrammas būs arī pēc 2020. gada 1. septembra, ja skolas šādas programmas būs licencējušas.

Nenoliedzami, ir izveidota stabila tradīcija, un īpaši lielajās pilsētās mācīties mūzikas novirziena skolās ir ieguvums, tomēr, ieviešot jauno standartu, mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas mācību iespējas skolēniem. Šobrīd, piemēram, viena novada ietvaros vienā izglītības iestādē no valsts budžeta finansējuma tiek apmaksātas padziļinātas mūzikas programmas, vai, piemēram, valodas, savukārt citā iestādē tas netiek finansēts, kaut gan sasniedzamais rezultāts, beidzot 9. klasi visiem skolēniem ir paredzēts vienāds.

Ja tiek licencētas autorprogrammas, IZM nevar ierobežot un prognozēt skolu skaitu, kas izmantos šo iespēju, jo šādu programmu ir iespēja īstenot visās izglītības iestādēs.

Šobrīd IZM izvērtē arī pieejamos kvalitatīvos rādītājus, kas ir redzami mūzikas specializācijā, proti, tikai 8 skolās no 18 darbojas orķestri, koru kustība ir krietni aktīvāka (18 no 18 skolām). Te gan jāpiebilst, ka koru kustības atbalstam arī jaunajā pamatizglītības standartā ir saglabāta papildus stunda, tā nav tieši saistīta tikai ar mūzikas novirziena specifiku. Savukārt orķestra esamība noteikti ir rādītājs, kas ne tikai ļauj saglabāt un attīstīt Dziesmu svētku tradīciju, bet parāda, ka valsts dotācija mūzikas novirziena skolām ir efektīva un radījusi unikālu un attīstāmu muzicēšanas tradīciju.

Šobrīd Latvijas bērni un jaunieši aktīvi gatavojas nākamās vasaras  XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas ikvienam svētku dalībniekam ir emocionāls piedzīvojums un pārdzīvojums. Šajā mācību gadā vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, interešu izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās izglītības, kā arī kultūras iestādēs un dažādās privātajās studijās darbojas 610 kori ar 20 769 dalībniekiem, 122 instrumentālās mūzikas kolektīvi ar 3107 dalībniekiem, 993 mazie mūzikas kolektīvi (vokālie ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, popgrupas, kapelas u. c.) ar 11 967 dalībniekiem.

Apspriežot kvalitatīvos kritērijus un skatot arī skolu autorprogrammas šajā kontekstā, ir svarīgi papildināt un pilnveidot labās prakses piemērus un rast tiem “jaunu skanējumu” arī jaunajā satura reformā.

 

 4.tabula

Profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas

Virziens

Skolu

skaits

Nosaukumi

Mūzika

18 skolas

Baldones Mūzikas pamatskolaCēsu 1. pamatskola, Daugavpils 13. vidusskola, Jelgavas 4. vidusskola, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jēkabpils pamatskola, Ludzas Mūzikas pamatskola, Rēzeknes 5. vidusskola, Rēzeknes 6. vidusskola, Rīgas 45. vidusskola, Rīgas 6. vidusskola, Rīgas 88. vidusskola, Rīgas Mūzikas internātvidusskola, Rūjienas vidusskola, Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskola, Talsu pamatskola, Tukuma 2. pamatskola, Ventspils Centra sākumskola.

valodas

15 skolas

Jūrmalas sākumskola "Taurenītis", Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, Āgenskalna sākumskola, J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola, Rīgas 33. vidusskola, Rīgas 34. vidusskola, Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas Franču licejs, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Purvciema vidusskola, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Saldus novada pašvaldības Striķu sākumskola, Saldus vidusskola.

mākslas

5 skolas

Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola, Maltas vidusskola, O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola, Saldus novada pašvaldības Rubas pamatskola.

mājturības

1 skola

Saldus novada pašvaldības Kursīšu pamatskola

matemātika

5 skolas

Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jūrmalas sākumskola "Atvase", Jūrmalas Valsts ģimnāzija,  Jūrmalas sākumskola "Ābelīte"

informātika

1 skola

Saldus novada pašvaldības Pampāļu pamatskola

 

 

6.        Izmaiņas normatīvajos dokumentos

Normatīvie akti, kuros saskaņā ar plānotajam reformām, būtu jāveic grozījumi līdz 2020.gada 1.septembrim:

1.   Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi Nr.281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”, kas plānots skatīt līdz 2019.gada 30.jūnijam;

2.   Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumi Nr.447 „Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”;

3.   Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr.445 “ Pedagogu darba samaksas noteikumi”;

4.   Deleģējums Izglītības likumā, kas ļautu noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē;

5.   Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumi Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”;

6.   Ministru kabineta 2017.gada 25.jūlija noteikumi Nr.420 “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”;

7.   Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi Nr.591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”;

8.   Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”;

Papildus būtu jāveic arī Valsts izglītības informācijas sistēmas pilnveide.

 

 

 

Ministru prezidents                                                                             Krišjānis Artūrs Kariņš 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                                            Ilga Šuplinska

 

 

Iesniedzējs:

 

Izglītības un zinātnes ministre                                                            Ilga Šuplinska

 

Vizē:

 

Valsts sekretāre                                                                                    Līga Lejiņa



 Ministru kabineta 2018.gada 15.janvāra rīkojums Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim.”Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim

 Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pieejams:https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

 Pētījums „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” (VARAM 2014/14).

 Pētījums „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” (VARAM 2014/14).

 Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr.447 „Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, skolēnu skaitam tiek piemērots papildu koeficients, kā rezultātā tiek piešķirts lielāks finansējuma apmērs.

2 CLIL – Content and Language Integrated Learning – satura un valodas integrētā apguve. Tā  ir pedagoģiska pieeja, kur pirmo un otro valodu izmanto specializēto priekšmetu, piemēram, matemātikas, ķīmijas, bioloģijas satura nodošanai un apguvei.

 

Avots: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kāda jēga strādāt skolā, ja nav mērķa ar to iepriecināt skolēnus un sevi? Kāda jēga izveidot ģimeni, ja nav laika tiem, kurus savā ģimenē esam sasaukuši?
Kaspars Bikše, Latvijas un Dānijas augstskolu lektors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.