Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

LZA nosauc 2017. gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē

Autors: IK informācija @ 28.12.2017

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem – 2002. gadā. LZA organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Pašlaik tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā. 

SASNIEGUMI TEORĒTISKAJĀ ZINĀTNĒ

· LZA goda loceklis Jānis Osis, Dr.sc.ing. Uldis Doniņš „Topoloģiskā UML modelēšana: uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja. Teorētiskais pamats programmatūras izstrādei”. Amsterdam: Elsevier, 2017, 253 lpp.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūts

Radīti programmatūras izstrādes teorētiskie pamati un jauna programmatūras izstrādes pieeja, lai aizvietotu pašreizējās neefektīvās un nekvalitatīvās pieejas. Mūsdienu praksē domēna analīze un projektēšana tiek veikta ar iteratīvām un spējām pieejām bez teorētiska pamatojuma, uzskatot, ka programmatūras arhitektūra (konstrukcija) izveidosies projekta izstrādes laikā atkārtota produkta koda pārskatīšanas un refaktoringa rezultātā. Tas rada tehnisko parādu, jo par samērā ātri un viegli iegūto rezultātu ilgtermiņā ir ‘jāmaksā’ programmas produkta uzturēšanas laikā, novēršot projektēšanas kļūdas. Autori ar reāli pielietojama projektējuma palīdzību atklāj, ka šī oriģinālā topoloģiskā funkcionēšanas modelēšanas teorija nodrošina drošu un kvalitatīvu programmatūras arhitektūras konstruēšanu no sākuma līdz izstrādes beigām un saglabāšanu uzturēšanas laikā. Šo pieeju paredzēts izmantot jauna IT starptautiskā standarta izstrādāšanā.

· LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems, Mg.chem. Mārtiņš Otikovs Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) sadarbībā ar Karolinska institūtu Zviedrijā (Karolinska Institutet) un Analītisko zinātņu institūtu Francijā (Institute of Analytical Sciences, ISA) izpētījuši zirnekļu tīkla veidošanās molekulāro mehānismu un novērtējuši mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzību dabiskajam.

Zirnekļu zīds ir augstvērtīgs materiāls ar perspektīvu pielietojumu vairākās nozarēs no biomedicīnas līdz būvniecībai. Zirnekļi savu tīklu vērpj no zīda šķiedrām, kuras veidotas no olbaltumvielām. Līdz šim šķiedras veidošanās process nebija pilnīgi izpētīts, radot šķēršļus efektīvu mākslīgā zīda pavedienu iegūšanas tehnoloģijas izstrādei. LOSI zinātnieku darbu ciklā pētīts zirnekļu zīda šķiedru veidošanās dabiskais process un noskaidrots pārvērtību mehānisms, kas nodrošina kontrolētu zirnekļu zīda olbaltumvielu pāreju no šķīstoša stāvokļa šķiedras pavedienos. Izmantojot iegūtās zināšanas, novērtēts, cik precīzi mūsdienās eksistējošās mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas pieejas atdarina dabiskās šķiedras veidošanās procesu, ļaujot izvirzīt idejas efektīvu tehnoloģiju izstrādei.

· Dr. med. Līga Zvejniece, Dr. pharm. Edijs Vāvers, Dr. biol. Baiba Švalbe, Dr. chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (LOSI), Dr. biol. Ilga Misāne, Dr. med. Ilmārs Stonāns (AS „Grindeks”) izstrādājuši jaunu savienojumu E1R jeb metilfenilpiracetāmu atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai.

E1R ir jauna viela, kas varētu kalpot kā perspektīvs savienojums atmiņas traucējumu un epilepsijas ārstēšanai. E1R tika sintezēts LOSI, pateicoties izcilam ķīmiķu veikumam un zināšanām optiski aktīvu savienojumu sintēzē. E1R ir pirmais pasaulē zināmais Sigma 1 receptoru alostēriskais modulators, kas uzlabo atmiņas procesus un novērš krampjus. Balstoties uz zinātnieku iegūtajiem rezultātiem par E1R iespējamo pielietojumu klīniskajā praksē, ir reģistrēti seši ārvalstu patenti un publicēti pieci raksti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos.

· Dr. habil. biol. Svetlana Čapenko, Dr. med. Santa Rasa, Dr. med. Sandra Skuja, Dr. habil. med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Anatomijas un antropoloģijas institūta Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorija

Beta-herpesvīrusi (HHV-6 un HHV-7) pēc primāras infekcijas var saglabāties snaudošas jeb latentas infekcijas formā visā dzīves garumā, taču to ietekme uz cilvēka veselību nav pietiekami izpētīta, kā arī nav noteikti faktori, kas provocē vīrusa reaktivāciju. Tā kā vīruss pastāvīgi var atrasties arī nervaudos, tika pētīta persistējošas herpesvīrusu infekcijas iesaiste nervu slimību (encefalopātijas, fibromialģijas un mialģiskās encefalopātija/hroniskā noguruma sindroma – ME/CFS) attīstībā. Gan fibromialģijas, gan ME/CFS pacientiem biežāk konstatēta HHV-6 un HHV-7 persistenta infekcija un tās aktivācija. Arī encefalopātijas gadījumā smadzeņu audos biežāk noteikti betaherpesvīrusu infekcijas marķieri un parādīts, ka HHV-6 visvairāk izmaina smadzeņu baltās vielas rajonus, kur lokalizējas neiroglijas šūnas, ieskaitot oligodendrocītus. Tos izmainot, vīruss ietekmē nervu impulsu pārvadi. Pētot mialģisko encefalomielītu/hroniskā noguruma sindromu, pirmo reizi parādīts, ka HHV-7, līdzīgi kā HHV-6, var integrēties šūnas genomā, kā rezultātā infekcija var tikt pārmantota vertikāli no paaudzes paaudzē.

· Valdis Muktupāvels „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp.

Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, V. Muktupāvels ir izstrādājis kvalitatīvi jaunu skatījumu uz Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, ir izveidota mūzikas instrumentu sistemātika, tā ļaujot Latvijas organoloģijas materiālu iekļaut starptautiskā apritē. Pētījums ir publicēts monogrāfijā, enciklopēdiski plašais izdevums ir papildināts ar 157 vēsturiskiem un Latvijas muzejos fotografētiem attēliem, instrumentu izplatības kartēm, nošu pielikumu un rādītājiem.

· Pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā Māra Grudule. „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017, 416 lpp.

Monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: 1) par latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau kopš tās pirmsākumiem; 2) par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu, tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai raksturīgus elementus; 3) par šā laikmeta dzejas tradīcijas noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm mūsdienu kultūrā.

· Gundega Grīnuma „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni”, Mansards, 2017, 968 lpp. Pētījumā izgaismots maz pētītais posms Raiņa un Aspazijas dzīvesstāstos – politiskās emigrācijas laiks Šveicē (1906–1920). Izmantojot līdz šim nepublicētus arhīvu materiālus – dokumentus, dienasgrāmatu fragmentus, darbu “radāmās domas”, aizsākto lugu uzmetumus, piezīmes par filozofiskiem, mākslinieciskiem un politiskiem jautājumiem, vēstules un laikabiedru atmiņas, monogrāfijā atklāts, kā Rainis, būdams pārliecināts sociāldemokrāts, kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.

SASNIEGUMI LIETIŠĶAJĀ ZINĀTNĒ

· LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr. habil. phys. Māris Spriņģis, Dr. phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr. phys. Jurģis Grūbe, Dr. phys. Andris Fedotovs, Dr. phys. Edgars Elsts, Mg. sc. ing. Guna Krieķe, Mg. phys. Andris Antuzevičs, Mg. phys. Meldra Ķemere Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

Sintezētas oriģinālas, fluorīdu nanokristālus saturošas caurspīdīgas stikla keramikas, kam pievienoti retzemju joni. Kontrolējot nanokristālu izmērus un retzemju jonu koncentrāciju tajos, optimizētas pielietojumiem svarīgas optiskās īpašības – luminiscences efektivitāte un izstarotās gaismas krāsa. Iegūtie oksifluorīdu stikli un stikla keramikas efektīvi pārveido infrasarkano starojumu (IS) redzamajā gaismā. Materiālu efektivitāte un savietojamība ar optiskajiem viļņvadiem paver iespēju tos izmantot optisko sensoru un IS vizualizatoru izveidē. Mainot stiklu ķīmisko sastāvu, ir iegūti materiāli, kuri izstaro acij patīkamu balto gaismu, ilgtermiņā saglabā savas īpašības un ir pielietojami gaismas avotos.

· LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg. sc. ing. Zane Broka, Mg. sc. ing. Kārlis Baltputnis, Dr. sc. ing. Romāns Petričenko, Dr. sc. ing. Gatis Junghāns, Dr. sc. ing. Oļegs Linkevičs, Dr. sc. ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr. sc. ing. Renāta Varfolomejeva, Dr. sc. ing. Ļubova Petričenko, Dr. sc. ing. Jevgeņijs Kozadajevs RTU Enerģētikas institūts

Veiktie pētījumi un izstrādātais datorprogrammu kopums vērsti uz to, lai palielinātu energoapgādes efektivitāti un drošumu, veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un integrāciju Eiropas energosistēmā. Izveidoti detalizēti Latvijas energosistēmas un tās elementu matemātiskie modeļi. Pētījumu rezultāti publicēti starptautiskos zinātniskos izdevumos un tiek izmantoti praksē Latvijas energosistēmas darba nodrošināšanā, tādējādi sniedzot labumu gan enerģijas lietotājiem, gan sistēmas operatoriem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs. Izveidotā programmatūra izmantota arī vietēja un starptautiska mēroga pētniecības projektu īstenošanā.

· Dr. habil. chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr. sc. ing. Vladimirs Jakušins, Mg. sc. ing. Miķelis Kirpļuks, Mg. Anda Fridrihsone Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Lai samazinātu atkarību no naftas importa, ņemot vērā Eiropas Savienības uzstādījumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, ir izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls – putupoliuretāna kompozīcija, kurā izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa. Iegūtie siltumizolācijas materiāli ir konkurētspējīgi ar patlaban tirgū esošajiem, tiem ir plašs praktiskais pielietojums gan kā siltumizolācijai, gan kā triecienus absorbējošām detaļām automašīnām.

· LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr. sc. ing. Asnate Ķirse, Dr. sc. ing. Liene Strauta, Dr. sc. ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa, Bc.sc.ing. Evija Puiškina Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

Izstrādāti jauni risinājumi ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu ražošanai no Latvijā audzētiem pelēkajiem zirņiem, cūku pupām un lauka pupām – pākšaugu pastētes, ekstrudētas pākšaugu uzkodas un pākšaugu batoniņi.

· Dr. chem. Vadims Bartkevičs, Dr. biol. Olga Mutere, Dr. chem. Ingars Reinholds, Dr. chem. Iveta Pugajeva, Dr. chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Latvijas Universitāte

Pēdējos gados farmaceitiskie preparāti ir radījuši ievērojamas bažas sakarā ar to atlikumu nonākšanu apkārtējā vidē un potenciālo apdraudējumu vides ekoloģijai un cilvēku veselībai. Grupa zinātnieku ir veikuši pētījumus par apkārtējās vides piesārņojumu ar farmaceitiskajiem preparātiem, par šo savienojumu pārveidošanas mehānismiem apkārtējā vidē un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām. Pētījumu rezultātā piedāvātas vairākas perspektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Kāda jēga strādāt skolā, ja nav mērķa ar to iepriecināt skolēnus un sevi? Kāda jēga izveidot ģimeni, ja nav laika tiem, kurus savā ģimenē esam sasaukuši?
Kaspars Bikše, Latvijas un Dānijas augstskolu lektors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.