Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Lietpratība kā mācīšanās rezultāts prasa pārskatīt vērtēšanas lomu un saturu skolās

Autors: IK informācija @ 22.09.2017

Līdz ar pāreju uz jaunu mācību saturu un pieeju mācībām, kas attīstītu skolēnu lietpratību jeb kompetences, skolās un pirmsskolās Latvijā jāmainās arī vērtēšanai – tās lomai ikdienā un pārbaudes darbiem. Obligāti jaunie pārbaudījumi skolās tiek plānoti pēc pieciem gadiem, sākot ar 2021./2022. mācību gadu, tāpēc izglītības profesionāļi un sabiedrība tiek aicināti diskutēt par labāko no veidiem, kā novērtēt kompleksu skolēna sniegumu, portālu „Izglītība un kultūra” informēja projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” vadītāja Signe Ernštreite.

Vērtēšanas lomas maiņai skolas ikdienā bija veltīta 21. septembrī Cēsīs notikusī konference „Vērtēt, lai mācītos” – skolotājiem, izglītības rīcībpolitikas veidotājiem un īstenotājiem. „Skolēna lietpratība ir cita veida rezultāts, kāds mūsdienās tiek sagaidīts no skolas. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai šādas pārmaiņas mācīšanās pieejā notiktu, ir vērtēšanas maiņa. Eksāmeni netiks atcelti – tie joprojām ir svarīgi. Taču, lai novērtētu ne tikai tehniskās zināšanas, bet arī to, kā zināšanas prast izmantot reālajā dzīvē, jāmainās pārbaudījumu saturam un formai,” atklājot konferenci „Vērtēt, lai mācītos”, norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Kā uzsvēra Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, svarīgākais ir katra bērna individuālais progress, taču patlaban pastāvošā pārbaudījumu un vērtēšanas sistēma šo mērķi nesasniedz. To apliecina arī IZM pasūtīts ekspertu vispārīgās izglītības programmu virzienu izvērtējums, kurā piedāvāti vairāki ieteikumi, kā sekmēt orientēšanos uz ikviena bērna progresu. Tāpēc patlaban tiek izskatīti vairāki modeļi, kā pārbaudījumus pilnveidot. „Mēs pašlaik vērtējam to, kas ir viegli izmērāms. Lai novērtētu kompleksu sniegumu, domāšanas prasmes, sadarbību, pašvadību, neakadēmisku sniegumu, ar to nepietiek. Mums pakāpeniski jāatsakās no standartizētu jautājumu uzdošanas eksāmenos, jāizvērtē iespēja centralizētos eksāmenus skolēniem kārtot atbilstoši mācību priekšmeta apguves līmenim, jo arī skolēniem pieejamais mācību stundu skaits mācību satura apguvei dažādās skolās un izglītības programmās atšķiras, bet tagad visiem jākārto vienāds eksāmens. Lai novērtētu dziļākas zināšanas un izpratni, iespējams, viens no pārbaudes darbiem varētu būt kombinēts,” uzsvēra G. Catlaks. Viņš norādīja, ka valsts pārbaudes darbi pamatizglītības noslēgumā noteikti saglabājas un tie joprojām būs svarīgs apliecinājums par izglītības standartā noteikto pamatprasību obligātā satura apguves līmeni kopumā, īpaši tādās pamata jomās kā latviešu valoda, vēsture, matemātika un svešvaloda. „Skola 2030” konferences īpašais viesis, Kembridžas universitātes Vērtēšanas centra (Cambridge Assessment) pētniecības un attīstības grupas vadītājs Tims Outs (Tim Oates), uzsvēra formatīvās vērtēšanas jeb ikdienas vērtēšanas nozīmi un prasmi to līdzsvarot ar obligātajiem pārbaudījumiem. „Tradicionālajiem pārbaudes darbiem, kas vērtē skolēnu zināšanas un prasmes, joprojām ir un būs svarīga loma, lai saprastu, ko skolēns iemācījies. Taču šie pārbaudījumi ir rūpīgi jāpārdomā, lai būtu pārliecināti, ka spējam pārbaudīt un pārbaudām tieši tās lietas, ko vēlamies, lai skolēns sasniedz. Papildu ļoti svarīga ir formatīvās vērtēšanas kultūra ikdienā, lai uzdotu pareizos jautājumus klasē ikdienā un tā ļautu katram skolēnam progresēt, to darot atbilstoši savām iespējām.” Šī bija otrā no VISC projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” konferencēm tematisko pasākumu sērijā, kas plānotas vidēji divas reizes gadā. Uz konferenci bija aicināti jomas profesionāļi – skolu vadītāji, metodisko apvienību vadītāji, pašvaldību izglītības jomas vadītāji, skolotāji, augstskolu mācībspēki, mācību grāmatu izdevēji un citi. Konferences ierakstu ar „Lattelecom” atbalstu var noskatīties shortcut.lv: https://www.lattelecom.tv/arhivs/skola2030 Konferences prezentācijas pieejamas: http://bit.ly/Vertet_prezentacijas

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vai skola ir fiziska, intelektuāla un emocionāla vide, kas palīdz rasties un attīstīties idejām, nobriest drosmei un apņēmībai rīkoties un nostiprināties pārliecībai, ka mācīties nozīmē darīt, kļūdīties, darīt vēl, vēl, vēl un turklāt ar prieku un patikšanu?
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Viņi abi iemīlējās apavu veikalā jau no pirmā acu uzmetiena.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.