Abonēšana    Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Vakances izglītības darbā

Līdz 2020. gada 1. septembrim vidusskolas klasēs jābūt 150 skolēniem, izņēmuma teritorijās - 60

Autors: IK informācija @ 20.07.2017

Vidusskolu tīkla modelējums saskaņā ar izglītības politikas plānošanas dokumentiem paredz, ka vidusskolām ir jākoncentrējas attīstības centros, piesaistot arī tuvākās teritorijas skolēnus. Optimāla vidusskolu tīkla modeļa ietvaros rekomendējamais skolēnu skaits ir viens no rādītājiem, lai turpmākā pētījuma un modeļa izstrādes gaitā ar skolu dibinātājiem, pašvaldībām meklētu katrai konkrētai situācijai vislabāko attīstības ceļu. Rekomendējamais skolēnu skaits optimāla skolu tīkla modeļa ietvaros iezīmē mērķi, kas būtu jāsasniedz, taču to nevar piemērot kā vienīgo, lai attiecinātu pret esošo situāciju vai kādu konkrētu skolu, uzsver pētījuma eksperti. Optimāla skolu tīkla priekšlikuma sagatavošanai tiek izmantoti ne tikai kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, bet ņemti vērā arī reālie apstākļi katrā konkrētajā reģionā, portālu "Izglītība un kultūra" informēja izglītības un zinātnes ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts.

Skolu tīkla pētījumā, pamatojoties uz plašu un detalizētu datu analīzi, ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās. Pētījuma un ekspertu grupa turpina darbu pie detalizētu kritēriju izstrādes visam skolu tīklam, ietverot arī sākumskolu un pamatskolu. Rekomendējamo kritēriju ietvarā tiks iekļauti arī skolas kvalitatīvie rādītāji. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem. 

Optimālo vidusskolu tīkla modeli un kritēriju segmentēšanu atbilstoši iedzīvotāju blīvumam paredzēts ieviest pakāpeniski, paredzot arī izņēmumus attālās un mazapdzīvotās teritorijās. Rekomendējamam skolēnu skaitam vidusskolās  kritēriji tiek noteikti atbilstoši trīs kategorijām, teritoriju tipiem:

 

Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu vairāk kā 50 000 (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava).

Otrajā kategorijā pārējie reģionālās attīstības centri, iekļaujot Pierīgas reģionu un pārējās lielās pilsētas. 

Trešajā kategorijā pārējā Latvijas teritorija, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas.

 

Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1. septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam vidusskolas klasēs visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1. septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.

Aprēķinu modelējums liecina, ka moderns vidusskolu tīkls skolotājiem dos iespēju nopelnīt 1000 eiro par likmi, kas ir par 45 procentiem vairāk nekā pašlaik. Tā kā skolotājs var strādāt vairāk nekā vienu likmi, tas ir 40 stundu darba nedēļu un, ņemot arī vērā spēkā esošo piemaksu sistēmu, alga šādā mūsdienīgā vidusskolā var sasniegt 1500 eiro.

Skolu tīkla pētījums liecina, ka vidusskolēnu zināšanas, vispārējās izglītības kvalitatīvos rādītājus būtiski ietekmē gan skolas lielums, gan optimāli plānots izglītības iestāžu tīkls. Izglītības kvalitāti, pedagogu algas, skolu infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu tieši ietekmē skolu tīkla atbilstība reālajai situācijai. Pētījums arī apliecina, ka jau šobrīd ir pozitīvi piemēri. Veicot pārmaiņas skolu tīklā, ir salīdzinoši labāki rādītāji gan skolēnu zināšanās, gan, piemēram, arī pedagogu atalgojumā. "Ja vēlamies tiekties pēc izcilības un vienlīdzības, lēmumi par skolu tīkla pārmaiņām, ir neizbēgami,” uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. 

Izpētes dati parāda, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc izglītības kvalitātes, ko apliecina arī vecāku un skolēnu skolas izvēle, kas daudzos gadījumos nav tuvākā dzīves vietai. Šī tendence vērojama ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās. Objektīvi dati parāda sabiedrības vajadzības un pieprasījumu, norāda ministrs. Tomēr jāapzinās, ka rezultātus ir iespējams sasniegt tikai kopīgā rīcībā, kurā tiek respektēts sabiedrības pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības. Pašvaldību kā skolu dibinātāju lēmumi būs tie, kas noteiks vajadzīgo pārmaiņu efektivitāti.

Pētījuma laikā tiek izstrādāti priekšnoteikumi kvalitatīvas izglītības iespējām, vienlaikus nodrošinot skolēnu optimālu nokļūšanu potenciālajos izglītības centros. Ieviešanas sasniedzamais rezultāts ir neradīt papildus finanšu slogu nodokļu maksātājiem, samazināt izglītības kvalitātes atšķirības vispārējās izglītības iestādēs pilsētās un lauku teritorijās, tajā skaitā novēršot krasās atšķirības arī starp skolām vienā pilsētā. Sakārtojot skolu tīklu, tiks radīti apstākļi finanšu līdzekļu ietaupījumam un iespējām palielināt pedagogu atalgojumu bez papildu sloga valsts budžetam.

"Mūsdienīga skolu infrastruktūra ar daudzpusīgām iespējām, pedagogu atalgojums un prestižs, plašas jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, sociālie kontakti ir modelis, kādai jābūt mūsdienīgai vidusskolai.

Kopīgi veidojot mūsdienīgu vidusskolu, tā ir iespēja ar mērķtiecīgu darbu panākt būtisku izglītības kvalitātes pieaugumu, nodrošināt mūsu bērniem labākas iespējas, lai viņi dzīvē būtu veiksmīgi un patstāvīgi, un katram būtu iespējas veikt daudz mērķtiecīgāku izvēli savas personības pilnveides procesā,” saka izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

 

Tautsaimniecības transformācija, demogrāfiskās izmaiņas, Latvijas integrēšanās globālajā ekonomikā -pārmaiņas skolu tīklā ir jāskata kontekstā ar šiem procesiem. Skolu tīkla pētījumā ir analizēta arī citu Eiropas un kaimiņvalstu pieredze un kritēriju kopums, kas tiek īstenots, lai veidotu optimālu skolu tīklu. Datu analīze liecina, ka Latvijā skolu tīkla izmaiņas veiktas fragmentāri, un tādos rādītājos kā skolēnu attiecība pret vienu pedagogu, klašu un skolu piepildījums būtiski atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem. Turpretim pēc budžeta izdevumiem izglītībai Latvija Eiropā ieņem pirmo vietu, ko jau iepriekš norādījuši gan Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas eksperti, gan apliecinājuši Eiropas Savienības un OECD statistikas rādītāji. 

"Pārmaiņas skolu tīklā līdz šim nav gājušas kopsolī ar demogrāfisko un tautsaimniecības transformāciju, tāpēc tas prasa nesamērīgus un objektīvai realitātei neatbilstošus publiskā finansējuma ieguldījumus. Veicot pārmaiņas šodien, ir iespēja veidot kvalitatīvu izglītības sistēmu, ņemot vērā objektīvas nākotnes demogrāfijas un tautsaimniecības izmaiņas,” saka skolu tīkla pētījuma eksperts, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

"Veicot pārmaiņas skolu tīklā mums ir reālas iespējas sasniegt augstu izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazināt nevienlīdzības plaisu,” saka K. Šadurskis. Tiešie ieguvēji, veidojot modernu vidusskolu tīklu, būs skolēni un skolotāji, uzsver ministrs. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitāšu un interešu izglītības pieejamību. "Skolēniem šādā skolā, vidē ir iespējas arī plašākiem sociālajiem kontaktiem, iegūstot jaunus draugus un plašāku kontaktu loku skolā. Sociālie kontakti ir tikpat nozīmīgs faktors, cik izglītības process indivīda izaugsmei un spējai veiksmīgi iekļauties sabiedrībā,” pauž K. Šadurskis. 

Pašvaldībām tas sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk veikt ieguldījums modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem. Tas sniedz arī papildu iespējas ieguldīt līdzekļus pašvaldību īstenotajai interešu izglītībai, skolu atbalsta personālam, piemēram, karjeras konsultantu pieejamībai jau no sākumskolas posma, nodrošināt mediācijas un citus pakalpojumus skolā. Tie ir iespējamie papildu ieguldījumi skolēnu ārpusstundu aktivitātēm, sporta inventāram, teātra, muzeju, kultūras pasākumu apmeklējumiem, ekskursijām un citām aktivitātēm, kas skolas un skolēnu dzīvi un izglītību pilnveido. Pašlaik lielā daļā skolu šos pasākumus pilnvērtīgi nav iespējams nodrošināt.

Starpziņojums "Optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide” ir pieejams IZM mājaslapā: http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_visp/IZM_PetijumsStarpatskaitee.pdf

 

 

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Pirmklasnieks

Darba piedāvājums

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Brīdī, kad centralizētajā eksāmenā pazuda daiļliteratūras teksta analīze, lai imitētu veiksmīgu integrāciju, jo eksāmens ir jākārto arī mazākumtautību programmas apguvušajiem, krietni vien saruka arī literatūras stundu skaits skolās, pārdalot tās par labu valodas apguvei vai eksaktajiem priekšmetiem.
Iveta Ratinīka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.