Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Latvijas izglītības sistēma atzinīgi novērtēta Eiropas Komisijas ziņojumā

Autors: IK informācija @ 09.11.2017

Gandrīz visos izglītības sistēmas rādītājos Latvijai ir labāki rezultāti nekā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidēji, secināts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā izglītības uzraudzības ziņojumā „Education and Training Monitor 2017”. Piektdien, 10. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 13.30 ikviens interesents tiešsaistē varēs sekot ziņojuma prezentācijas semināram, kas notiks Briselē, portālu „Izglītība un Kultūra” informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā

Ziņojumā ir plaša informācija un analīze par izglītības sistēmām 28 valstīs, kā arī ieteikumi diskusijām par izglītības prioritātēm.

Latvijas rezultāti salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem (2016. g.):

·         30 – 34 gadus veci pieaugušie ar augstāko izglītību Latvijā ir 42,8%, ES vidēji – 39,1%;

·         20 – 24 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātība, kuri pēdējo trīs gadu laikā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību – Latvijā 81,4%, ES vidēji 78,2%;

·         dalība pirmsskolas izglītībā no 4 gadu vecuma līdz sākumskolai Latvijā – 95%, ES vidēji - 94,8%;

·         izglītību priekšlaicīgi pametušie 18 – 24 gadus veci jaunieši Latvijā ir 10%, ES vidēji 10,7%;

·         15 gadu vecu skolēnu proporcija ar zemām lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmēm Latvijā attiecīgi 17,7%, 21,4% un 17,2%; ES – 19,7%, 22,2% un 20,6%.

Šogad „Education and Training Monitor” ziņojuma caurviju temats ir vienlīdzība (equity) izglītībā, tādēļ par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas izglītības sistēmai ziņojums nosauc dzimumu nevienlīdzību izglītības rezultātos – vīriešu sasniegumi pamatprasmēs un izglītības ieguves rādītājos Latvijā ir daudz zemāki par sieviešu sasniegumiem un izglītības ieguves rādītājiem.

EK atzīst, ka Latvijā ievērojami samazinājies izglītību priekšlaikus pametušo skaits, kā arī ievērojami uzlabojušies skolēnu sasniegumi pamatprasmēs. Arī jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli un jauno kvalitātes novērtēšanas sistēmu Latvija ievieš saskaņā ar plānotajiem un valdības noteiktajiem termiņiem.

Latvijā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, taču nepieciešams palielināt absolventu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Arī profesionālajā izglītībā notiek nozīmīgas pārmaiņas, taču vēl aizvien netiek pilnībā izmantots viss potenciāls darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā un mācību satura pilnveidē.

Pieaugušo iedzīvotāju dalība izglītībā ir vienīgais no galvenajiem uzraudzības rādītājiem, kurā mūsu valsts atpaliek no ES valstu vidējā rādītāja – Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistījušies 7,3%, bet ES – vidēji 10,8% . Jāuzsver, ka šajā jomā Latvija apņēmusies situāciju uzlabot. IZM ir uzsākusi īstenot vērienīgu ES fondu un valsts līdzfinansētu pieaugušo izglītības projektu „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, un šā gada oktobrī Valsts izglītības attīstības aģentūra izsludināja pirmo pieteikšanos četrās prioritārajās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst darbinieku – būvniecībā, informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomā, kokapstrādes specialitātēs, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās.

EK Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts izglītības uzraudzības ziņojumu „Education and Training Monitor 2017” publicējis šodien, 9. novembrī. Ziņojumā aprakstīts valstu progress kopējo Eiropas izglītības mērķu – „Education and Training 2020” – sasniegšanā. 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Iekļaujoša izglītība ir izglītība visiem atbilstīgi viņu speciālajām vajadzībām. Izaicinājumi pedagogiem ir redzēt, ko bērns var vai nevar paveikt un ko mainīt. Lai ieraudzītu skolēnu vajadzības, ir jābūt ar atvērtu sirdi.
Linda Daniela, Latvijas Universitātes asociētā profesore, vadošā pētniece, Pedagoģijas nodaļas doktora studiju programmas „Pedagoģija” zinātniskā sekretāre


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.