Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija: Skolas gaitu uzsākšana no sešu gadu vecuma rada nozīmīgus riskus bērna psihiskai veselībai

Autors: IK informācija @ 29.05.2018

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (LĀPA) iesniegusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem un valdībā akceptētajiem likumprojektiem „Grozījumi Izglītības likumā” un „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kuros paredzēts uzsākt pamatizglītības apguvi bērniem no sešu gadu vecuma.

LĀPA ieskatā skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma rada nozīmīgus riskus bērna psihiskai veselībai. „Ja tiks realizēts IZM priekšlikums, var prognozēt, ka pieaugs virkne psihisko un somatisko traucējumu, bērniem, piemēram, adaptācijas traucējumi, kā arī traucējumi, kas var rasties paaugstināta stresa ietekmē – hiperaktivitāte, uzmanības deficīts, trauksme, depresija, bieža slimošana u. tml.. Nereti šādos gadījumos bērni, nevarot izturēt slodzi, mierinājumu cenšas rast dažādās atkarību izraisošās aktivitātēs, piemēram, datorspēlēs, kas jau šobrīd ir salīdzinoši izplatīta problēma. Virkne pētījumu pierāda, ka pārāk liela fiziska un psiholoģiska noslodze bērniem piecu un sešu gadu vecumā atstāj būtisku ietekmi uz attīstību un palielina traucējumu risku ne tikai pusaudžu vecumā, bet arī vecumā līdz 30 gadiem. Daļa bērnu, nespējot tikt galā ar lielo slodzi, iegūst psihiska rakstura traucējumus, savukārt citi bērni sāk biežāk slimot. Ja bērns bieži slimo, tas atstāj negatīvu ietekmi uz visu ģimeni – pats bērns ir spiests kavēt nodarbības skolā, vecākiem jāņem darbnespējas lapa, lai paliktu mājās ar saslimušo bērnu, u. tml. Bērna slimošana ietekmē ģimeni ļoti dažādos aspektos,” teikts vēstulē.

LĀPA ieskatā šobrīd Latvijas pirmsskolas izglītības sistēma funkcionē pietiekoši labi – tajā ietverts gan mācībām, gan spēlēm, gan atpūtai un miegam nepieciešamais laiks, kas bērniem ir ļoti svarīgs. „Klasē, kurā ir vairāk nekā 20 bērnu, tas nav iespējams. Jāmin, ka jau pirms apm. 30 gadiem tika īstenots līdzīgs priekšlikums, kura rezultātā ģimenes ārsti novēroja virkni traucējumu, tajā skaitā arī mācīšanās traucējumus un somatiskas saslimšanas, piem., diabētu. Sešu gadu vecumā bērna prāts vēl nav gatavs tik lielai slodzei un nesabalansētais darba un atpūtas laiks novedīs pie tā, ka bērnu intelektuālie sasniegumi būs krietni zemāki. Pat gadījumos, ja bērns ir apdāvināts, ar augstu intelektuālās attīstības koeficientu, pārlieku liela slodze var radīt būtiskus psiholoģiskus traucējumus. Bērniem ir jāatvēl laiks, kad viņi var vienkārši būt bērni! Bērnam ir jābūt brīvam laikam, ko veltīt spēlēm, tas pozitīvi ietekmēs arī viņa radošumu un spēju radīt papildu pievienoto vērtību pieauguša cilvēka vecumā,” skaidrots vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

LĀPA atbalsta šobrīd pastāvošo kārtību, kas paredz, ka vecāki var izvēlēties, vai sūtīt bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, ņemot vērā katra bērna individuālo kapacitāti. Bērni nobriest dažādi, tāpēc nevajag agrīnā vecumā visiem piemērot vienlīdz augstu slodzi.

LĀPA vēstulē uzsver, ka izstrādājot grozījumus, netika jautāts ārstu- psihoterapeitu viedoklis, zināmā mērā tāpēc arī līdz galam nav apzinātas reformas iespējamā ietekme uz bērnu fizisko un psiholoģisko veselību.

LĀPA aicina valsts iestādes nepieņemt lēmumus, kas apdraud bērnu veselīgas attīstības iespējas. LĀPA aicina nepieļaut riskus, kas pasliktina Latvijas iedzīvotāju psihiskās veselības stāvokli tuvākā un tālākā nākotnē.

Vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai parakstījusi Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas valdes sekretāre un valdes locekle, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste psihoterapeite Gunta Andžāne.

Rīt, 30. maijā plkst. 10 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skatīs likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” un „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Patstāvīgs radošums, brīvības un atbildības līdzsvars – tādiem būtu jābūt dzīves un izglītības galvenajiem veselā saprāta izvirzītajiem vērtību orientieriem.
Andris Broks, Latvijas Universitātes emeritētais profesors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.