Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Latvijā trūkst izpratnes par bērnu līdzdalību

Autors: IK informācija @ 05.04.2018

Biedrība „Latvijas Bērnu labklājības tīkls” sadarbībā ar Eiropas Padomi un Labklājības ministriju ir veikusi bērnu līdzdalības novērtējumu, kas atklāj būtiskas nepilnības bērnu tiesību jomā, jo īpaši to īstenošanā praksē, portālu „Izglītība un Kultūra” informēja biedrības „Latvijas Bērnu labklājības tīkls” pārstāve Iveta Pavziniuka.

Projekta laikā tika vērtēts, kādas ir bērnu iespējas ikdienā tikt uzklausītiem un piedalīties sev būtisku lēmumu pieņemšanā, kā to paredz ANO bērnu tiesību konvencija un virkne citu normatīvo aktu. Lai to noskaidrotu, tika analizēti nozaru normatīvi un politikas plānošanas dokumenti, intervēti dažādu jomu speciālisti kā arī organizētas diskusijas ar kopumā 162 bērniem un jauniešiem. Diskusijās tika iesaistītas arī īpaši neaizsargātu vai reti uzklausītu bērnu grupas, piemēram, bērni ar īpašām vajadzībām, romu tautības bērni, bērni internātskolās, bērnu namos un ieslodzījuma vietās.

 

Izvērtējot bērnu līdzdalības iespējas, uzsvars tika likts uz jomām, kuras bērnu ikdienas dzīvē ir visbūtiskākās – ģimene; vispārējā izglītības sistēma, pilsoniskā līdzdalība; sociālā aizsardzība un pakalpojumi; veselības aprūpe un tieslietu sistēma. Tāpat tika vērtēts, cik draudzīgi un saprotami bērnam ir dažādo valsts un pašvaldību institūciju izveidotie mehānismi, kas ļauj bērnam saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī iesniegt sūdzību vai atsauksmi par saņemtajiem pakalpojumiem.

 

Bērnu fokusgrupu diskusiju rezultāti ļauj secināt, ka bērniem, tāpat kā vairumam pieaugušo Latvijā, nav skaidra priekšstata, kas ir līdzdalība un kā tā izpaužas praksē. Izglītības jomā bērnu viedoklis pārsvarā tiek jautāts par skolas un klases pasākumiem vai ekskursijām, kas ir vērtējams atzinīgi, bet tomēr neiekļauj bērniem daudz būtiskāku jautājumu kopīgu apspriešanu. Bērnu atbildes liecina, ka viņiem nav izpratnes par to, kā ietekmēt notikumus un procesus ārpus savas ģimenes robežām. Lai arī teorētiski līdzdalības iespējas pastāv, tomēr skolēni nevarēja nosaukt reālu piemēru, kad būtu varējuši ietekmēt kādu būtisku jautājumu par pārmaiņām skolas vidē un mācību procesā, vēl mazāk viņi saredzēja iespēju ietekmēt lēmumus pilsētas un valsts līmenī.

Vērtējot bērnu iespējas iesniegt sūdzību, atsauksmi vai ierosinājumu, konstatēts, ka lielākoties bērniem nav šādas pieredzes, kā arī bērnu vidū ir priekšstats, ka sūdzēties ir slikti. Tāpat bērniem nav ticības, ka viņu iesniegumi spētu atrisināt problēmu, drīzāk pretēji – bērni baidās par attieksmes pasliktināšanos un negatīvām sekām no pieaugušo puses, par kuriem ticis ziņots.

 

Valsts un pašvaldību līmenī darbojas vairākas jauniešu organizācijas, tomēr kā informē to pārstāvji, jauniešiem kopumā nav pietiekamu līdzdalības iemaņu un motivācijas būt pilsoniski aktīviem. To var skaidrot gan ar jauniešu neticību, ka viņu viedoklis tiks uzklausīts, gan skolēnu pašpārvalžu „simbolisko darbību”, kas pārsvarā rīko pasākumus, nevis piedalās lemšanā par būtiskām izmaiņām skolas darbībā.

 

Pētījuma laikā secināts, ka gandrīz visās jomās trūkst bērniem draudzīgas un saprotamas informācijas. Jo īpaši tas ir attiecināms uz publiskās pārvaldes iestādēm un to komunikāciju ar iedzīvotājiem, tostarp bērniem. Tāpat tas attiecināms uz normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas sarežģītās un specifiskās valodas dēļ bieži ir grūti saprotami pat pieaugušajiem, nerunājot par bērniem. Tādējādi bērni un jaunieši faktiski tiek izslēgti no iespējas sekot līdzi savā pašvaldībā vai valstī notiekošajam un aktīvi iesaistīties sev būtisko lēmumu pieņemšanā.

 

Pētījuma diskusijās iesaistītie eksperti uzsver, ka ir ārkārtīgi būtiski visos līmeņos bērna līdzdalību uztvert nevis kā formālu tiesību normu, bet kā reālu praksi. Pieaugušo pienākumu ir no mazotnes mudināt bērnu izteikt savu viedokli, izrādīt iniciatīvu un gūt pārliecību par savām spējām. Jo tikai tā, pieaugot viņi spēs uzņemties atbildību par savu dzīvi un paša pieņemtajiem lēmumiem, kas būtiski ietekmēs visas sabiedrības kvalitāti.

 

Pētījumā iegūtais informatīvais materiāls, kā arī izstrādātie ieteikumi ir iekļauti Nacionālajā ziņojumā, kurš apskatāms šeit: http://www.bernulabklajiba.lv/projekti/bernu-lidzdalibas-novertesanas-riks/

 

Biedrība „Latvijas Bērnu labklājības tīkls” ir sabiedriska organizācija, kuras galvenais mērķis ir veicināt bērnu līdzdalību, labklājību un labsajūtu Latvijā. Biedrība apvieno nevalstiskās organizācijas un fiziskas personas, kas darbojas izglītības, veselības, sociālajā un bērnu interešu aizstāvības jomās. Vairāk informācijas www.bernulabklajiba.lv

Projekta „Bērnu līdzdalības novērtēšanas rīka ieviešana vadītāja Latvijas Bērnu labklājības tīkla koordinatore Daiga Eiduka.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ne ar tehnoloģijām pārbāzta, bet tāda,kuras procesos mērķtiecīgi ir paredzēts laiks jēgpilnām sarunām, lai acis ne monitoros, bet citu cilvēku acīs.Cerams, arī šāds kritērijs parādīsies, 21. gadsimta Latvijas skolas vērtējot.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.