Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

K. Šadurskis: Ja nebūs labu skolotāju, nebūs arī labu skolu

Autors: Ilze Brinkmane @ 10.12.2017

K. Šadurskis: Ja nebūs labu skolotāju, nebūs arī labu skolu
Foto: Andris Bērziņš

7. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika preses brīfings, kurā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” pētījumu grupas vadītājs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, lai informētu par sarunām ar Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvjiem par skolu tīkla optimizāciju.

Ar lielu daļu pašvaldību uz viena viļņa

Kā atzina ministrs K. Šadurskis, notikusi konstruktīva saruna.

„Man radās iespaids, ka ar pašvaldību vadītājiem Kurzemē esam uz viena viļņa skolu tīkla risinājumu meklēšanā un, kā tālāk attīstīt skolu tīkla sistēmu. Visi bija vienisprātis, ka galvenais kritērijs ir izglītības kvalitāte, tas nozīmē iedot visiem skolēniem maksimumu. Notiks sarunas ar katru pašvaldību, meklējot labāko risinājumu,” norāda ministrs un piebilst, ka IZM rīcībā ir ārkārtīgi labs darba materiāls – J.Turlā vadībā veiktais pētījums, kas dod labu faktu bāzi, bet tālākie lēmēji par izglītības iestāžu likteni būs pašvaldību domes.

J. Turlajs norāda, ka Kurzemes reģions uz pārējo pašvaldību fona izskatās pat labāk. „Pašvaldību vadītāji domā, kā tikt uz priekšu, priecājos, ka viņi ir novērtējuši mūsu paveikto, lieto skolu karti, iedziļinājušies pētījumā, bet nesen pēc tikšanās ar Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem radās izjūta, ka tur tikai domā, kā saglabāt esošo situāciju, saglabāt skolas,” uzsver pētījuma autors.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Bērziņa norāda, ka ļoti uzmanīgi novērtējot katru skolu, īpaši skolas, kurās ir mazs bērnu skaits, bet jāpārvar lieli attālumi. „Protams, ir jāskatās uz izmaksām un domājam par optimizāciju. Jau šovasar dome pieņēmusi lēmumu apvienot trīs skolas vienā – Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā un atstāt tikai vēl vienu no patlaban pilsētas četrām vidusskolām, tādā veidā domājot gan par kvalitāti, gan iespēju skolotājiem samaksāt cienīgu atalgojumu. Mūsu nodoms ir izveidot Valsts ģimnāziju un uzņemt audzēkņus jau no 1. klases. Nesen kopā bijām pulcējušies Kurzemes plānošanas reģionu pašvaldību vadītāji un viņu vārdā saku atzinīgus vārdus ministrijai un J. Turlajam par pētījumu, jo tas sniedz bagātīgu informāciju koncentrētā veidā, kāda līdz šim nebija pieejama,” teic I. Bērziņa.

Galvenie ir finanšu aprēķini, nevis emocijas

K. Šadurskis akcentēja, ka lauku novados primāri jādomā par darba vietām un dzīvojamo fondu, piemēram, Pāvilostā jaunās ģimenes nevar nodrošināt ar dzīvesvietu.

Uz jautājumu, vai novadi ir gatavi atteikties no visām vidusskolām, jo Ventspils novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Mačtams publiski paudis neizpratni, piemēram, par prognozēto Ugāles vidusskolas likteni, ministrs pauda cerību, ka pašvaldības lēmumus pieņems labu mērķu vadītas, veicot finanšu aprēķinus, nevis emociju iespaidā.

Viņš skaidro, ka grozījumi Izglītības likumā neaizliedz atvērt vidusskolas klasi ar mazāku skolēnu skaitu, nekā valdības noteiktais minimums, tas vienīgi maina finansējuma principus un pašvaldībai no sava budžeta jāpiemaksā trūkstošo, lai pedagogs var saņemt cienīgu atalgojumu. „Mana stingra pārliecība, ja mazās skolās ar ļoti nelielu skolēnu skaitu pedagogs nevarēs nopelnīt algu, tad jaunie pedagogi diezin vai nomainīs pensijā devušos. Katra skolā ir labi pedagogi un, ja viņu tur nebūs, tad nebūs arī labu skolu,” stāsta K. Šadurskis.

Uz laikraksta vaicājumu, vai analizēti rezultāti vietās, kur jau notikusi skolu optimizācija un vai no jauna izveidotajās skolās ir pieejama augstāka izglītības kvalitāte? Vai godprātīgi domāts par bērniem, vai bijuši citi būtiski apsvērumi, veicot aprēķinus, jo par jaunās Saldus vidusskolas izveides gaitu, apvienojot 1. un 2. vidusskolu, dzirdēta pretrunīga informācija? „Apvienošanas process bija mazliet samocīts un emocionālais fons pēc tam radīja zināmas grūtības un daļa pedagogu aizgāja,” atzīst ministrs, bet J. Turlajs piebilst: „Blakus ir Brocēnu novads, Brocēni un Saldus ir viena funkcionālā teritorija. Ir skolēni, kas no Brocēniem brauc mācīties uz Saldu un daļa – otrā virzienā. Ja viens novads veic nepopulārās un sāpīgās reformas un cits turpina visu uzturēt, kā līdz šim, lai arī pētījumā centāmies norādīt, ka tur situācija ir jāmaina, tad tas bija pamats, kāpēc daļa skolotāju no Saldus devās uz Brocēniem, jo tur paliek viss pa vecam. Ja gribam sasniegt reformu ar rezultātu, tad jāskatās kompleksi. Protams, optimizējot skolu tīklu, vajadzētu labākajiem skolotājiem saglabāt darba vietas, neatkarīgi, kurā novadā strādājuši pirms tam.”

Uz jautājumu, kā novērtē, vai pašvaldības pieņemtais lēmums ir arī gana profesionāls, J. Turlajs iesaka analizēt dažādus piemērus – gan sliktus, gan labus. „Visbiežāk par pētījuma ieteikumiem tiek skandēti lozungi, ka tā ir lauku iznīcināšana, bet otrā plānā paliek, kā mēģinām situāciju risināt, lai tiktu uz priekšu.”

Ministrs norāda, ka vissliktākais ir pieticība, apmierināšanās ar viduvējību, bet jācenšas pēc izcilības.

Laikraksta piebilde, vai to var panākt ar mehānisku skolu apvienošanu, neņemot vērā emocionālo fonu un cilvēku psiholoģiju, palika bez komentāra. I. Bērziņa skaidroja, ka, domājot par lauku skolām, būtiska ir ceļu kvalitāte un finansējums to uzlabošanai.

Uz jautājumu, vai negrozāms paliek IZM noteiktais skaits vidusskolā – 150, ministrs norāda, ka tas ir ļoti argumentēts viedoklis, bet Ministru kabinetā pieņemtais būs diskusiju rezultāts.

I. Bērziņa skaidro, ka Kuldīgas novadā laukos jau ilgu laiku nav vidusskolu un Kuldīgā šis skaits ir pieņemams.

Uz jautājumu, vai slēgto skolu skolotājiem tiks piedāvāts darbs ģimnāzijā, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja atbild: „Esam reorganizācijas procesā, tiek veidota darba grupa. Kopā ar skolu padomēm, kas iesaistītas šajā darbā, tiks izraudzīts jaunās apvienotās skolas direktors, jo vietējai sabiedrībai tas ir emocionāls un svarīgs jautājums. Tāpat saliksim pa punktiem, kas un kā tiks darīts. Lielākajai daļai skolotāju būs darbs apvienotajā skolā un atalgojums palielināsies. Divās skolās ir notikušas arī vecāku sapulces, bet visās esam tikušies ar skolotāju kolektīvu.”

Uz jautājumu, vai pētījuma ieteikumus izdosies realizēt pilnībā, K. Šadurskis atbild: „Tas ir ļoti labs materiāls, jā tā nebūtu, tad nebūtu pamata runāt, tad būtu tikai emocionālie argumenti, ka mūsu bērni skaisti dzied un pagalms aizaugs ar alkšņiem utt. It kā saprotamas lietas, bet finanšu līdzekļi ir jāiegulda racionāli, lai sasniegtu mērķus, kas mums izglītībā ir svarīgi.”

Pētījuma autors piebilst, ka pirms dažām dienām skaipā notikusi konference ar Latgales pašvaldību pārstāvjiem Baltinavā, bet noskaņa liecinājusi, ka tur izplatīta dezinformācija.

 

Uz laikraksta jautājumu, vai izdevās kliedēt bažas, J. Turlajs saka, ka atbildēt uz neskaitāmajiem jautājumiem un apgalvojumiem neesot dota iespēja, jo saziņas laiks beidzies.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki ir jāizglīto, jo viņi bieži izmanto to, ko izlasa „Google”, un uzticas visam. Nākotnē ir gudri jāizmanto sociālie mediji, piemēram, „Facebook” ir jāsasaista ar skolām, un šajā ziņā lielākie palīgi būs skolotāji.
Johens Špangenbergs (Jochen Spangenberg), izdevniecības „Deutsche Welle” attīstības menedžeris


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.