Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Autors: IK informācija @ 18.07.2017

18. jūlijā Valsts kancelejā iesniegta atklāta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un frakciju priekšsēdētājiem. Vēstulē pausts sašutums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” anotāciju, kurā atrodami dažādi nepamatoti apgalvojumi un puspatiesības. Vēstuli parakstījušas vairāku izglītības nozares biedrību vadītājas: Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Dr. paed. Zane Ozola, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

„Pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti, pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji, ārsti, veselības ministre, tiesībsargs u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Fakts, ka reforma tiek virzīta, neraugoties uz nozares pārstāvju iebildumiem, patiesībā nemaz neizbrīna, tāpat kā fakts, ka reforma tiek turēta zināmā slepenībā, taču pārsteigumu radīja IZM likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” anotācija, kurā atrodami dažādi nepamatoti apgalvojumi un puspatiesības, uz ko vēlamies vērst uzmanību.

Jau pašā anotācijas sākumā ideja uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma tiek pamatota ar pilotprojektu „Mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveide”, ko 2009. līdz 2011. gadā realizēja Valsts izglītības un satura centrs (VISC), taču nekur nav pieminēts, ka patiesībā tā bija darba grupa, kas izstrādāja sešgadnieku aprobācijas programmu un atbalstīja tādas pirmsskolas programmas, kādas pastāv šobrīd.

Tāpat anotācijā minēts, ka šobrīd piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā un vecāki bērni 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, taču šis apgalvojums netiek pamatots ar faktiem vai piemēriem. Pat, ja šim apgalvojumam varētu piekrist, tad loģiskāk būtu veikt izmaiņas izglītības saturā, nevis pārcelt bērnus uz skolu. Papildus tam tiek minēts, ka šobrīd notiek resursu daļēji neefektīva izlietošana – tas neapšaubāmi ir ļoti skaļš apgalvojums, lai to izteiktu bez piemēriem un konkrētiem faktiem, kādi anotācijā nav iekļauti.

IZM anotācijā minēts, ka pirmsskolas izglītība ilgst divus gadus – vēlamies uzsvērt, ka bērna pirmsskolas izglītība pēc vecāku izvēles var ilgt nevis divus gadus, bet no 1,5 gada vecuma, attiecīgi, krietni ilgāk. Obligātā pirmsskolas izglītība ir piecus un sešus gadus veciem bērniem, taču statistika liecina, ka pirmsskolas izglītība ir pieprasīta jau no 1,5 gadu vecuma, to ietekmē dažādi faktori, piemēram, vecākiem ir jāatgriežas darba tirgū u.c. Turklāt, nevēlamies piekrist arī IZM apgalvojumam, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu dēļ veidojas bērnudārzu rindas. Pieci un seši gadi ir obligātās pirmsskolas apguves vecums, un šajā vecuma posmā rindu bērnudārzos nav, tās veidojas tieši jaunākajās grupiņās. Skolas gaitas no sešu gadu vecuma neatrisinās rindu problēmu, tas tikai radīs rindas uz 1. klasi virknē skolu.

Vēl dokumentā minēta atsauce uz darba grupu, kas 2012. gadā apkopoja un izvērtēja iespējamos risinājumus agrākas vidējās izglītības apguves iespēju nodrošināšanai. Minētā darba grupa nenāca klajā ar secinājumiem, rezultātiem vai iespējamiem risinājumiem, taču šobrīd, pēc pieciem gadiem, ministrija ir lēmusi atsaukties uz grupas darbu.

Neviļus rodas sajūta, ka IZM šīs reformas veidošanā ir sava ceļa gājējs, kas plāno un strādā, nesadarbojoties ar citu nozaru ministrijām. Piemēram, anotācijā tiek minēts, ka pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma bērns var uzsākt skolā, kura nodrošina atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām, taču nav nekas nav minēts, piemēram, par higiēnas prasībām sešgadniekiem, ko nosaka Veselības ministrija un kuras tiek ievērotas pirmsskolas izglītības iestādēs, taču šobrīd tās nav iespējams īstenot visās skolās. Lai īstenotu higiēnas prasības, skolām būtu nepieciešamas papildu telpas un aprīkojumu, kas attiecīgi radīs lielus izdevumus.

IZM pauž arī apgalvojumu, ka šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs pilnvērtīgi netiek izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls. Arī šis apgalvojums ir atstāts bez pamatojuma vai pierādāmiem faktiem.

 

Mēs saprotam, ka IZM ar šo reformu vēlas panākt, lai skolas solos nesēdētu divdesmitgadīgi jaunieši, saprotam vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti, taču nav skaidrs, kādēļ ilgi gaidītās reformas IZM aizsāk ar tik nepopulāru, neatbalstītu, neapdomīgu sākumu? Kā mums noticēt labiem nodomiem, ja reforma ir pilna ar pretrunām un aplamībām? Neatkarīgā izglītības biedrība izstrādāja detalizētu prezentāciju, ar kuru iepazīstināja gan izglītības un zinātnes ministru Kārļa Šadurska kungu, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, taču IZM anotācijā tie minēti kā nebūtiski sabiedrības iebildumi, tāpēc šoreiz aicinām koalīcijas partnerus lūgt IZM pamatot un paskaidrot likumprojekta anotācijā iekļautos apgalvojumus." 

Komentāri:




Māra

03.08.2017

Pilnībā piekrītu uzdoto jautājumu virzībai, diemžēl zinu arī atbildi. Mūsu ministrijai, īpaši Šadurska kungam ir pilnīgi vienalga, ko speciālisti būtu gatavi ieteikt, viņam ir uzdevums "reformēt", ko viņš arī dara. Ja iepriekšējā mācību gadā izdevās ietaupīt uz algu reformu rēķina(noņemot pakāpju piemaksas par darbu ap mācību stundu, palielinot gada slodze par 240 stundām profesionālajās mācību iestādēs u.t.t.), tad šobrīd arī vienīgais uzdevums- kaut ko ietaupīt. Ja visām pirmskolas iestādēm samazinās 6-gadīgo grupas, kurās nav jābūt 30 audzēkņiem, tad kopumā uz katrām 2 grupām iegūs 50% ekonomiju. Kvalitāte un rezultāts ir tikai aizslietnis. Es pat sliecos domāt, ka pēdējo 2 gadu spēles ar matemātikas CE saturu ir pasūtījums, lai būtu pamatojums kritikai. Diemžēl esam iekļuvuši naudas spēlēs un reālā situācija izglītības sistēmā (kuras mums nav!) interesē tikai daļu pedagogu un vecāku. Ja skolotāji reiz uzdrīkstētos un pieteiktu streiku pēc būtības... Bet tā ir liela utopija. Tāpat kā cerība uz reālām un pozitīvām izmaiņām.

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izglītība un kultūra veido ciešu savstarpēju saikni. Ja nav kultūras, ko turpināt, attīstīt, nav nepieciešama izglītība, un otrādi.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.