Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu plānots ieviest 2021.gada beigās

Autors: LETA informācija @ 21.01.2020

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu plānots ieviest 2021.gada beigās
Foto: relocatepuertorico.com

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu plānots ieviest 2021.gada beigās, taču jau šī gada nogalē tā uzsāks darbu pilotrežīmā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja. Atbilstoši ievadītajiem datiem, izglītības iestādes varēs redzēt tos kolēģus pie kuriem var doties smelties labās prakses piemērus. Arāja uzsvēra, ka izglītības monitoringa sistēma nebūs skolu reitings, taču tas uzrādīs gan skolu veiksmes stāstus, gan problēmsituācijas, kas jārisina.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) sēdes sākumā uzsvēra, ka sabiedrībā ir ārkārtīgi atšķirīga izpratne par izglītības kvalitāti un skolēnu sasniegumi lielajās pilsētās, reģionālajos centros un lauku skolās ir būtiski atšķirīgi.

Sēdē neviena no uzaicinātajām amatpersonām tā arī nenodefinēja, kas ir izglītības kvalitāte, Arāja vien atzina, ka to nevar tik vienkārši izdarīt. Viņa stāstīja, ka iesaistot 60 izglītības ekspertus notikušas 18 intervijas un trīs publiskas diskusijas, kuru rezultātā izstrādāts izglītības kvalitātes pamatkategoriju un pamatelementu struktūra, kura sastāv no četriem elementiem, proti, atbilstība mērķiem, kur iekļaujas kompetences un sasniegumi, izglītības turpināšana un nodarbinātība, kā arī vienlīdzība un iekļaušana.

Savukārt ar kvalitatīvām mācībām tiek saprasta mācīšana un mācīšanās, pedagogu profesionālā kapacitāte, kā arī izglītības programmu īstenošana. Labā pārvaldībā iederas atbalsts un sadarbība, vadības profesionālā kapacitāte, kā arī finanšu un administratīvā efektivitāte. Ar iekļaujošu vidi saprot izglītības iestādes pieejamību, drošību un labsajūtu, kā arī infrastruktūru un resursus.

"Patlaban izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai ir noformulēti 148 rādītāji. Izstrādes procesā ir šo rādītāju trīs grupas par kurām vienoties ir liels izaicinājums. Pirmajā grupā ir rādītāji, kuri ir saskaņoti, piesaistīti attiecīgam pamatelementam un ir datu vākšanas metodika un process," sacīja Arāja. Viņa skaidroja, ka rādītāji, kuri ir saskaņoti, bet nepieciešama turpmāka izpēte, lai varētu izstrādāt kvalitatīvu datu vākšanas un apkopošanas metodiku un procesus. Savukārt trešajā grupā ir nozīmīgiem izglītības kvalitātes aspektiem atbilstoši rādītāji, kuriem ir jāizstrādā gan normatīvais regulējums, gan jauni datu vākšanas procesi. 

Arāja norādīja, ka šogad IZM turpinās sagatavot rādītāju aprakstus, izstrādās monitoringa rīku aprakstus un pilnveidos un attīstīs prototipu vizualizācijas, lai tās varētu lietot ierobežotā apjomā jau šā gada beigās. Tāpat šogad plānots monitoringa rīku prototipus sasaistīt ar Valsts izglītības informācijas sistēmu. Tiks izstrādāta agrīnās brīdināšanas sistēma, kuras mērķis ir izveidot instrumentu izglītības iestāžu paškontrolei un izglītības kvalitātes regulāram ārējam monitoringam, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo skolas vai izglītības programmas akreditāciju.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols deputātus informēja, ka ar šā gada 1.septembri sāks ieviest kvalitātes vadības sistēmu izglītībā, kuras pamatā būs trīs komponentes, proti, izglītības iestādes iekšējā un ārējā vērtēšana jeb akreditācija un izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, tai skaitā risku pārvaldības sistēma.

Ozols uzsvēra, ka par plānotajām izmaiņām akreditācijas pieejā IKVD organizē valsts finansētus kursus visiem vispārējo izglītības iestāžu vadītājiem un pašvaldību izglītības speciālistiem.

Saeimas deputāti atzinīgi novērtēja, to, ka atbilstoši "Skola 2030" jaunā satura ieviešanas principiem, izglītības iestāžu darbība ir decentralizēta, tiks palielināta dibinātāja atbildība par izglītības kvalitāti un palielināsies skolas atbildība par kvalitatīvu izglītību.

Saeimas deputāte un bijusī IZM amatpersona Evija Papule (S) aicināja IZM amatpersonas, izstrādājot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, neaizmirst par to, kāds no tās būs ieguvums skolēniem.

Izglītības kvalitātes monitoringa izstrāde un ieviešana pēc aģentūras LETA aprēķiniem izmaksās vismaz 10 miljonus eiro, kas ir divu Eiropas Sociālā fonda un divu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Komentāri:




Claudia Klein

29.03.2020

Sveicināti un sveicināti Spotcap globālo aizdevumu pakalpojumos. Mans vārds ir Klaudija Kleina, es esmu aizdevējs un arī aizdevumu konsultants.

Vai jums ir nepieciešams finanšu atbalsts? vai jums ir nepieciešams aizdevums dažādiem mērķiem? ja jūsu atbilde ir apstiprinoša, es ieteiktu jums sazināties ar manu firmu, izmantojot | spotcapglobalservices@gmail.com | vai nosūtiet mums ziņojumu vietnē WhatsApp: +4915758108767 | un jūsu kontā ir aizdevums 24 stundu laikā, jo mēs piedāvājam izcilus aizdevuma pakalpojumus visā pasaulē.

Mēs piedāvājam visa veida aizdevumu pakalpojumus (individuālais aizdevums, biznesa aizdevums un daudzi citi), mēs piedāvājam gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aizdevumus, kā arī jūs varat aizņemties līdz 15 miljoniem eiro. Mans uzņēmums palīdzēs sasniegt dažādus mērķus ar plašu aizdevuma produktu klāstu.

Māra

27.09.2019

Ministres kundzei ir visai primitīvs priekšstats par bērnu bērnudārzā. Jā, šobrīd bieži sastopam "piekatīšanas" situācijas. Bet mērķim vajadzētu būt "darbošanās". Zinu daudz audzinātāju, kuri prot ne tikai vadīt nodarbības, bet arī lietderīgi aizpildīt pārējo laiku, organizējot un iesaistoties rotaļu darbībā ar noteiktu mērķi. Un šāds darbs prasa daudz vairāk laika, lai sagatavotos, nekā pedagoga darbs klasē. Vai ministres k-dze cenšas emocionāli traumēt esošos un topošos pedagogus? Vispirms tika pazemoti darbinieki pēc vecuma, tagad pēc darba vietas... Kas tālāk?

Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)