Ignorējot LIZDA, LPS un vecāku iebildumus, valdība akceptē grozījumus Izglītības un Vispārējās izglītības likumā
Autors: Daiga Kļanska @ 03.04.2018
Ignorējot Latvijas izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un
vecāku iebildumus, valdība 3. aprīlī akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
izstrādātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Par grozījumiem
abos likumos vēl lems Saeimā.
Bērni 1. klasē,
sākot ar sešu gadu vecumu
Viens no būtiskākajiem likumu grozījumiem ir pamatizglītības
apguve jeb mācības 1. klasē bērniem ar sešu gadu vecumu.
Atkarībā no veselības stāvokļa un
psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm
un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Ģimenes ārsta atzinums vai psihologa atzinums nav
nepieciešams, ja pirmsskolas izglītības programmas apguvi saskaņā ar vecāku vēlmēm pagarina par vienu gadu izglītojamajam, kuram 6 gadi
aprit laikā no 1. septembra līdz 31. decembrim.
„Bērni
pamatizglītību varēs uzsākt vai nu bērnudārzā, vai skolā, kur jau pašlaik īsteno kā pirmsskolas, tā pamatizglītības programmas un viņu attīstības un mācīšanās
vajadzību nodrošināšanai ir piemērota vide. Sešgadniekam, kurš mācīsies 1. klasē, būs jānodrošina
pagarinātā diena, kustību aktivitātes svaigā gaisā, atpūtas iespējas un rotaļas,” skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs
Guntars Catlaks.
Savukārt
piecgadīgiem bērniem pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei.
Ir paredzēts noteikt, ka mācību stundas ilgums 1. klasē ir 35 minūtes. Jaunā satura īstenošanas pieejā būtiska ir mācību darba organizācijas formu daudzveidība, līdztekus mācību stundai nodrošinot atpūtu, rotaļas, spēles, praktikumus, kā arī nodarbības dabā un mācību ekskursijas. Pēc mācību nodarbībām 1. klases skolēniem no
valsts budžeta mērķdotācijas tiks nodrošināta iespēja saņemt pedagoģisku palīdzību, organizēti
pavadīt
brīvo laiku un droša vide, pavadot laiku pagarinātajā dienas grupā, kur tiks iekļauta atpūta svaigā gaisā, individuāla palīdzība, rotaļas, spēles un citas nodarbības. Pēc obligātajām mācību
nodarbībām skolēns varēs apmeklēt interešu izglītības pulciņus un fakultatīvu nodarbības.
Pirmsskolas izglītības vadlīnijas sola valdībā apstiprināt līdz jūnijam
Valdības sēdē IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa teica – ir respektēti sociālo partneru iebildumi un likumprojektu anotācijā norādīts, ka pirmsskolas izglītības vadlīnijas valdībā tiks apstiprinātas līdz šā gada jūnijam. Viņa solīja, ka divu nedēļu
laikā valsts sekretāru sanāksmē tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas,
lai būtu pietiekami daudz laika par tām diskutēt un tās saskaņot.
IZM nesaskata vajadzību izdalīt atsevišķu moduli latviešu valodai
Viens no būtiskiem sociālo partneru iebildumiem bija par latviešu valodas – vienīgās valsts valodas – lomas samazināšanu, iekļaujot to kopējā mācību jomā „Valodas”. IZM valsts sekretāre L. Lejiņa ir pārliecināta, ka nav nepieciešamības izdalīt
atsevišķu moduli latviešu valodai. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis domā tāpat.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure valdības sēdē norādīja, ka projekts „Kompetenču pieeja mācību saturā” nestrādā tandēmā ar IZM, savukārt ģimenes attīstības un kultūras centra „Alise” pārstāve Vineta Preisa vērsa ministru uzmanību uz to, ka patlaban netiek
aprobēts jaunais izglītības saturs, bet gan idejas, tādēļ vecāki ir satraukti par to, ko un kā pēc izglītības reformas mācīsies viņu bērni. Viņa uzskata: kamēr jaunais saturs un mācību pieejas nav pārbaudīti praksē, izvērtēti un nav redzams, ka tie
sniedz pozitīvu rezultātu, nevar atbalstīt eksperimentus ar bērniem.