Eksperti augstskolu studiju programmās rekomendē radošumu, vairāk prakses un IT plašāku izmantošanu

Autors: LETA informācija @ 04.01.2012

Kā informēja Augstākās izglītības padomes (AIP) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta pārstāve Ausma Mukāne, AIP no šī gada 9.maija īsteno ESF projektu "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", kas ilgs līdz 2013.gada 30.aprīlim.

No atbilstīgi "Latvijas izglītības klasifikācijai" Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apstiprinātajiem 28 augstākās izglītības studiju virzieniem projektā līdz pagājušā gada beigām ir izvērtēti virzieni: "Tulkošana", "Māksla", "Izglītība", "Ģeogrāfijas un zemes zinātnes", "Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija", "Transporta pakalpojumi", "Reliģija un teoloģija" un "Dzīvās dabas zinātnes".

Visos pārējos virzienos ir notikuši semināri, noteikts informatīvā ziņojuma iesniegšanas laiks vai ziņojums jau iesniegts, ir iezīmēti datumi turpmākām ekspertu vizītēm virzienu vērtēšanas uzsākšanai vai jau ir notikušas vizītes.

Tuvākās ekspertu vizītes 2012.gada janvārī paredzētas valodu un kultūras, vēstures un filozofijas, informācijas un komunikācijas zinātņu studiju, kā arī vēl citos virzienos. Visu virzienu izvērtēšanu paredzēts veikt līdz 2012.gada vidum.

Ārvalstu eksperti, runājot par pašu vērtēšanas procesu, norādījuši uz nepieciešamību uzlabot komunikāciju - jābūt pretimnākošiem un atsaucīgiem sadarbībai, jāuzsver un jācenšas parādīt studiju procesa rezultātus. Informatīvajiem ziņojumiem par studiju programmām ir jābūt konkrētākiem, vispārīgiem faktiem minot piemērus. Tāpat uzmanība jāpievērš starptautiskai sadarbībai un starptautiskām datu bāzēm.

Savukārt par nepieciešamajiem uzlabojumiem studiju procesā augstākas kvalitātes sasniegšanai eksperti rosinājuši lielāku radošumu, vairāk prakses, informācijas tehnoloģiju plašāku izmantošanu - ne tikai "Moodle" programmatūras lietošana, bet arī svarīgi ieviest interneta konferences, lekciju iespējas ar IT, jo tieši IT daudzveidīga izmantošana sekmē ārzemju studentu piesaistīšanu, ciešāku sadarbību ar reģiona un ārvalstu organizācijām.

Studiju virzienu izvērtēšana jau tagad uzrāda problemātiskas un uzlabojamas zonas ne tikai konkrētos virzienos, bet augstāk.

Īstenojot ESF projektu pirmo reizi 20 gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas notiek tik vērienīga studiju programmu izvērtēšana, skatot tās pa virzieniem visas augstākās izglītības sistēmas un valsts mērogā, ne tikai vienas augstskolas kontekstā, kā tas ir atsevišķu augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijā.

Ārzemju un vietējo ekspertu komanda izvērtē visas viena studiju virziena programmas pēc atbilstības kritērijiem četrās galvenajās vērtēšanas jomās - kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība un pārklāšanās - un redz tās kopumā, kalpos iespējami objektīvākiem lēmumiem, kā konkrētajā sociāli ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā labāk attīstīt katru studiju virzienu, kā arī visu augstākās izglītības sistēmu. Pēc studiju virzienu izvērtēšanas lēmumus par studiju virzienu un augstākās izglītības sistēmas pilnveidi pieņems Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Ekspertu grupā tiek iekļauti Latvijas eksperti, kā arī viens vai vairāki Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvji un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, ja šīs abas organizācijas savus pārstāvjus ir deleģējušas, un vismaz viens starptautiskais eksperts no ārvalstīm, kuram ir pieredze studiju programmu izvērtēšanā attiecīgajos studiju virzienos. Arī studentu izglītības līmenim ir jāatbilst attiecīgo studiju programmu izvērtēšanai, vienam LSA deleģētajam pārstāvim ir jābūt augstākās izvērtējamās studiju programmas līmeņa studentam. Tieši studenti ļoti aktīvi izmanto šo iespēju piedalīties studiju izvērtēšanā.

Viens no projekta problemātiskiem jautājumiem ir rādītāji par mācībspēkiem vērtēšanas grupā "Ilgtspēja". Programmu vērtējums parādījis, ka situācijā, ja daudzi mācībspēki studiju programmā strādā nepilnu darba laiku, mazāk par pusslodzi, vai arī paralēli citās programmās, uz vienu mācībspēku iznāk mazs studentu skaits. Šo rādītāju sasaistot ar studiju maksu, rodas secinājums, ka programma tik daudz pasniedzēju nevar uzturēt. Šī situācija ekspertiem būtu īpaši paskaidrojama - ka vieni un tie paši mācībspēki strādā vairākās programmās, specializācijās.

Studiju virzienu izvērtēšanas grafikā virzieniem ar lielāku programmu skaitu ir paredzēts garāks izvērtēšanas laiks, kā arī projekts elastīgi pieļauj, ka nepieciešamības gadījumā eksperti atkārtoti atgriežas pie virziena vērtēšanas, kā tas notika virzienā "Izglītība". Pats svarīgākais ir iegūt iespējami pilnīgāku objektīvu priekšstatu un vērtējumu, nevis pieiet formāli, jo tiek iegūti orientieri sistēmas sakārtošanai un iespējami kvalitatīvākai funkcionēšanai, kas ir Latvijas augstākās izglītības sistēmas un visas sabiedrības interesēs.

Latvijas augstskolu studiju programmu satura izvērtēšanai tiek tērēti 1 001 495 lati no ESF līdzekļiem.