Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Augstskolām, uzņemot studentus, konkursa atlasē būs jārespektē triju obligāto CE rezultāti

Autors: IK informācija @ 06.12.2018

Sākot ar 2019. gada 1. janvāri, augstskolām un koledžām, uzņemot studentus, konkursa atlasē būs jārespektē nevis divu centralizēto eksāmenu (CE), kā bija līdz šim, bet visu trīs obligāto CE rezultāti, arī matemātikā, – tas paredzēts 27. novembrī valdībā apstiprinātajos grozījumos Ministru kabineta (MK) 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 „Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās”.

Normatīvā akta anotācijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka MK 2013. gada 21. maija noteikumu Nr. 281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” 17. punktā ir noteikts, ka notiek ne mazāk kā četri valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi: CE latviešu valodā, matemātikā un vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles un vismaz viens eksāmens pēc izglītojamā izvēles.

Šobrīd MK 2006. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 846 „Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” 10. punktā ir paredzēts, ka augstskolas un koledžas nosaka vismaz divus mācību priekšmetus, kuros kārtotā CE rezultāts ir konkursa atlases kritērijs. Valdībā pieņemtā grozījuma būtība ir noteikt, ka konkursā ir jārespektē visu obligāto CE rezultāti, proti, CE latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vērtējumi. IZM norāda, ka šāda prasība palīdzēs atrisināt situācijas, ka persona, iegūstot vidējo izglītību, atbilstīgi konkrētā perioda prasībām ir kārtojusi nevis minētos trīs, bet mazāk CE. Tādējādi augstskolas un koledžas savos iekšējos uzņemšanas noteikumos noteiks kārtību, kādā respektējami studētgribētāju visu kārtoto CE rezultāti atkarībā no tā, cik CE persona ir kārtojusi. Taču, lai konkurss būtu vienlīdzīgs – lai persona, kas nav kārtojusi, piemēram, CE matemātikā, varētu piedalīties līdzvērtīgā konkursā ar personu, kurai saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ir jākārto CE matemātikā, vērā jāņem personas gada vērtējums matemātikā.

IZM norāda – šos grozījumus normatīvajā aktā veic tādēļ, ka darba tirgū ir pieprasīti augsti kvalificēti, savā jomā zinoši speciālisti, savukārt augstskolām un koledžām, lai sagatavotu augsti kvalificētus speciālistus, kas var nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, ir jāatlasa tikai spējīgākie studētgribētāji. Augstskolas un koledžas šobrīd savstarpēji konkurē par studētgribētājiem, kuru ar katru gadu paliek aizvien mazāk. Uzņemšanas prasības augstskolās un koledžās nav pietiekami augstas, tādējādi netiek veicināts process, ka augstāko izglītību iegūst tikai spējīgākie studētgribētāji, bet ierobežotie resursi tiek izmantoti neefektīvi. Vidējās izglītības mērķis ir dot vispusīgas zināšanas, prasmes un veidot attieksmi, lai sagatavotu skolēnus izglītības turpināšanai augstskolās un koledžās. Šobrīd skolēnu iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmi vislabāk apliecina CE rezultāti, kas ir objektīvs kritērijs studētgribētāju atlasei.

Lai dotu laiku augstskolām un koledžām sagatavoties izmaiņām, kā arī laikus informētu studētgribētājus par noteiktajām uzņemšanas prasībām, grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2019. gada 1.janvārī.

Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Studentu apvienība iebilda, ka nepieciešams atļaut augstskolām un koledžām pašām noteikt, kuru CE rezultātus respektēt konkursā, kā arī novērst nepilnības, kuras noteikumu projekts rada attiecībā uz personām, kas nebūs kārtojušas tos CE, kas šobrīd ir obligāti. Savukārt noteikumos ir paredzēts, ka ir jāņem vērā visu obligāto CE rezultāti – augstskolām un koledžām netiek dota iespēja noteikt, kuru CE rezultāti konkursā būtu respektējami.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izglītība un kultūra veido ciešu savstarpēju saikni. Ja nav kultūras, ko turpināt, attīstīt, nav nepieciešama izglītība, un otrādi.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.