Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ar 1. septembri skolotājiem algu nepaaugstinās, gada beigās vienreizējās prēmijās sadalīs 1 444 851 eiro

Autors: Daiga Kļanska @ 20.06.2018

Ar 1. septembri skolotājiem algu nepaaugstinās, gada beigās vienreizējās prēmijās sadalīs 1 444 851 eiro
Foto: Andris Bērziņš

 

19. jūnijā valdībā izskatīja informatīvo ziņojumu „Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai”, ko sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

 

 

 

 

Saskaņā ar 2018. gada 9. janvārī valdībā apstiprināto rīkojuma projektu „Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim” ar šā gada 1. septembri zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem bija plānots palielināt līdz 710 eiro (patlaban 680 eiro). Pēc IZM aprēķiniem, šā gada četriem mēnešiem valsts budžetā būtu jāatrod 6 376 876 eiro, bet ir tikai 4 334 553 eiro, ko, likvidējot vai reorganizējot skolas, izdevies ietaupīt iepriekšējos trijos mācību gados. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis valdības sēdē skaidroja, ka šī summa ir aptuveni 1,2 % no summārās 2018. gada mērķdotācijas. Summa ir pārāk maza, lai ar tās palīdzību paceltu zemāko algas likmi par slodzi visiem pedagogiem, savukārt, lai realizētu grafiku, nodrošinot zemāko mēneša darba algas likmi 710 eiro apmērā, 2019. gadā būtu nepieciešami aptuveni 17,4 miljoni eiro.

Valdība atbalstīja IZM piedāvājumu, kurā ir paredzēts, ka 2018. gada beigās 88 pašvaldībās, kuras ir kārtojušas izglītības iestāžu tīklu, kā arī ievēro Ministru kabineta (MK) noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes un speciālās izglītības iestādes, pedagogi saņems vienreizējas piemaksas, prēmijas un naudas balvas par labu darbu. Valdības sēdes protokollēmumā paredzēts, ka pēdējiem četriem 2018. gada mēnešiem 1 444 851 eiro piešķirs no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, saglabājot konstantu finansējuma apmēru 2019. un 2020. gadam, kā arī, indikatīvi prognozējot izglītības iestāžu samazināšanās tendences kā 2018. gadā, papildus piešķirs 1,5 miljonu eiro finansējumu 2019. un 2020. gadam saskaņā ar lēmumiem, kurus līdz 2019. gada 1. martam pašvaldības pieņems par skolu reorganizāciju, likvidāciju un izglītības pakāpes maiņu.

Valdībā izskatīto informatīvo ziņojumu „Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai” var iepazīt te: http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_06/IZMinf_310518_lemumi_par_skol.1049.docx. Pielikumā katra no 88 pašvaldībām var uzzināt tai piešķirto finansējuma apjomu.

 

TM un VK iebildumi valdībā paliek bez ievērības

Izskatot IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai”, valdība neņēma vērā Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts kancelejas (VK) Juridiskā departamenta atzinumā pausto iebildumu, ka, piešķirot prēmijas tikai daļai pedagogu, netiek nodrošināts Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ietvertais vienlīdzības princips attiecībā pret pārējiem pedagogiem.

™ sākotnējā atzinumā bija izteikusi iebildumu, ka nav atbalstāma nevienlīdzīga pieeja pedagogu darba samaksas paaugstināšanā, proti, papildu finansējuma piešķiršana tikai tām pašvaldībām, kuras ir sakārtojušas izglītības iestāžu tīklu.

„Lai arī šobrīd projektā paredzēts, ka papildu finansējums tiks piešķirts vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai m pašvaldībām, kuras ir kārtojušas izglītības iestāžu tīklu, kā arī ievēro MK noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, TM joprojām uzskata, ka šāda finansējuma piešķiršanas pieeja ir uzskatāma par nevienlīdzīgu. Lai arī runa ir tikai par piemaksām, prēmijām un naudas balvām, TM ieskatā arī citiem pedagogiem ir tiesības uz šādiem papildu finansiāliem bonusiem neatkarīgi no tā, vai konkrētā pašvaldība ir veikusi izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Ņemot vērā to, ka kopējais plānoto reformu mērķis ir visu pedagogu darba samaksas paaugstināšana, šāda diferencēta pieeja papildu finansējuma piešķiršanā nebūtu atbalstāma. Pedagogu darba samaksai nevajadzētu būt tik ļoti atkarīgai no pašvaldību pieņemtajiem vai nepieņemtajiem lēmumiem, jo rezultātā viens pedagogs, kas veic tādu pašu darbu kā otrs pedagogs citā pašvaldībā, saņems mazāku darba samaksu tikai tāpēc, ka viņa pašvaldība nebūs pieņēmusi kādu lēmumu attiecībā uz izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu,” teikts TM atzinumā.

VK Juridiskā departamenta juriskonsulte Aiga Ābele, izvērtējot IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai” un tam pievienoto MK sēdes protokollēmumu, konstatējusi, ka informatīvajā ziņojumā nav izvērtēts, vai MK lēmums nodrošināt papildu finansējumu vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes un speciālās izglītības iestādes, pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu kā vienreizēja maksājuma izmaksai tikai m pašvaldībām, kas 2017./2018. mācību gadā izpilda MK noteikumos noteikto normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas ir veikušas skolu tīkla kārtošanas pasākumus, kas devuši reālu mērķdotācijas ietaupījumu 2016., 2017. un 2018. gadā, atbilst Latvijas Republikas Satversmei, kā arī nav vērtēts, kā tiks nodrošināts Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ietvertais vienlīdzības princips attiecībā uz pārējiem pedagogiem.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Metodika „Karjeras kompass” ir ļoti efektīva, un arī skolēniem patīk staigāt pa šo kompasa paklāju, meklējot atbildes uz sev aktuālākajiem jautājumiem, piemēram, par savām spējām, motivāciju, kontaktu veidošanu, darba iespēju izpēti un to, kā panākt, lai ieceres īstenotos.
Kitija Čipāne, RIIMC izglītības vadības un projektu nodaļas galvenā speciāliste


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.