Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Apzināti izvēlas nestrādāt atbilstīgi specialitātei

Autors: Katrīna Slišāne @ 17.12.2009

Lai arī pēdējos gados kā viena no prioritātēm augstākās izglītības un profesionālās izglītības piedāvājumā noteikta sasaiste ar Latvijas tautsaimniecības un darba tirgus vajadzībām, vairāk nekā trešdaļa augstskolu absolventu un gandrīz puse profesionālās izglītības iestāžu absolventu izvēlas nestrādāt atbilstīgi specialitātei, secināts Latvijas Universitātes (LU) apgāda izdotajā grāmatā „Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski”.

Grāmatā iekļautie pētījumi atklājuši, ka augstākās izglītības sektors darba tirgū darbojas ar mērenām novirzēm no efektivitātes, savukārt profesionālās izglītības sektors ir ļoti defektīvs un no profesionālo izglītības iestāžu absolventiem nestrādāt savā specialitātē īpaši raksturīgi studējošajiem lauksaimniecības, ražošanas un pārstrādes, pakalpojumu, dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju studiju programmās.

Savukārt augstskolās šī problēma ir izteikta humanitāro zinātņu un mākslas, inženierzinātnes un tehnoloģiju, kā arī sociālo zinātņu absolventiem. Mazāk aktuāla problēma ir izglītībā un veselības aizsardzībā, tomēr, ņemot vērā ārkārtīgi mazo atalgojumu, pētījuma autori prognozē situācijas pasliktināšanos nākotnē.

Dati liecina, ka nestrādāšanu savā specialitātē pamatā izraisa maza motivācija meklēt darbu savā nozarē, kur pat grūtībām atrast šādu darbu lielākajā daļā specialitāšu piešķirta sekundāra nozīme. Savukārt mazo motivāciju izraisa dažādi darba tirgus pieprasījuma faktori, galvenokārt – mazs atalgojums.

Turklāt nepilnīgas informācijas aprites dēļ noteiktās specialitātēs nepievilcīgais darba tirgus pieprasījums nevis samazina studentu skaitu tajās, bet gan izraisa to, ka jaunieši iegūst izglītību šajās specialitātēs, bet izvēlās pēc tam tajās nestrādāt.

Grāmatas autori secinājuši, ka pēdējā desmitgadē mainījies veids, kādā jaunieši pēc izglītības iestādes absolvēšanas iekļaujas darba dzīvē. Ja tradicionāli jauniešu integrācija sabiedrībā tiek iztēlota kā secīga pāreja no skolas uz mācībām vai studijām, kas sagatavo noteiktām profesionālām pozīcijām, pēc kurām tiek uzsāktas darba gaitas, tad mūsdienās to nomainījusi nestandartizēta un ilgāka pāreja, kam vajadzīgs ilgāks laiks, tā ir arī daudzveidīgāka un individualizēta.

Tas nozīmē, ka gados jauniem cilvēkiem ir mazāk iespēju paļauties uz kolektīviem modeļiem un orientāciju, bet lēmumi jāpieņem pašiem un jāatbild par tiem, kaut arī ir nevienlīdzīga pieeja resursiem, iespējas un riski.

Mūsdienās darba dzīvi uzsāk aptuveni piektā daļa vidusskolēnu, trešdaļa vidējo profesionālo mācību iestāžu audzēkņu un puse studentu – galvenokārt tādēļ, lai varētu nopelnīt iztiku – ja situācija to atļautu, daudzi jaunieši līdztekus mācībām nestrādātu vai strādātu mazāk, jo liela daļa jauniešu strādā pilnas slodzes darbu un ne vienmēr spēj vienlaikus arī mācīties.

Tādēļ tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši pārtrauc mācības vidusskolā vai augstskolā vai arī pārtrauc darbu. Savukārt mācības ir galvenais iemesls, kādēļ 61% nestrādājošo jauniešu vēl nav darba pieredzes.

Meklējot darbu, augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventi visbiežāk paļaujas uz personīgiem sakariem, taču augstskolu absolventi daudz biežāk nekā profesionālo skolu absolventi atrod darbu, piedaloties konkursos un atsaucoties uz sludinājumiem. Augstskolu absolventi arī divreiz biežāk nekā profesionālo skolu absolventi saņem tiešus darba piedāvājumus no darba devēja, toties profesionālo skolu beidzēji divreiz biežāk nekā augstskolu absolventi atrod darbu ar izglītības iestādes starpniecību.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264