Abonēšana    Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Vakances izglītības darbā

Vasaras Saulgrieži

Autors: Aīda Rancāne, Dr. biol., Mg. phil., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece @ 30.05.2017

Vasaras Saulgrieži
Foto: http://wallpaper.pickywallpapers.com

Kad: Zāļu diena 20.jūnijā, Jāņi 21.jūnijā. Svin vakaru un nakti līdz 21.jūnija saullēktam.

Kāpēc: Saule pie apvāršņa riet vistālāk ziemeļrietumos, visgarākā diena un visīsākā nakts.

Tradīcijas: Aplīgo dārzus, tīrumus, kokus, bites, lopus, kaimiņus. Kurina Jāņuguni. Dedzina pūdeli jeb raganu  – darvas muciņu vai vecu ratu rumbu, piestiprinātu kārts galā. Ugunī ziedo sieru, alu, Jāņuzāles. Naktī peldas ezerā vai upē, ripina no kalna lejā ugunsratu, peldina uguns plostiņu. Līgo, iet rotaļās un danco. Visu nakti pavada uguns gaismā. Sagaida saullēktu un mazgājas rasā.

Vasaras saulgriežu saistība ar Jāņa tēlu

Jānis ir galvenais vasaras saulgriežu mītiskais personāžs. Pateicoties tam, šie svētki ir ieguvuši nosaukumu „Jāņi”. Šāds princips bieži vien ir raksturīgs dažādām mītiski reliģiskām vai sociālām konstrukcijām, piemēram, saimnieka vārdā (uzvārdā) sauc visu ģimeni, dzimtu, ciemu (Mārsēns – Mārsēni, mārsēnieši), masku barveža vārdā sauc visu masku kopu (Čigāns – čigāni, Buks – buki, Lācis – lācēni u. c.), gadskārtu svētku galvenā mītiskā pārstāvja vārdā sauc visus svētkus (Ūsiņš – Ūsiņi, Māra – Māras utt.).

Jānis kā mītiskais tēls ir saistīts ar Saules kultu, tātad arī ar auglības kultu. Dziesmās tas tiek daudzināts kā Dieva dēls, kas katru gadu atjāj pie mums pašā ziedu laikā. Jāņa kumeļi ir līdzīgi Dieva, Saules vai Dieva dēlu kumeļiem – tas parāda, ka Jānis pieder debesu dievību saimei. Mītiskais Jānis ir klātesošs un līdzdarbojas visos svarīgākajos svētku rituālos.

Runājot par Jāņa vārda ģenēzi [izcelsmi, rašanos – red.], tas ir atvasināts no indoeiropiešu vārdsaknes *iā- ar nozīmi ‘nācējs, gājējs’. Jānis tiek salīdzināts arī ar romiešu dievu Jānusu, kas tiek attēlots ar divām sejām (kā dvīņi vai kā tagadne, nākotne–pagātne). Vēl Jānis tiek ieraudzīts nakts debesīs kā Oriona zvaigznājs, kurš parādās saullēkta pusē tieši Jāņu laikā (mūsdienās astronomisku norišu dēļ ir izveidojusies apmēram divu mēnešu nobīde).

 

Vasaras saulgriežu būtība

Vasaras saulgrieži iezīmējas kā Dieva dēlu un Saules meitu kāzu laiks. Tās ir arī Dieva dēla Jāņa un Saules meitas kāzas, Debess tēva un Zemesmātes, Saules un Zemes kāzas. Katrs no šiem mītiskajiem tēliem simbolizē kādu kosmisku sfēru, objektu vai stāvokli Visumā. Vai tā būtu Saule vasaras saulgriežos, zvaigznājs, zvaigzne, gaisma, debesjums, Zeme vai kas cits – šajā laikā notiek divu pretēju dzimumu satikšanās. Šāda satikšanās iemieso auglības, ražības ideju. Tā nodrošina pēctecību. Šādā aspektā Jānis ir sezonas dievība, auglības veicinātājs.

Taču te parādās arī traģiskā nots. Ir pazīstami mītiskie scenāriji, kuros Saules cikls ir pavisam īss – pavasara vienādībās tā piedzimst, vasaras saulgriežos jau mirst. Lielajā dienā gaisma ir uzvarējusi tumsu, diena ir kļuvusi garāka par nakti un Saule turpinājusi savu augšupejas ceļu, bet Jāņos tā jau ir pagriezusies lejup. Savukārt, aplūkojot Saules ciklu visa gada garumā, savā cilvēciskajā (vīrišķajā) veidolā tā ir nonākusi pilnbriedā un ir gatava apaugļot ziedošo pasauli, Zemi (sievišķo).

 

Ko nozīmē vārds „līgo”?

Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu un dziedātājus – par līgotājiem un līgotājām – vēsta Jaunrozes [kādreizējais Alūksnes apriņķis – red.] ticējums. Patiešām, vārds „līgo” ir neatņemama vasaras saulgriežu dziesmu (līgotņu) sastāvdaļa (piedziedājums), kas Jāņu dziesmām piešķir tik īpašo emocionālo noskaņu.

Dažādos Latvijas novados šis refrēns [piedziedājums – red.] var atšķirties, piemēram, „leigõ!”, „leigū!”, „līgā!” vai arī „līgo, Jānīti!”, „līgo, Jāni!”, „līgojam!”, „līgoja!”, taču Latgales vidienē un austrumdaļā Jāņu dziesmās ir sastopams arī cits piedziedājums – „rūtõ!” un „rūtõj!”. Daudzveidīgais un rituālajās vasaras saulgriežu norisēs lietotais piedziedājums liek domāt, ka tas nav vienkāršs skaņu virknējums bez jebkādas nozīmes. Ir zināms, ka tulkojumā no lībiešu valodas „līgo” nozīmē ‘lai top’, taču diez vai visā Latvijā tik plaši izplatījusies un iegūlusies visās Jāņu dziesmās būtu šāda no kaimiņiem aizgūta vārdformula. Tikpat skanīgi piedziedājumā varētu izdziedāt arī latvisko „lai top!”.

Cits skaidrojums saistās ar „līgo” atvasināšanu no darbības vārda „līgot, līgoties”, kur līgošanās kā fiziska darbība (līdzīgi šūpošanās norisei Lieldienās) ir saistāma ar šurpu–turpu kustību un nepārprotami norāda uz auglības kultu. Interesanta ir arī vārda „līgo” līdzība ar sanskrita vārdu „linga”, kas apzīmē vīrišķo auglības orgānu un kā Šivas (auglības dieva) simbols tiek izmantots rituālajās praksēs hinduismā. Lingu kā rituālo objektu atveido vertikāli novietots cilindrisks stabs ar noapaļotu virsu (līdzība ar Jāņu pūdeli). Tā pamatā ir aplis (dažkārt kvadrāts), kas simbolizē joni – sievišķo auglības orgānu (līdzība ar Jāņu ugunskuru). No šādas vīrišķā un sievišķā savienības rodas dzīvība.

 

Svinēt kuplos pulkos vai vienatnē?

Tradicionāli svētki tika svinēti, kādam noteiktam ļaužu pulkam sapulcējoties vienuviet. Svētki parasti saistās ar pacilātu, sajūsminātu noskaņojumu, kad satraukums par rituālu izdošanos mijas ar prieku par tā norisi un rezultātu. Jo lielāks ļaužu skaits piedalās rituālā un spēj savu apziņu koncentrēt uz sasniedzamo mērķi, jo lielāku pārdzīvojumu spēj sasniegt rituāla dalībnieki.

Taču arī senākos laikos visi svētki nav bijuši vienādi. Ir svētki, kuros galvenā loma pieder sievietēm. Ir svētki, kuros galvenie rituālu veicēji ir vīrieši. Ir svētki, kas ir nozīmīgāki saimniekiem, jauniešiem, ģimenei, dzimtai vai arī visam novadam. Vasaras saulgrieži pieder pie gada vērienīgākajiem svētkiem, kuros satiekas lielāks ļaužu skaits, turklāt Jāņu rituālajās norisēs ir paredzēta kaimiņu māju aplīgošana, pēc kā visi līgotāji satiekas un turpina svinības kādā kopīgā Jāņukalnā. Šāda svētku svinēšanas forma dod iespēju, piemēram, jauniešiem satikties un noskatīt citam citu.

Katrs laikmets un dzīvesveids ienes savas korekcijas arī svētku svinēšanā. Mūsdienās vienlaikus ar Jāņu svinēšanas vērienīgo atdzimšanu ir dzirdama arī vēlme norobežoties no publiskā, skaļā, ārišķīgā svinēšanas veida un ļauties vientuļai meditatīvai saskarsmei ar dabu. Bieži vien apjomīgā gatavošanās svētkiem paņem visu enerģiju un pašai svinēšanai vairs neatliek spēka. Ja nav iespējas noorganizēt visu svinētāju iesaistīšanu sagatavošanās darbos, pieņemama ir arī mazāk vērienīga Jāņu piedzīvošana. Ir jāatceras, ka galvenais ieguvums vienmēr ir katra paša individuālais pārdzīvojums, sajūtas un saskaņošanās ar Visumu. Šāda dievišķa apjausma var notikt visnegaidītākajā brīdī – plūcot pļavas puķes, iebrienot rudzu laukā vai peldoties rīta rasā.

 

Ko bērniem apzināti mācīt par vasaras saulgriežiem?

Kā zināms, bērnus interesē viss, ko dara vecāki. Bērnībā visi grib būt lieli un veikt lielo cilvēku darbus. Ar milzīgu interesi viņi vēro, kā vecāki gatavojas svētkiem. Ar tikpat lielu aizrautību bērni mēģina būt klāt arī visās Jāņu rituālajās darbībās. Retajam izdodas palikt nomodā līdz rītam un piedzīvot vienu no skaistākajiem Jāņu brīnumiem – saullēktu.

 

Bērni mācās, atdarinot vecākus. Tas, ko dara vecāki, ir nozīmīgs un bērnos nerada šaubas. Tas, kas vecākiem ir vērtība, vērtība būs arī bērniem. Ja jūs vēlaties, lai bērni apgūst tautas tradīcijas, iemācieties un izdzīvojiet tās paši. Vecākiem ir jābūt uzmanīgiem un jāmēģina sadzirdēt bērnu jautājumus, protams, sniedzot atbildes. Jautājumi parādīs, kas bērnam ir šķitis interesants un kam viņš jau ir gatavs izzināt jēgu. Gadu no gada svinot kopā Jāņus un veicot vienus un tos pašus rituālus, bērns sev atklās arvien ko jaunu, un tas attīstīs viņa izpratni par svētkiem. Līdzīgi procesi (vismaz mūsdienās) notiek arī pieaugušo dalībnieku vidū.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Nākotnē cilvēki strādās interesantāku un radošāku darbu, definēs problēmas, būs daudz mazāk fiziska darba. Viņiem nebūs tik daudz vajadzību raizēties par izdzīvošanu, viņi vēlēsies savu darbu piepildīt ar lielāku jēgu.
Edgars Pētersons, aģentūras „Weekend” partneris un stratēģiskais direktors


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.