Eiro kalkulators
Izmantots oficiālais valūtas kurss 0.702804 Papildus informāciju meklējiet šeit
Abonēšana    Pirkt e-laikrakstu Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Viedokļi Intervijas Foto Interešu izglītība Pielikums vecākiem Pirmsskolas izglītība

Par situāciju pirmsskolas izglītībā

Autors: Ilona Upeniece, Bērnu futbola attīstības centra valdes priekšsēdētāja @ 26.11.2009

Pirmsskolas izglītības asociācija, iepazīstoties ar IZM sagatavotajiem dokumentiem un dokumentu projektiem, kā arī ar izveidojušos situāciju pirmsskolas izglītībā, uzskata par nepieciešamu izteikt savu viedokli un lūgt atbildi uz šādiem jautājumiem, atzīmējot, ka līdz šim uz pirmsskolas izglītības iestāžu vēstulēm esam saņēmuši formālas, absurdas un pat nepatiesas atrunu atbildes. I Izlasot IZM 14.09.2009. rīkojumu Nr. 380 „Par pirmsskolas izglītības programmu paraugu apstiprināšanu”, ir nesaprotams –

1.Kāpēc visi programmu paraugi nav izveidoti pēc vienotas shēmas ( 1. un 2. pielikuma 6. punkts krietni atšķiras no 3. un 4. pielikuma 6. punkta);
2.Kāpēc ir būtiski sašaurinātas pirmsskolas skolotāja iespējas rotaļnodarbību organizācijas formu izvēlē;
3.Piedāvājot tikai integrētās rotaļnodarbības no agrās bērnības vecuma līdz 5 gadu vecumam, netiek ievērotas agrā un pirmsskolas vecuma posmu
īpatnības un pirmsskolas didaktikas pamatprincipi;
4.Programmu paraugos ievietotais rotaļnodarbību skaits ir nepārdomāts un haotisks, izslēdz Pil iespējas strādāt teorētiski pamatoti un radoši.

II. Iepazīstoties ar projektu „Noteikumi par vadlīnijām pirmsskolas izglītībā”, nav izprotamas šādas nostādnes:
1. Kādas zināšanas pirmskolā tiks prasītas no bērna valodā u. c.? Nākas paskaidrot, ka pirmsskolas pedagoģijā bērna zināšanas netiek definētas. Šajā vecumā veidojas priekšstati, prasmes, pieredze utt., kas ir balstīti uz praktisku darbību.
2. Atkārtoti tiek uzsvērts, ka galvenā rotaļnodarbību organizācijas forma ir integrētā rotaļnodarbība. Kādēļ tiek sašaurinātas pirmsskolas skolotāja patstāvības, radošuma iespējas? Līdz šim tika ieteiktas frontālās rotaļnodarbības, rotaļnodarbības apakšgrupā, apvienotās rotaļnodarbības (ar svešvārdu – „integrētās”), rotaļdarbības interešu centros un pašnodarbības ( šādu mācīšanas formu piedāvāja jau A. Dauge un K. Dēķens).
3. Nav „izturēts” teorētiskais pamatojums principu uzskaitījumā 6. punktā;
4. Kur ir lasāma pirmsskolas izglītības programma (vispārējā un speciālā)?
5. Pirmsskolas izglītības plānotajos rezultātos ir saskatāms absolūts
analfabētisms pirmsskolas pedagoģijā. Daļa pamatprasmju atbilst trīsgadīgu
bērnu pamatprasmēm (attaisa un aiztaisa rāvējslēdžus...), daļa četrgadīga bērna pamatprasmēm (pazīst ciparus no 1 līdz 5...) utt.
6.Neizprotami, kāpēc pamatprasmēs akcents tikai uz skaņu saklausīšanu. Vai
burtu apguve atbilstoši bērna attīstības sensitīvajiem periodiem nav būtiska?
7.Vai Latvijas pirmsskolas izglītības mērķis ir apzināti bremzēt bērnu attīstību?
Ja tas ir tā, tad kam tas ir izdevīgi?

III. Atsaucoties uz IZM aicinājumu izteikt attieksmi par sešgadnieku 1. klasē,
viennozīmīgi sakām – to nedrīkst darīt un beigsim eksperimentēt ar bērniem!
Eksperimenti jau bija 1980-tajos gados. Rezultāti bija satraucoši 4. un 5. klasēs
(rezultātus precīzi ar skaitļiem var definēt bērnu psihiatri un psihologi).

IV. Pirmsskolas izglītības speciālistus satrauc pašreizējā situācija pirmsskolas
izglītības organizācijā pašvaldību līmenī. Līdzekļu taupīšana atsaucas uz pirmsskolas
vecuma bērnu attīstību. Piemēram, Bauskas novadā, Talsu novadā, Daugavpilī u. c. Ir samazinātas mūzikas un pirmsskolas skolotāju slodzes, kas rada formālu attieksmi kopumā un ietekmē bērnu vispārējo attīstību.

V. Izglītībā kā viens no būtiskiem jautājumiem tiek akcentēts kvalitātes jautājums.
Pašvaldību rīcība pirmsskolas izglītībā norāda par pretēju darbību. Vairākos novados
un pilsētās – Valmierā, Talsos, Daugavpilī, Rīgā, Jūrmalā – metodiķu vai vadītāja vietnieku izglītības jomā amata vienības tiek likvidētas vai samazinātas slodzes, neievērojot Darba likumdošanu, paziņojot par atbrīvošanu vai izmaiņām iepriekšējās dienas vakarā.

VI. Pieprasām nekavējoties tikties Pirmsskolas izglītības asociācijā ar darba grupām,
kuras izstrādāja „Noteikumus par vadlīnijām pirmsskolas izglītībā” un „Pirmsskolas
izglītības programmu paraugus”.
Vēlot veiksmi turpmākajā darbā, 700 pirmsskolas speciālistu, Latvijas Universitātes un Liepājas Pedagoģijas universitātes pirmsskolas speciālistu vārdā Pirmsskolas izglītības asociācija

Sporta skolu slēgšana nav tālredzīga rīcība

Vienmēr esam bijuši lepni, ka mūsu mazajā valstī ir tik daudz slavenu sportistu, kuri sasnieguši augstus sporta rezultātus un nesuši labo Latvijas vārdu pasaulē.

Pašreizējā situācija liecina par to, ka nākotnē mums tas var būtiski mainīties. Vai tā ir valsts un pašvaldību sporta skolu slēgšana vai apvienošana, cietēji jebkurā gadījumā būs bērni, kā rezultātā arī viņu vecāki un visa sabiedrība.

Nav saprotams, kāpēc tie, kuru rokās ir lemšana par sporta skolu nākotni, vēlas eksperimentēt un atklāt jau esošas lietas no jauna, nevis mācīties no citu pieredzes.

Pēc Otrā pasaules kara vācieši kā vienu no pirmajiem darbiem sāka celt... sporta zāles, lai pusaudži un jaunieši pievērstos sportam un līdz ar to būtu mazāk laupīšanu, bandītisma un zagšanu. Mūsu paaudzei, par laimi, nav nācies piedzīvot karu, bet rīkojamies mēs ļoti neapdomīgi. Brīžiem pārņem sajūta, ka ņemam tik izkapti un pļaujam. Kas paliks izpļautā vietā – maza bēda.

Esam izrēķinājuši, cik tiks ietaupīts no sporta skolu slēgšanas, taču neviens nav padomājis, ka uz ielas nonāks simtiem bērnu un starp tiem būs arī daudz tādu, kas izrauti no ielas jeb no „slidenā ceļa”. Diemžēl neviens nav mēģinājis izrēķināt, cik tas izmaksās nākotnē – cietumu uzturēšana, pusaudžu atkarības no narkotikām, alkoholisma un noziedzības seku apkarošana. Zaudējumi nākotnē būs daudz lielāki nekā tūlītējais ieguvums.

Tas ir lielākais ļaunums no sporta skolu slēgšanas, kas turklāt notiek bez katras šādas skolas darbības analīzes un lietderības novērtēšanas. Kāpēc nevar ieviest kaut vai nelielu jeb simbolisku maksu par nodarbībām? Vecākiem rūp savu bērnu nākotne, tāpēc lielākā daļa tam piekristu, un tas jebkurā gadījumā ir labāk, nekā slēgt ciet un praktiski izdzīt bērnus uz ielas.

Manis vadītais Bērnu futbola attīstības centrs apsaimnieko Olimpiskā sporta centra futbola halli, kurā nāk trenēties gandrīz visi Rīgas bērnu un jaunatnes futbola klubi, sporta skolas un daudzas Rīgas vidusskolas, kā arī notiek starptautiska mēroga futbola turnīri un nometnes. Esmu gandarīta, ka ar katru gadu jauno sportistu skaits palielinās. Diemžēl jāatzīst vispārzināms fakts, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielākajai daļai bērnu vecāku ir ierobežotas finansiālās iespējas vai arī vispār nav brīvu līdzekļu savu bērnu sporta nodarbību apmaksai. Tāpēc ir izstrādāta futbola halles nomas apmaksas atlaižu sistēma, kas nodrošina 50–70% atlaidi bērnu un jauniešu futbola skolām un klubiem, kā arī dod iespēju bērnunamiem trenēties bez maksas. Pretējā gadījumā šiem bērniem nebūtu iespējams turpināt trenēties futbolā.

Varbūt vēlreiz padomāsim par to, ka, slēdzot sporta skolas, zaudējumi nākotnē būs daudz lielāki nekā tūlītējs ieguvums.

Komentāri:




Kangarooo

07.08.2010 16:24

fu kada hunja. bernunama berni dzer un tapat ir stavokli jau videji ap 19-21 gada vecuma vienalga vai ir trenejusies vai nav pirms tam kada sporta veida. skatos Ilona Upeniece, Bērnu futbola attīstības centra valdes priekšsēdētāja galigi neko nejedz un raksta murgotus minejumus kas varetu but sociali atbildigi tacu nezin ka ir patiesiba. arprac. tada tak nevar logiskus lemumus pienemt un pat izdomat.
taka nevajag murgot kas varetu but. nepis mani un es tevi nepisu.

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties

Aptauja

Vai atbalstāt obligātu izvēles eksāmena ieviešanu ķīmijā vai fizikā?




Apskatīt vecākas aptaujas



Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

Reklāmas

LIZDA

Kontakti: SIA "AB konsultants"

Marijas iela 2, 4.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67357585, F. 67357584,

Galvenā redaktore: Daiga Kļanska

e-pasts: daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Reklāmas un mārketinga vadītāja: Ineta Broka

e-pasts: reklama@izglitiba-kultura.lv

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu "Izglītība un Kultūra".

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.