Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

LU profesore Zanda Rubene: Veidojot izglītības reformas, jāuzklausa visu skolotāju viedoklis

Autors: Latvijas Universitātes profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle Zanda Rubene @ 27.11.2017

LU profesore Zanda Rubene: Veidojot izglītības reformas, jāuzklausa visu skolotāju viedoklis
Foto: Kristaps Kalns

Pēc paziņojuma par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideju 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus apgūt tikai latviešu valodā no jauna uzvirmojuši mazākumtautību skolu protesti un publiskajā telpā nereti tiek nodalītas skolas ar valsts valodu kā mācību valodu un mazākumtautību skolas, lai gan visās šajās izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem ir viena misija, un visi saskaras ar vienām un tām pašām problēmām. Britu Padomes atbalstītā projektā „Skola, kādu to vēlamies” tiekos un piedalos diskusijās ar mazākumtautību skolu pedagogiem. Uzskatu, ka skolotājiem nepieciešama iespēja izteikties, turklāt profesionālo pienākumu pildīšanā valodai nav nozīmes, svarīgākais, lai skolotāji un skolēni runātu vienā valodā.

Skolām, neatkarīgi no valodas, ir viens uzdevums

Novadu diskusijās „Skola, kādu to vēlamies!” ar mazākumtautību skolu pedagogiem diskutējam par jauno mācību saturu, skolas gaitu uzsākšanas vecumu, skolu tīkla jautājumiem, kā arī par skolotāja profesiju un uzdevumiem. Latvijā 104 vispārizglītojošās izglītības iestādēs īsteno mazākumtautību izglītības programmas (krievu, baltkrievu, poļu, ukraiņu, lietuviešu u.c.). Neatkarīgā izglītības biedrība vēlas veidot tiltu starp valsts valodas un mazākumtautību skolām, uzskatot, ka sabiedrības šķelšanai ir jāpieliek punkts, tāpēc esam ļoti priecīgi par Britu Padomes atbalstu, kas sniedzis iespēju tikties ar pedagogiem daudzviet Latvijā.

Visām skolām, neatkarīgi no valodas, ir viens uzdevums – domāt par Latvijas bērnu izglītību! Tāpēc uzskatām, ka ir jāveido vienota pedagoģiskā telpa, visus pedagogus iesaistot diskusijā. Turklāt no mazākumtautību skolām ir liela interese, skolotāji ir gatavi iesaistīties produktīvās diskusijās. Diemžēl, kad runa ir par reformām, skolotāja „parastā” viedoklis netiek uzklausīts. Arī nevalstiskajā sektorā Latvijā lielākoties darbojas latviešu valodā runājošie, taču situācija ir jāmaina, vairāk iesaistot arī mazākumtautību pārstāvjus.

Mazākumtautību skolu pedagogu viedoklis ir svarīgs

Jaunajai izglītības satura reformai būtu jāapvieno visas skolas – gan skolas ar valsts valodu kā mācību valodu, gan mazākumtautību skolas, gan pilsētu, gan lauku skolas, gan lielās, gan mazās skolas, bet realitātē tā gluži nenotiek. Arī mazākumtautību skolu pedagogi, līdzīgi kā daudzi citi, jūtas nedroši, jo pārāk labi nepārzina IZM rīcības plānus. Līdzīgi kā skolotāji skolās ar valsts valodu kā mācību valodu. Diskusijās secinājām, ka pedagogus neinteresē politika, bet gan iespēja paust savas domas un darīt savu darbu.

Neatkarīgi no mācību valodas, skolas skar līdzīgas problēmas, un tās lielākoties saistītas ar reģionālo specifiku. Jo tālāk no Rīgas skola atrodas, jo skolotājiem miglaināks priekšstats par jauno izglītības satura reformu. Skolām ir arī bažas par skolu tīkla optimizāciju, tās gan ir atkarīgas no skolas lieluma un reģiona, kurā tās atrodas. Diskutējot ar pedagogiem, esam secinājuši, ka profesionālo pienākumu izpildes laikā valodai nav nozīmes, un politiskā ideoloģija te paliek otrajā plānā.

Sešgadnieku jautājums satrauc visus

Tāpat aktuāls ir arī sešgadnieku jautājums, proti, gan skolās ar valsts valodu, gan mazākumtautību skolās pedagogi un skolu vadītāji satraucas par t.s. sešgadnieku reformu. Ir bažas par to, kas notiks ar skolu, kur tiks rasts finansējums, lai to pielāgotu mazajiem skolēniem, kas notiks ar bērnudārziem, kuri reģionos ir arī kultūras centri un nozīmīgi darba vietu nodrošinātāji. Mazajās pašvaldībās katra darba vieta ir no svara. Pārsvarā diskusijas liecina, ka pedagogi, neatkarīgi no skolas, kurā strādā, ir vienisprātis, ka reforma šķiet pārāk sasteigta. IZM būtu jāpārdomā, kā ziņu par reformu un tās īstenošanu veiksmīgāk „aiznest” līdz reģioniem, jo pat ne visiem izglītības satura reformā iesaistīto 100 pilotskolu pedagogiem ir pilnīga izpratne par plānoto.

Demokrātija paredz izvēli

Kas attiecas uz notiekošajiem protestiem, gribētos pieminēt, ka nevienā no mazākumtautību skolām neesam sastapušies ar naidīgu vai noraidošu attieksmi, tieši pretēji – visi ir gatavi runāt par kopīgajām problēmām un meklēt risinājumus. Nesaku, ka starp skolotājiem Latvijā ir simtprocentīga vienprātība – protams, ka nē, un tas jau ir tikai loģiski. Mēs taču dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, un demokrātija paredz izvēli – cik gados laist bērnu skolā, kādā valodā mācīties, cik lielā skolā mācīties u.c. IZM mazākumtautību skolām ir jāskaidro reformas process gan no idejiskā, gan tehniskā aspekta, piemēram, vai tiks piedāvāti tālākizglītības kursi pedagogiem, ja viņi netiks galā ar pāreju uz mācībām latviešu valodā, vai strādās ar sešgadniekiem skolā, nevis bērnudārzā, vai viņi nezaudēs darbu u.tml.? Runājot par jebkurām pārmaiņām, cilvēki izjūt nedrošību un bažas, cilvēki vēlas zināt, kas ar viņiem notiks – un tas ir normāli. Tāpēc arī notiek protesti pret izglītības reformu, balsu vākšana pret sešgadnieku iešanu skolā u.c. Ir vērojams tāds kā šoka stāvoklis izglītības darbinieku vidū, jo reformu ir pārāk daudz – vairāk nekā viens cilvēks spēj akumulēt.

Vēlme tikt sadzirdētiem

Piekrītu, ka mācību valodu jautājums tiek politizēts, bet sešgadnieku jautājums tāds nav. Un politiski implicētie jautājumi vienmēr rada lielākus un pamanāmākus protestus. Sešgadnieku jautājums nerada tik lielu rezonansi sabiedrībā, jo tas attiecas uz nelielu sabiedrības daļu. Un tomēr arī šīs daļas viedokli jāuzklausa. Un nav taisnība arī tiem, kas saka, ka protesti – tas ir vecāku emociju jautājums. Tur nav nekā emocionāla. Vecāku un skolotāju iebildumi sešgadnieku jautājumā ir ļoti racionāli un pamatoti.

 

Neatkarīgā izglītības biedrība par Latvijas skolotāju vēlmi tikt uzklausītiem un diskusijām ir informējusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Aldi Adamoviču, kurš konceptuāli atbalsta biedrības īstenotās diskusijas un vēlas dzirdēt visu pedagogu viedokļus, tāpēc ļoti ceram, ka skolotāji tiks sadzirdēti! 2018. gada 2. martā Britu padomes atbalstītā projektā „Skola, kādu to vēlamies!” plānojam rīkot konferenci, kurā tiksies pārstāvji no visām diskusijās iesaistītajām skolām, un kurā tiks atspoguļoti diskusiju rezultāti un izvirzīti būtiskākie jautājumi. Biedrības darba grupās formulēsim arī ieteikumus nozares attīstībai un problēmjautājumu risināšanai, kas nonāks arī Saeimas komisijā un cerams arī IZM. 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Skolotājs ir profesionālis, kas palīdz radīt mācību programmu radošā, domājošā un aktīvā procesā, nevis tehniskais darbinieks, kas vienkārši pasniedz to, kas ir.
Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists, rakstnieks un TV raidījumu vadītājs


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.