Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Literatūras stundu skaita samazināšana apdraud nācijai būtisku vērtību iedzīvināšanu

Autors: Autoru kolektīvs* @ 24.10.2018

 

Vispārīgie jautājumi

Iepazīstot projekta „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” satura īstenošanas mērķus un uzdevumus, iekļaujamās vērtības, caurviju prasmes, jāsecina, ka konceptuālā nostādne ir vērtējama pozitīvi metodisko nostādņu ziņā, bet atsevišķi satura aspekti latviešu valodā, literatūrā un drāmā ir gan no mācību satura, gan apguves laika plānojuma diskutabli. Atbalstāma ir formatīvās vērtēšanas īpatsvara palielināšana un skolotāju sadarbība, kā arī valsts pārbaudes darba noteikšana 9. klasē. Daļa kolēģu lietpratības attīstīšanas elementus jau sistēmiski mācību procesā izmanto, citi vēl mācās to darīt. Pozitīvi ir vērtējamas arī konkrētas skolēna darbības – lasa, nosaka, salīdzina, raksturo, pamato, vērtē, analizē u. c. – standarta sasniedzamo rezultātu formulējumos, taču skolotāji gaida praktiskus metodiskos paraugus. Viņus gandarī semināros gūtais apliecinājums, ka praksē iepriekš nosauktais jau tiek īstenots, un viņi ir priecīgi par jaunām metodiskām ierosmēm. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija (LVLSA) atbalsta projekta domu, ka visās, arī mazākumtautību, skolās literatūrai ir vienāds stundu skaits.

 

Taču:

1) ja iedziļinās sasniedzamajos rezultātos, piemēram, 9. klasē latviešu valodā, tad rodas jautājums, kad un kā skolotājs un skolēni spēs tos sasniegt – prasmju ir ļoti daudz, un tās formulētas paaugstinātā līmenī. Ir paredzēti kompleksi, radoši uzdevumi, laikietilpīgi projekti, uzstāšanās u. tml., bet apšaubāmi, vai visi 9. klases skolēni spēj un spēs sasniegt gaidītos rezultātus;

2) grūti spriest par sabalansētību, pēctecību, kamēr nav iespējas iepazīt visas paraugprogrammas;

3) lietpratības pieeja paģēr mācīšanos iedziļinoties, arvien sasniedzot augstāku domāšanas līmeni, tāpēc nepieciešams laiks, lai skolēni ar dažādu mācīšanās ātrumu kompetenti un sadarbīgi apgūtu klasē paredzēto tematu, taču 120 minūtēs nedēļā ieplānotās daudzveidīgās kompetences apgūt būs pagrūti. Sadarbībai ir nepieciešamas sarunas, diskusijas, valodas treniņi, bet, ja klasē ir kaut vai tikai 25 skolēni, tad skolēnam sevi demonstrēt un saņemt atgriezenisku atbildi par kompetences līmeni katru stundu – kas būtu tikai saprotami – ir neiespējami (Rīgā ir apmēram 30 skolēnu klasē);

4) pasvītrotais tekstā „6. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām” radīs problēmas, skolēnam nonākot citā skolā. Jau pašlaik trūkst kvalitatīvu skolotāju kadru, un vēl 10 % pieļaujamās mācību priekšmetu apjoma korekcijas skolēnam mācības citā skolā padarīs pat ļoti sarežģītas, jo priekšplānā patlaban ir izglītības iestādes iespējas, nevis skolēnu vajadzības valsts pedagogu kadru ne-politikas dēļ;

5) juridiski korektāk precizējams: „15. Mācību snieguma vērtēšana ir objektīva. Vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma nobeigumā gadījumos, kad tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses.” Lai trīs sadarbības partneri – skolēns, vecāki, pedagogs – to neinterpretētu pārāk subjektīvi, vēlams formulējumu konkretizēt.

 

Literatūra – mākslas jomas mācību priekšmets

Par 4. pielikumu „Sasniedzamie rezultāti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”.

1. Literatūrā saglabāta iepriekšējā konceptuālā pieeja saturā: joprojām apgūstami gan literatūras veidi, gan žanri, gan raksturīgie izteiksmes līdzekļi, kas skolēniem pamatā ir pa spēkam.

2. Atšķirīga ir (būs) pieeja – bet ne tikai literatūras apguvē – atsevišķu elementu akcentēšana tā, lai sasniedzamais rezultāts būtu konkrētāks, skolēnam saprotams, uzsverot atgriezeniskās saites stiprināšanu un lielāku skolēna līdzdalību mācību procesā.

3. Taču:

1) pedagogam grūtības sagādā informācijas uztveramība normatīvajos dokumentos – pašreizējā tehniskajā noformējumā sasniedzamie rezultāti ir nepārskatāmi, jo visi mākslas jomas mācību priekšmeti ir kopā;

2) 9. klasi beidzot, skolēni analizē, pēta, veido, rada, taču vairāki kolēģi apšauba, vai visiem, piemēram, tālāk standartā formulētais ir sasniedzams: 3.1. punktā – „daudzveidīgi izmanto mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, daudzdimensiju mākslas veidus, piemēram, sacer skaņdarbu literāram tekstam vai animācijas filmai, veido iestudējumu un tā noformējumu, mērķtiecīgi izmanto digitālās tehnoloģijas u. c.”. Protams, kāda daļa skolēnu šos uzdevumus spēs izpildīt, taču tikpat lielai daļai tie var sagādāt lielas grūtības;

3) ļoti svarīga visā izglītības paradigmā ir lasītprasme, tāpēc ir nepieciešams paredzēt vairāk laika lasīšanai pamatskolā – lai gūtu no tās prieku, nevis tikai analizēšanas prasmes. Zinot, ka ārzemēs (arī Latvijā pēc modernām ārzemju programmām strādājošās privātskolās) mēdz organizēt atsevišķas t. s. lasīšanas stundas, ir stratēģiski neprofesionāli, ka latviešu valodai vai literatūrai (vārda mākslai, vārda tēlainības apjēgsmei!) tiek samazināts stundu skaits un valstiski tiek demonstrēta pozīcija, ka lasītāji = domātāji = radītāji nav svarīgi. Arī, piemēram, vēstures kolēģi konstatē, ka mūsdienu bērni un jaunieši slikti zina vēsturi tāpēc, ka nelasa kvalitatīvu, ticamu informāciju un arī neprot to darīt;

4) literatūra ir mācību priekšmets, kas vispusīgi attīsta skolēnos gan mākslas uztveri, analīzi, gan radošo potenciālu, tāpēc pamatotas bažas raisa ieplānotais stundu skaita samazinājums. Līdz šim 4.–6. klases posmā trijos gados bija 175 stundas, bet pēc jaunā projekta paliek 140 stundu, savukārt 7.–9. klases posmā šobrīd ir 210 stundu, bet pēc jaunā – 175 stundas trijos gados. Tādējādi 4.–6. klases posmā samazinājums ir par 35 stundām, arī 7.–9. klases posmā stundu skaits sarucis par 35, un tas tiek skaidrots ar mācību priekšmeta „Drāma” ieviešanu. Nepārliecina standarta projekta iesniedzēju argumentācija, ka to var integrēt literatūras stundās. Tas tiek darīts arī līdz šim, tādēļ nav vajadzības ieviest šādu mākslīgu veidojumu uz literatūras stundu rēķina.

 

Drāma

1. Tie sasniedzamie rezultāti, kas izriet no drāmas mācību satura, ir atstājami un sadarbībā īstenojami, bet ne atsevišķā mācību priekšmetā – jaunajā standartā taču pieteikts mācību priekšmetu sadrumstalotības samazināšanas princips.

2. Ir labas atsauksmes par oktobrī notikušajiem Lielbritānijas kolēģes Nikijas Smedlijas (Nikky Smedley) vadītajiem semināriem. Ikvienam skolotājam jau dažus gadus ir pieejama „Zinātnes teātra rokasgrāmata” (publicējis Valsts izglītības satura centrs) dabaszinātņu stundu un tekstu inscenēšanai. Tādējādi, lai skolēnu pašizziņa būtu mērķtiecīgāka, saliedējoša, attiecīgie sasniedzamie rezultāti var tikt īstenoti gan dabaszinātņu, gan literatūras, gan citu mācību priekšmetu un klases stundās.

Vērā ir ņemams Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes mācībspēka viedoklis: „Nedomājam, ka drāmu vajadzētu izcelt kā atsevišķu mācību priekšmetu, atņemot stundas literatūrai. Drāma ir bieži izmantots metodiskais paņēmiens literatūras stundās – literāru darbu fragmentu dramatizācija, lasīšana vai izspēlēšana lomās utt. Kā atsevišķam mācību priekšmetam tai nav jābūt.” Līdzīgs uzskats ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas pedagogiem, arī radošo skolotāju prakse un pārliecība apliecina, ka nedrīkst samazināt literatūras stundu skaitu, jo literatūra veido Latvijas pilsoņa identitāti un kultūras pieeju, tātad var tikt apdraudēta nācijai būtisku vērtību iedzīvināšana.

3. Literatūras un latviešu valodas skolotāji (labie, gandrīz labie un tiešām labie) jau itin sen un daudzveidīgi izmanto drāmas metodi: piemēram, dažādas teksta lasīšanas stratēģijas (monologs, dialogs, arī kustības iesaiste lasījumos), arī teksta stāstīšanas stratēģijas (t. s. stāstnieku kustība būtībā ir folkloras mūsdienīgā tradīcija un ietver arī darbošanās elementus) un teksta interpretāciju lomu spēlēs, iestudējot epizodes vai lugu pilnībā, situāciju izklāstot no dažādu tēlu viedokļa, gatavojot priekšnesumu, strādājot grupās, izmēģinot dažādu intonāciju iedarbīgumu un ritma vingrinājumus (ritma saskaņošana, atskaņošana u. tml.). Tiek veicināta sava (skolēnu) teksta radīšana, izmantojot improvizācijas elementus, izmēģinot valodas līdzekļu stilistisko un māksliniecisko iedarbību u. c.

4. Veidojot standartu, mācību plānus, paraugmateriālus literatūrai, darba grupa rēķinājās, ka saglabāsies līdzšinējais stundu skaits. Līdz 2018. gada septembrim nekas neliecināja par izmaiņām. Pašlaik redzams, ka drāma, kļūdama par atsevišķu mācību priekšmetu, tiek ieviesta, samazinot literatūras stundu skaitu: 4. klasē literatūru izšķīdina valodas stundās, bet 7.–9. klases posmā paredz par vienu stundu nedēļā mazāk. Mācību materiālu sagatavotāji pēc projekta vadītāju pasūtījuma izveidoja 4. klases literatūras programmu, arī izstrādātie materiāli literatūrā paliek, gaisā karājoties, un no jauna būs jātērē resursi programmas un mācību materiālu pārstrukturizācijai. Cik pārdomāti tiek apsaimniekots projekta budžets?

5. Arguments, ka skola var izvēlēties, kur integrēt drāmu, nav pārliecinošs, jo valsts dokumentā drāma ir atsevišķi realizējams priekšmets, tātad skolu vadītāji būs spiesti nodrošināt tā izpildi.

6. Semināros skolotāji secināja, ka drāma ir caurviju prasme vai viena no stratēģijām jebkurā mācību priekšmetā, sportu un tehnoloģijas ieskaitot. Ir naivi iedomāties, ka skolēni drāmā apgūtās prasmes pratīs pārnest uz konkrēto situāciju, piemēram, prezentējot fizikas projektu. Tajā brīdī priekšplānā ir fizikas saturs, nevis doma, kā tagad elpot vai mākslinieciski pārliecinoši žestikulēt.

7. Pedagogu saimi satrauc piesauktā drāmas terapija. LVLSA uzskata, ka būtu pat bīstami, ja drāmas terapeits ar sertifikātu, nevis pedagoga diplomu iedomātos ārstēt dvēseli vienlaikus 25 bērnu klasē. Motivēti skolēni grib saskatīt jēgpilnu darbošanos, tāpēc improvizācija un viss cits bez konkrēta satura var tikt uztverts par tukšu dauzīšanos. Protams, vajag fiziski izkustēties, tādēļ balsojam par sportu ar trijām stundām nedēļā, bet mēs, latviešu valodas un literatūras skolotāji, paveiksim pārējo, ieskaitot drāmas stratēģiju, ko izmantojam gadus trīsdesmit. Ar šādām nepārdomātām novitātēm sabiedrība tiek maldināta, it kā līdz 2017. gadam izglītība būtu bijusi vienīgi stagnatīva, neprofesionāla. Kur tad rodas mūsu daudzpusīgie skolu absolventi, kuri studē visas pasaules augsta reitinga augstskolās, un pamatizglītību apguvušie, kuri veiksmīgi turpina mācīties vidusskolās? Ne jau mājapmācībā pie drāmas terapijas speciālista!

 

Latviešu valoda

Par 2. pielikumu „Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. I. Mācību saturs valodu jomā: latviešu valoda”.

1. Kopumā sasniedzamie rezultāti varētu tikt īstenoti bez pamatzināšanām un elementārām prasmēm, piemēram, beidzot 3. klasi, skolēniem jābūt apguvušiem dziļāku domāšanu, kā plānošanu, salīdzināšanu, vērtēšanu, rezultāta pilnveidošanu (1.1.9., 2.1.1., 2.1.7.), minētas arī digitālās prasmes – rakstīt pēc parauga ielūgumu un apsveikumu digitālajā formā, kas ir mūsdienīgi.

2. Beidzot 9. klasi, uzsvērta tekstpratība un medijpratība, dažādas saziņas situācijas, formas, 1.1.2. – informatīvi raidījumi, intervijas, diskusijas, 1.1.8. – digitālā vide, 1.1.9. – salīdzina vairākus informācijas avotus, izvēlas ticamākos, integrē un interpretē informāciju no dažādiem avotiem utt., 2.1.4. – raksta ar izdomu, fantāziju saistītus tekstus; 2.1.7. – sniedz un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti. Arī tas ir realizējams, bet, šādi mācoties, jāparedz vairāk laika domu apmaiņai un lietpratības nostiprināšanai.

3. Grūtības varētu radīt, piemēram:

1) sasniedzamais rezultāts: saklausa un skaidro ģimenē vai tuvākajā apkārtnē lietotos no literārās valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus, izlokšņu vārdus, citu valodu ietekmē radušos vārdus. Tādus uzdevumus skolotājs var veidot, bet ne visiem pamatskolēniem tas būtu obligāti jāprot, šādas fineses labāk iederas vidusskolā;

2) latviešu valodas programmas atsevišķu tematu sadalītība, tas ir, problemātiska varētu būt valodas temata pēctecīga un loģiska izpratnes veidošana; taču par to varēs diskutēt, kad tiks publicētas mācību priekšmetu programmas.

 

Kopsavilkums un ierosinājumi

1. Latviešu valodas un literatūras skolotāja darba slodzē jāpalielina nepieciešamo stundu skaits stundu metodiskajai sagatavošanai, sadarbībai ar kolēģiem, individuālajam darbam ar skolēniem, samazinot kontaktstundu skaitu.

2. Izglītības un zinātnes ministrijai jārūpējas par skolotāju kadru nodrošinājumu skolās, sakārtojot pedagoģisko augstskolu akadēmisko un profesionālo programmu saturu un paredzot inovatīvus pedagoģiskās tālākizglītības kursus jau strādājošajiem pedagogiem.

3. LVLSA kā profesionāla skolotāju biedrība:

1) noraida drāmu kā mācību priekšmetu, definējot to kā gadu desmitiem izmantotu mācību stratēģiju, kurai nav jābūt atsevišķam mācību priekšmetam, bet zinātniski izstrādātam metodisko paņēmienu kopumam ar tādas caurviju kompetences raksturu, kuras elementi iekļaujami literatūras vai jebkura cita mācību priekšmeta stundā vai interešu izglītības programmā, kurā skolēni vēlas sevi pilnveidot atbilstīgi viņu individuālajām izglītības vajadzībām;

2) nepiekāpīgi (!) iestājas par to, lai literatūrai tiktu saglabāts pašreizējais stundu skaits – 2 stundas nedēļā, kas ir 70 stundu vienā un 210 stundu trijos mācību gados; savukārt latviešu valodai 7.–9. klases posmā – 3 stundas nedēļā jeb 315 stundu trijos gados; Liepājas pilsētas un novada pedagogi iesaka stundu skaitu attiecīgi nedēļā abos mācību priekšmetos par vienu stundu palielināt;

3) pieprasa atrisināt literatūras un valodas priekšmetu nošķīrumu 4. klasē.

4. Lai veicinātu latviešu valodas kā visā izglītības paradigmā būtiska mācīšanās līdzekļa daudzveidīgo kompetenču izkopšanu, klases, kurās ir vairāk par 22 skolēniem, dalīt grupās – tāpat kā citās apgūstamajās valodās valstī, tas ir, to noteikt valstiski.

5. Normatīvo dokumentu saturiski izveidot tā, lai sasniedzamo rezultātu ideālais lidojums neradītu skolēnā mazvērtības kompleksu, – to vēl saturiski atslogojot, bet metodiski daudzveidīgāk realizējot caurviju prasmes, jo skolēnam vēl priekšā vispārējā vidējā un augstākā izglītība mūža garumā.

 

SIGNE ĀBOLA, LITA SILOVA

Rīgas Franču licejs, projekta kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas ekspertes

 

MĀRIS BUŠMANIS

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, projekta kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas eksperts

 

IVETA ĀBOLIŅA

Tukuma novada valodu jomas koordinatore, Tukuma, Engures un Jaunpils novada latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja

 

NORMUNDS DZINTARS

Dr. philol., Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, projekta valodu jomas eksperts

 

ANITA VANAGA

Āgenskalna Valsts ģimnāzija, LVLSA priekšsēdētāja, projekta valodu jomas eksperte

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
18 nov

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Skolotājs ir profesionālis, kas palīdz radīt mācību programmu radošā, domājošā un aktīvā procesā, nevis tehniskais darbinieks, kas vienkārši pasniedz to, kas ir.
Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists, rakstnieks un TV raidījumu vadītājs


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.