Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Ko darīt, lai reformas izglītībā izdotos?

Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks @ 24.04.2017

Ko darīt, lai reformas izglītībā izdotos?
Foto: Andris Bērziņš

Jaungada apsveikumā ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka Latvijas skolēnu sasniegumi ir pasaules valstu vidējā līmenī, ar to pamatojot reformu nepieciešamību. Apgalvojums – maldīgs! Īstenībā Latvija ir 70 attīstītāko OECD organizācijas dalībvalstu vidū (pētījumos iekļautajās izglītības jomās). Tas nozīmē, ka visu pasaules valstu (kopā ap 200) vidū, mēs noslēdzam labāko valstu sestdaļu. Gribētos pateikties par to visiem tiem skolotājiem, kuri godprātīgi ir centušies skolēnu sasniegumu līmeni paaugstināt, neraugoties uz pārpratumiem jaunajā atalgojuma sistēmā, haotiskajām ierēdņu darbībām iepriekšējo izglītības ministru laikā un neskaidrībām pašreizējā izglītības satura reformā!



 

Vai tādēļ, ka reitingos turamies OECD valstu vidū, reformas ir liekas? Protams, nē! Reformas ir vēlamas! Jebkura samierināšanās ar esošo stāvokli jau ir solis atpakaļ. Reformas izglītības saturā ir iespējamas, jo tām beidzot arī rasts visai pieklājīgs finansējums (13 960 884 EUR). Tā ir atšķirība no iepriekšējām reizēm, kad, izmainot izglītības saturu (standartus, programmas), faktiski netika pilnvērtīgi nodrošināts tā praktiskais īstenojums (mācību līdzekļu izstrāde un pedagogu izglītošana).

Kāds ir reformu konceptuālais pamats?

Parasti jebkura izglītības reforma sākas ar koncepcijas izveidi, apspriešanu un apstiprināšanu. Tā tas notika 90. gados, kad tika radīta Latvijas Izglītības koncepcija (apstiprināta Saeimā 1995.g). Lai pamatotu reformu nepieciešamību, izpētītu ārzemju pieredzi, pašreizējo situāciju valstī, kā arī noteiktu būtiskākos reformu virzienus, parasti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts izglītības satura centra (VISC) mājalapā nekas tamlīdzīgs nav atrodams (ja neskaita nelielu prezentāciju „Kompetenču pieeja mācību saturā”). Nav pētījumu par iepriekšējo reformu rezultātiem Latvijā (kādas kļūdas pieļautas, kādi ir sasniegumi).

Lai izglītības reforma izdotos, būtu vispirms jāizdara pilnīga „revīzija”– izglītības sistēmas un satura analīze! Tikai tad, balstoties uz labāko pieredzi, skolām un metodēm, kas darbojas un dod rezultātus, būtu jāveido jauns saturs. Arī ārzemju pieredze ir noderīga, bet tad, ja saprotam, kas tieši no tās der Latvijai.

Kā reformu pamatojumu nereti min OECD un PISA starptautiskos pētījumus. Taču tie tikai konstatē situāciju, nevis analizē – kā un ko tieši konkrētajā valstī būtu jāmaina. Jāatceras, ka OECD starptautiskie pētījumi mēra un salīdzina valstis tikai dažās jomās (pamatā: matemātikas, dabas zinību un valodas prasmēs).

Spektrs, ko piedāvā vispārējā izglītība, ir daudz plašāks. Koncentrējoties tikai uz jomām, ko mēra starptautiskie pētījumi, var pazaudēt to, kas Latvijā līdz šim bijis labā līmenī. Patiešām Igaunija šajos tradicionālajos rādītājos (dabas zinības, matemātika, valoda) pēdējā laikā ir paaugstinājusi rādītājus. Taču tas nenozīmē, ka Latvija citās jomās (vai visā) atpaliek no Igaunijas. Piemēram, nav dzirdēts pasaulē īpaši daudz igauņu mūziķu vārdu (ja neskaita A. Pērtu), bet mums latviešiem ir E. Garanča, A. Nelsons, P. Vasks, L. Skride un daudz citu talantīgu mākslinieku. Tāpat Latvijai ir labi rezultāti starptautiskajās olimpiādēs, īpaši matemātikā. Tas lielā mērā ir Latvijas izglītības nopelns.

Turklāt jāņem vērā, ka izaugsmes apstāšanās atsevišķās jomās var nebūt saistīta ar satura vai metodikas problēmām, bet ar sociālekonomiskajiem apstākļiem, pedagogu dabisko novecošanos, motivācijas zudumu, zemo atalgojumu utml.

Ja reforma izglītībā – kā deklarē projekta pieteikums – tiešām koncentrēs uzmanību ne tikai uz atsevišķām jomām un prasmēm, bet mēģinās sintezēt zināšanas, prasmes un attieksmes, turklāt neignorējot skolēnu fizisko aktivitāti, daudzpusību, personības pašizpratni un garīgo attīstību – tad gribas cerēt, ka tā var sekmēties. Galvenais šajās pārmaiņās – nepazaudēt to, kas Latvijā jau ir pieklājīgā līmenī, piemēram, kultūrizglītība.

Pretējā gadījumā pieaugs bažas, ka kompetenču izglītības rezultātā – harmoniski attīstītu personību vietā – veidosies sociālo manipulāciju tehnologiem izdevīgas „skrūvītes”.

Sasniegumi kultūrizglītībā ir jāpapildina ar eksakto mācību priekšmetu attīstību. Tas, ka 72 vidusskolās neviens skolēns nav izvēlējies eksāmenus dabas zinībās – ir nopietnas trauksmes signāls. Turklāt situācijā, kad nesen ir beidzies iepriekšējais – dabas zinību satura – reformu projekts, kurā tika ieguldīti ievērojami līdzekļi, radīti skolēnus ieinteresējoši materiāli un sapirkti tehniskie līdzekļi! Jāanalizē, kāpēc nav tādu rezultātu kā gribētos!

Kādas ir galvenās problēmas un riski?

„Kompetenču projekta” galvenā problēma ir ekspertu sastāvs. Lai gan darbojas vairāku pakāpju sistēma, kur pirmā ekspertu grupa veido mācību saturu, otrā grupa to labo, vērtē, papildina utml., ir izraudzītas skolas, kas saturu aprobēs, tomēr ekspertu atlasē nav bijis skaidru kritēriju. To var secināt no IZM vēstules skolotāju organizācijai „Latvijas Pedagogu dome” (LPD). Uz jautājumu par kritērijiem, tiek atbildēts: „ekspertu kandidāti iesniedza noteikta parauga CV un aizpildīja anketas tiešsaistē, sniedzot atbildes arī uz pretendentu motivāciju skarošiem jautājumiem. Eksperti tika atlasīti konkursa kārtībā, ņemot vērā iepriekš minētās prasības.” Vēstulē nav norādīta atsauce uz konkrētu, apstiprinātu konkursa nolikumu, nav raksturota kritēriju sistēma – kā notikusi atlase, cik punktu devis konkrētais faktors CV vai atbilde anketā.

Neraugoties uz to, atsevišķos mācību priekšmetos projektam izdevies piesaistīt labus profesionāļus, taču citām jomām nav paveicies. Dažos gadījumos nav skaidrs, kāpēc tieši šie cilvēki nodarbojas ar izglītības satura veidošanu, turklāt nereti jomās, ar kurām tiem ir tikai pastarpināta saistība. Tieši pirmās grupas ekspertu sastāvs ir visai raibs. Tādēļ var ciest visa darba kvalitāte. Ko līdzēs labošana un aprobēšana, ja sākotnējie dokumentu teksti un materiāli nebūs kvalitatīvi?

Situāciju varētu labot, palīgā pieaicinot skolotāju profesionālās biedrības un asociācijas – turklāt jau mācību satura izstrādes sākuma stadijā, nevis beigās.

Kādas problēmas bija iepriekšējā izglītības satura reformā?

2008. gadā tapa jauns vidējās izglītības standarts, kura sastāvdaļa – mācību priekšmetu standarti – bija ļoti īsi (vidēji 2 lpp. katrs). Tie vispārīgi aprakstīja sasniedzamo rezultātu. Savukārt mācību programmas iznāca pārāk plašas. Jau tolaik LPD norādīja IZM, ka tas radīs problēmas. Vairākums skolotāju praktiķu neizprata, ko īsti, cik daudz mācīt, jo nezināja, kāds būs eksāmenu saturs, tāpēc drošības labad mācīja visu iespējamo.

Īsi formulēts standarts, kuram it kā vajadzēja „atraisīt rokas” skolotājam un samazināt pārāk lielu zināšanu apjomu, panācis pretēju efektu – tiek mācīts maksimāli daudz. Varbūt precīzāk jādefinē sasniedzamais galarezultāts?

Diemžēl pagaidām projekta pieteiktajā izglītības satura aprakstā vērojama līdzīga tendence – skaistos vārdos aprakstīti nevis sasniedzamie rezultāti, bet vispārīgi padomi, vēlējumi.

Jācer, ka projektā izveidojamie izglītības standarti tomēr saturēs sasniedzamo līmeņu konkrētus aprakstus, nevis vispārējus ieteikumus un „vīzijas”! Cerīga ir projekta vadītāju nostāja saistīt mācību saturu ar galvenajām metodēm.

Vai izglītības reforma ir vērsta uz Latvijas attīstību?

Izlasot projekta pieteikumā izglītības satura aprakstu, nekur nav atrodama Latvijas dimensija. Vai reformu mērķis ir 1) gatavot dalībniekus globālajam darbaspēka tirgum – turklāt par Latvijas nodokļu maksātāju naudu, vai arī tomēr 2) orientēt jauniešus dzīvei Latvijā, motivēt iesaistīties mūsu valsts tautsaimniecības un sabiedrības attīstīšanā? Tas ir būtisks konceptuāls jautājums. Kā sabalansēt skolēna individuālo sagatavotību un spēju a) iekļauties globālajos procesos un pārmaiņās, ar b) gatavību darboties Latvijā un Latvijas labā?

Kuras būs tās vērtības un satura dimensijas, kas palīdzēs pastāvēt pārmaiņās un saglabāt arī kaut ko savu, latvisko, eiropeisko, to, kas raksturīgs mūsu kultūrai?

Jaunajā izglītības satura izmaiņu projektā ir noteiktas sešas kompetenču jomas. Tās ir: 1) matemātikas, dabas zinību un tehnisko zinību, 2) kompetence sazināties dažādās valodās, 3) sociālā un pilsoniskā kompetence, 4) digitālā kompetence, 5) pašizpausmes un uzņēmējdarbības, 6) kultūras izpratnes un izpausmes kompetence. Varētu diskutēt vai digitālā kompetence nav jāpieskaita pie tehnisko zinību un vai „pašizpausme un uzņēmējdarbība” nav daļa no „sociālās un pilsoniskās” kompetences. Taču tas nebūtu būtiskākais.

Būtiska kļūda ir latviešu valodas absorbēšana valodu jomā. Valsts valodas un dzimtās valodas mācīšana ir atšķirīga no svešvalodu mācīšanas ne tikai metodikas ziņā, bet tieši sava nozīmīguma dēļ. Latviešu valoda ir Latvijas Satversmē definēta vērtība! To nedrīkst pielīdzināt svešvalodām! Igaunijā tas ir ņemts vērā – igauņu valoda un literatūra ieņem pirmo vietu izglītības saturā, atsevišķi no svešvalodām.

Skumdina, ka kultūras kompetence tradicionāli ir pēdējā vietā. Nav skaidrs, kas tieši domāts ar kultūru. Vai tikai mākslas? Ja katra no kompetencēm ir vienlīdzīga nozīmīguma ziņā, tad kultūrai iznāk tikai sestā daļa no kopējā apjoma. Jācer, ka tik vienkāršoti netiks spriests un mērīts kompetencēm atvēlētais mācību laiks.

Skolēns – topošā „skrūvīte” sabiedrības mehānismā, vai dzīves gudrs cilvēks?

Kas ir palicis ārpus nosauktajām un – bez šaubām – svarīgajām jomām?

Kā ir ar cilvēka pašizjūtu un pašizpratni? Kā ar „dzīves jēgas” jeb eksistenciālajiem jautājumiem? Kur un kā skolēns domās, diskutēs un izzinās, kas ir laime, mīlestība, draudzība, laulība, ģimene, nāve, kā attiekties pret ciešanām? Kā ar personiskās vērtību sistēmas veidošanos, pašaudzināšanu, pašdisciplīnu, tikumisko attīstību – citiem vārdiem – kā ar vērtībizglītību? Tā nav ietilpināma tikai sociālajā un pilsoniskajā kompetencē.

Pozitīvi ir tas, ka projekta materiālos ir nosauktas vērtības jeb tikumi (atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance – formulējumi ņemti no masu medijos nepelnīti peltajām „Vadlīnijām tikumiskajā audzināšanā”). Taču prakse rāda, ka tikai nosaucot vērtības un solot tās integrēt izglītības procesā, nekas nemainās. Nepieciešams radīt mācību saturu un izdalīt konkrētu laiku skolu mācību plānos, kurā vērtības tiktu apzinātas, izvērtētas un pārmantotas.

To varētu nosaukt par „gudru pašpieredzi”. Tātad nepieciešama vēl vismaz viena – iespējams, pati būtiskākā – kompetence. Cilvēkam jāmācās ne tikai mācīties (patstāvīgi un pastāvīgi), ne tikai sadarboties, ne tikai radīt, bet arī būt. Būt par cilvēku. Daļēji tas atspoguļots kompetenču projekta materiālos kā caurviju kompetence: „pašizziņa, pašvadība un mācīšanās mācīties”. Taču tikai ar caurviju tēmu ir par maz. Turklāt tajā sapludinātas divas dažādas lietas. Prasme mācīties ir līdzeklis, viena no mūsdienīgas izglītības pamatmetodēm. Savukārt pašizpratne, eksistenciālo problēmu apjēgšana un sava pasaules uzskata veidošana nav kāda metode (viena no daudzām), bet tā ir pati fundamentālākā cilvēka attīstības dimensija (garīgā, filozofiskā, morālā dimensija). Vairākās valstīs šī dimensija tiek izdalīta atsevišķi. Kur un kā tam būs vieta jaunajā izglītības saturā?

Kā izmantot Latvijas pedagogu pieredzi, lai panāktu labākus rezultātus?

Paraugus reformām varam meklēt ne tikai ārzemēs, bet arī pašu „mājās”. Laba pieredze uzkrāta ne tikai „Starptautiskā bakalaurāta” programmā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Ventspilī izmēģinātajās skolotāju kopdarba formās, Rīgas Starptautiskajā skolā un „Iespējamās misijas” darbībā, bet arī vairāku citu Latvijas skolu ikdienā un projektos. Latvijā ir daudz radošu skolotāju, kuru izcilā pieredze būtu popularizējama. Par to liecināja savulaik saņemtais milzīgais skaits projektu pieteikumu nu jau likvidētā „Izglītības inovācijas fonda” vienīgajā konkursā, ko izdevās organizēt vēl pirms krīzes. Būtu vērts padomāt – vai fonds nebūtu jāatjauno. Kas notiks, kad Eiropas Savienības finansējums beigsies līdz ar „kompetenču projektu”? Valstī, ir jābūt mehānismam, kas nodrošinātu atbalstu nepārtrauktai attīstībai, inovācijām un radošiem projektiem. Educatio reformata, semper reformanda est!

Pašlaik svarīgi, lai izglītības satura reformai izdalītie līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi. Finansējums ir pietiekams, lai skolas un skolotāji varētu cerēt ne tikai uz standartiem, bet uz labi izstrādātiem, Latvijas Satversmē un likumos raksturotajām vērtībām atbilstošiem mācību līdzekļiem – vēlams digitālā formātā (bet ne tikai)! Gribētos cerēt arī uz diskusijām, uz pārdomātāku un plašāku pedagogu saimes iesaisti notiekošajos procesos! Projektu var glābt un pilnveidot, ja ieinteresētās puses, t.sk. IZM un projekta vadība, apsēžas pie viena galda ar pedagogu organizācijām un meklē labākos iespējamos risinājumus.

Šajā rakstā ieskicēti tikai daži jautājumi un problēmas, kas saistās ar izglītības satura reformu. Apzināti malā palikusi teorētiskā puse, pats „kompetenču” jēdziens un šādi nosauktu reformu neviennozīmīgā pieredze citviet pasaulē. Par to citreiz.

 

 


 OECD – saīsinājums no „The Organisation for Economic Co-operation and Development”.

  Sk. Infografika “Starptautiskās skolēnu novērtēšanas sistēmas OECD PISA 2015 rezultāti Latvijā”: http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2311-infografika-starptautiskas-skolenu-novertesanas-sistemas-oecd-pisa-2015-rezultati-latvija!

 


  Sk. prezentāciju „Kompetenču pieeja mācību saturā” 20. 10. 2016. IZM Valsts izglītības satura centra  mājaslapā: http://visc.gov.lv/visc/projekti/dokumenti/esf_831_prezent.pdf

Sk. E. Zirņa interviju ar Dr. hist. LU prof. H. Tumanu „Tuvojamies ciklopu līmenim!” // žurnālā „Sestdiena” 24. 02. 2017., 10. - 15. lpp. un J. Lorenca intervijas ar H. Tumanu pārpublicējumu portālā „Atjaunotne.lv” ar nosaukumu „Dzīva zivs peld pret straumi!”: http://atjaunotne.lv/articles/dziva-zivs-peld-pret-straumi

Sk. Veidemanis G.,Rīgas mikrorajonu skolās ir gaužām zema izglītības kvalitāte”, publikācija portālā „Delfi”: http://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-mikrorajonu-skolas-ir-gauzam-zema-izglitibas-kvalitate-secina-ministrija.d?id=48721093

Igaunijā National curriculum for basic schools: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/524092014014/consolide

Margēviča Grinberga I., referāts „Kompetenču pieeja praksē” Latvijas Republikas Saeimas organizētā seminārā „Kā jēgpilni īstenot projektu "Kompetenču pieeja mācību saturā”. Sk. prezentāciju Saeimas mājaslapā: http://www.saeima.lv/documents/af117b397feba630d2560f6c7cc984fe504dc65a

Pārveidota slavenā frāze „Ecclesia reformata, semper reformandat!”

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Somijā pēc stundām skola nepaliek klusa. Tajā ieguldītos resursus izmanto pieaugušo izglītībā: mājturības kabinetā norit kulinārijas vai šūšanas kursi, zēnu mājturības kabinetā pieaugušie izgatavo priekšmetus no koka vai metāla, skolas mākslas studijā glezno vai veido, mūzikas kabineta instrumentus (visi iespējamie) izmanto skolēnu vai pieaugušo mūzikas grupas saviem mēģinājumiem, arī sporta un trenažieru zāli.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.