Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot

Autors: Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors @ 10.05.2017

Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot
Foto: LETA

Jautājums par valsts izglītības iestāžu spēju jauniešus kvalitatīvi sagatavot darba tirgum, vienlaikus veicinot pieprasītāko un perspektīvāko amatu pratēju sagatavošanu, vienmēr ir bijis aktuāls. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši augstskola ir tā institūcija, kas jauniešus sagatavo viņu izvēlētajai profesijai. Taču izšķiroša nozīme ir skolas solā gūtajām zināšanām, jo tās vislielākajā mērā ietekmē profesijas izvēli. Tāpat apsveicama ir katra jaunieša iniciatīva darīt vairāk nekā to pieprasa izglītības sistēma, jo tas ļauj, vēl skolas vai augstskolas solā esot, paplašināt zināšanas, apgūt jaunas prasmes un jau ieguldīt turpmākajā karjerā. Un šādu iespēju ir daudz – dažādi izglītojoši konkursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni un citi.

Neviltota interese par konkrētiem procesiem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai personīgo prasmju attīstīšanai noteiktā sfērā. Ja jaunietis ir aizrautīgs mūziķis un apņēmies sevi attīstīt šajā jomā, tas ir pirmais solis uz panākumiem. Līdz ar to liela nozīme jauniešu prasmju attīstībā ir ne vien pamatizglītībai, ko nodrošina skolas un augstskolas, bet arī neformālajai izglītībai – papildu pasākumiem, dalība kuros ir paša censoņa iniciatīva. Mūsdienās pieejamas daudz un dažādas šādas neformālās izglītības iespējas – iesaiste nevalstiskajās organizācijās, pulciņos, līdz pat dalībai dažādos konkursos, kur var ne vien stiprināt savas zināšanas izvēlētajā jomā, bet arī iegūt kontaktus, kas var noderēt turpmākajā karjerā. Piemēram, pašlaik norisinās Rīgas brīvostas organizēts konkurss “Osta pilsētai”, kurā studenti tiek aicināti iesniegt savas inovācijas ostas darbības uzlabošanai. Šādi ar vienu  konkursu tiek rosināta padziļinātāka jauniešu interese gan tehnoloģijās, gan loģistikā, gan arī, piemēram, mārketingā un tūrismā. Ne mazumu attīstības iespēju piedāvā Eiropas Savienības institūcijas – populāri ir jauniešu projekti un brīvprātīgo darba iespējas – tie sniedz iespēju gan paviesoties ārzemēs un iepazīt citas kultūras, gan uzlabot ārvalstu valodu zināšanas un kopējās saskarsmes spējas. Populāra ir arī ERASMUS studentu apmaiņas programma. Šīs 21. gadsimta iespējas ir unikālas, jo jauniešiem ļauj gan izglītoties, gan ceļot, neieguldot personīgos līdzekļus. Šajā kontekstā piekrītu, ka dažkārt varbūt ne pietiekami novērtējam neformālās izglītības nozīmi jauniešu attīstībā.

Viena no problēmām, ar ko saskaramies pēc kārtējiem centralizēto eksāmenu rezultātiem un pret ko atduramies, vērojot pieprasījumu pēc speciālistiem darba tirgū, ir nepietiekamas zināšanas fizikā un matemātikā. Arvien nespējam stiprināt jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm – katru gadu centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā (kas ir obligāts eksāmens) ir nepietiekoši. Sašutumu un kārtējo diskusiju sabiedrībā izraisīja pērnā gada centralizēto eksāmenu rezultāti, kad 12. klases skolēniem matemātikas eksāmenā vidēji izdevās sasniegt tikai 36,2% rezultātu.[1] Tas bija zemākais rezultāts visu eksāmenu vidū. Lieki pieminēt, ka tieši ar eksaktajām zinātnēm saistās profesijas, kas atzītas par visperspektīvākajām, tostarp amati informācijas tehnoloģiju nozarē. Lai sekmētu skolēnu ieinteresētību, tiek organizēti dažādi projekti. Kā vienu no veiksmīgiem un nākotnes izglītībā būtiskiem vēlētos minēt projektu “Iespējamā misija”, kas atlasa jaunus, mūsdienīgus un talantīgus pedagogus, kuri ar savu pieeju spēj ieinteresēt jaunos prātus apgūt tik nozīmīgās eksaktās zinātnes. Tāpat tiek formēts arvien vairāk jauniešu kustību, kas apvieno, piemēram, informācijas tehnoloģiju entuziastus. Tiek organizētas informātikas olimpiādes, kurās mūsu jaunieši uzrādījuši labus rezultātus, tostarp starptautiskā līmenī. Šie panākumi pierāda, ka mums ir spējīgi un talantīgi jaunieši, kuru attīstība ir kā izglītības iestāžu rokās, tā arī pašu iniciatīvā. Pašiniciatīva, protams, ir pirmais un būtiskākais solis ceļā uz panākumiem. Iespēju ir daudz, atliek tikai tās izmantot. 

 

Komentāri:




Bumerags

11.05.2017 12:10

Vai Iespējamās misijas reklāma. Nu tad apgalvojuma vajadzīgi arī pierādījumi.

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Visvajadzīgākā šodien – un rītdien – ir spēja orientēties apkārtējā informācijas troksnī, sadzirdēt tajā savu viedokli, pievienot tam savu – aizrautīgu un izsvērtu, zinošu un drosmīgu – balsi, jo, kā izrādās, klusēšana vairs nav modē un vairs nav zelts.
Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.