Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Jautājums Nr. 1

Autors: Andris Antāns, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas direktors @ 09.08.2017

Jautājums Nr. 1
Foto: Publicitātes foto

Deklarācija par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu un lēmums par Satversmes darbības atjaunošanu, Pilsonības likums, iestāšanās ES un NATO – vieni no tālredzīgākajiem lēmumiem, kurus pieņēmuši tautas pārstāvji – deputāti. Savukārt sociāli ekonomiskajā jomā – lēmums par svarīgāko infrastruktūras un enerģētisko objektu (par to balsoja pilsoņi) saglabāšanu valsts īpašumā, par pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu (pagaidām tas glābj visu pensiju sistēmu), kā arī lēmumi par vairāku demogrāfisko programmu īstenošanu.

Šajos gados pieļautas arī stratēģiskas kļūdas un to pamatā bija nekompetence, dzīšanās pēc tūlītēja labuma, iztapība ES ierēdņu norādījumiem, dažkārt – naivums, piemēram, koncepcija par Rīgu kā finanšu centru (bankas Baltija, Parex, Latvijas Krājbankas krahi un tām sekojošās realitātes), ceļu fonda un Latvijas apstākļiem piemērotu saimniecības nozaru, piemēram, cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas likvidācija. Kopumā neveiksmīga un, tagad redzam, arī neefektīva ir 2009. gadā veiktā administratīvi teritoriālā reforma.

Latvija pēdējos 30 gados zaudējusi apmēram 700 000 iedzīvotāju un tas noticis nevis 2-3, bet vienas paaudzes t.i. visu mūsu acu priekšā. Sevišķi strauji iztukšojas jeb „izmirst” lauku reģioni – pierobežas novadi, Latgale, Sēlija un Dienvidkurzeme. Iedzīvotāju skaits būtiski samazinājies gandrīz visās mazpilsētās. Tiek slēgtas pasta nodaļas, veikali, veselības aprūpes un citu pakalpojumu centri, bet no 2009. gada – skolas. No 2000.-2016. gadam slēgtas, apvienotas vai arī reorganizētas vairāk nekā 250 mācību iestādes (2017. gadā – 34!). Daži publicisti (Juris Paiders) prognozē, ja pastāvēs šādas tendences turpmāk, 2065. gadā pusi valsts teritoriju varēs svītrot no Latvijas kartes, jo tajās nedzīvos neviens cilvēks. Par demogrāfisko un draudošo nacionālo katastrofu nemitīgi runā demogrāfs Ilmārs Mežs. Faktiski tas ir jautājums Nr.1 un tā risināšanai ir jābūt pakļautiem visiem pārējiem valsts sociālekonomiskiem uzdevumiem, t.sk. – izglītības un medicīnas pakalpojumu pieejamībai, ceļu sakārtošanai un uzturēšanai, darba vietu radīšanai reģionos un novadu centros.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publicējusi pētījumu „Optimāla izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” (1. starpatskaite). Kopumā tas ir labi izstrādāts darbs, kurš pamatojas uz faktiem, argumentiem un prognozēm. Tomēr uzskatu, ka pētījumā piedāvātie risinājumi atrauti no valsts reģionu un novadu attīstības perspektīvām, no precīza kompetenču un atbildības sadalījuma starp valsti un pašvaldībām. Daži priekšlikumi ir pārāk detalizēti, piemēram, par ceļu tīklu un autobusu satiksmes organizāciju, nosakot pa kuru ceļu vai taciņu skolēni brauks vai atgriezīsies no skolas.

Ieskatoties Baltijas valstu administratīvi teritoriālā iedalījuma kartoshēmā, redzam, ka Latvija, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, izskatās kā nesakarīgi sagrieztu un uz bijušo rajonu infrastruktūras pamata sašūtu „strēmeļu deķis”, kuru raksturo lieli novadi (Ventspils, Gulbenes, Rēzeknes), maznovadi (Baltinavas, Inčukalna, Alsungas), nedabiski izstiepti (Ogres, Balvu) un novadi, kas sastāv no diviem anklāviem (Raunas, Olaines). Arī iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs: lielākajā – Ogres novadā dzīvo 38 000 iedzīvotāju, mazākajā – Baltinavas nedaudz virs 1000 iedzīvotāju. Apmēram 40 novados iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4 000, kas noteikts kā kritērijs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Likumā paredzētie apriņķi tā arī netika izveidoti. Tas liecina, ka 2009. gada reformas pamatā bija nevis ekonomiski un racionāli argumenti, bet lokāli (individuālu un kopienu interešu) apsvērumi. Līdzās 110 novadiem un deviņām valsts pakļautības pilsētām pastāv pieci plānošanas reģioni, bet to atbildība ir samērā nomināla. Sava teritoriālā organizācija ir tiesu sistēmai, vēlēšanu kārtībai, statistikai un valsts pārvaldes iestādēm. ES fondu finansējums pilsētas vides sakārtošanai galvenokārt tika piešķirts 26 attīstības – bijušajiem rajonu centriem. Kā administratīvas vienības pastāv arī pagasti.

Savukārt Igaunija iedalās 15 apriņķos, kuri izveidoti bijušo rajonu robežās. Apriņķa vecāko ieceļ valdība un apriņķa administrācija koordinē valsts iestāžu darbu, to skaitā valsts pakļautībā esošās izglītības iestādes. Sistēmas pamatā bija politiski, demogrāfiski un ekonomiski apsvērumi, jo Igaunijas pašvaldības vēl visi pastāvīgie iedzīvotāji (arī nepilsoņi). Prefektu sistēma novērsa valsts Ziemeļaustrumu reģionu (to pārsvarā apdzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji) autonomizācijas tendences. Jāpiebilst, ka Igaunijā turpinās mazo pagastu apvienošana.

Lietuvā darbojas 60 vietējās pašvaldības (municipalitātes un pilsētas) un 10 otrā līmeņa pašvaldības – apriņķi. Tiesa, arī Lietuvā notiek iedzīvotāju aizplūšana no laukiem, tomēr kaimiņvalsts jau vēsturiski ir blīvāk apdzīvota nekā Latvija. Arī nacionālais sastāvs Lietuvā ir daudz viendabīgāks – 88% lietuvieši. Abās kaimiņvalstīs jau vēsturiski izveidojies un tiek atbalstīts policentrisms: Igaunijā – Tallina un Tartu; Lietuvā – Viļņa, Kauņa un Klaipēda.

Lai līdzsvarotu reģionu attīstību un palīdzētu trūcīgākiem novadiem, izveidots pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Tikai 15 pašvaldības (Rīga, Ventspils un Pierīgas novadi) veic maksājumus, bet pārējās 104 pašvaldības saņem maksājumus no fonda, arī – Liepāja, Daugavpils, Rēzekne. Faktiski radīta neefektīva, pašuzturoša un reģionus neattīstoša sistēma. Tās vietā būtu jārada mehānismi, ka dotācijas saņem pašas trūcīgākās pašvaldības, bet izbrīvētos līdzekļus varētu novirzīt dažādu reģionālu projektu un programmu īstenošanai, piemēram, otrās kategorijas ceļu sakārtošanai un reģionu centru reindustralizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, līdzīgi kā tas notiek Valmierā, Ventspilī, Dobelē, Līvānos un Jelgavā. Otrkārt, jau tuvākajā nākotnē jāveic administratīvi teritoriālā reforma un jāizveido 26 – 30 apriņķi, pamatā bijušo rajonu robežās. Apriņķa centri varētu būt arī Sigulda, Smiltene, Līvāni un Aizpute. Uzskatu, ka samērā loģiski izveidots Latvijas slimnīcu tīkls un to skaits apmēram sakrīt ar attīstības centru skaitu. Treškārt, valsts ģimnāzijas ir jāatdod valsts pārziņā. Savukārt bērnudārzus, sākumskolas, pamatskolas un novadu vidusskolas jāatstāj vietējo pašvaldību pārziņā. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vietējās pašvaldības daudz labāk zinās kādu skolu reorganizēt vai slēgt. Ceturtkārt, viena lieta, ja vidusskola tiek slēgta Rīgā, Liepājā vai Daugavpilī un skolēni līdz nākamajai skolai var nokļūt ar sabiedrisko transportu, pabraucot dažus kvartālus tālāk, bet pavisam cita situācija ir lauku reģionos. Ja tiks ievēroti visi parametri vidusskolu pastāvēšanai, kā tas ir ieteikts pētījumā, nebūs nevienas vidusskolas ļoti plašās teritorijās un tas vēl straujāk paātrinās Latvijas reģionu iztukšošanās procesu.

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Patlaban skolas vairāk domā par sasniegumu, notikumu u. tml. Popularizēšanu sabiedrībā, lai priekšstats par skolu saistās ar labām ziņām.
Ingūna Helviga, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas zinātniskā asistente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.